Sauksim pilsētu pie kārtības

Ziema Rīgai sagādājusi visādas nelaimes: pagalmi ir piegružoti, jumtus klāj bīstami sniega un ledus kalni. Kam pilsēta jāsaved kārtībā? Izstudējām Rīgas domes noteikumus un noskaidrojām, ka jumti un celiņi jātīra, koki un krūmi jāapgriež un par mūsu drošību jārūpējas namu apsaimniekotājiem.

„Nesen mūsu namu pārvalde nolēma novākt no jumta lāstekas. Tika izsaukta speciāla brigāde, strādnieki sāka darbu, bet teritorija iepriekš nebija norobežota, un lejā lidoja ledus gabali. Viens tāds gabals izsita manai mašīnai logu. Labi, ka firma izrādījās godprātīga un daļēji kompensēja man nodarīto kaitējumu. Vai tad apsaimniekotājam nav jānorobežo vieta, kur tiek veikti bīstami darbi?” Natālija

„Vai namu pārvaldei ir jānovāc sniegs no mājas jumta? Mēs saucām un saucām meistarus, līdz beidzot jumtu notīrīja kaimiņu puikas.” Mirdza Kalniņa no Kalnciema ielas

Dzīvojamās mājās

Namu apsaimniekotāji, īpašnieki vai nomnieki:

• nodrošina koplietošanas telpu sakopšanu,
• tīra atkritumu vadus,
• novieto pie namīpašuma sienām atkritumiem un izsmēķiem paredzētas nedegoša materiāla urnas (ik pēc 25 pilniem fasādes metriem),
• novieto vienu papildu urnu pie sētas (izņemot ēkas, kas atrodas pagalmos), pie ieejām veikalos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās,
• savlaicīgi veic namu fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu, vārtu, vārtiņu krāsošanu,
• veic žogu un vārtu remontu,
• atjauno vai novāc neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošus žogus un vārtus,
• notīra sniegu un ledu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, nolauž lāstekas, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem,
• situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, veic bīstamo vietu norobežošanu un nekavējoties novāc sniegu, ledu un lāstekas, izmantojot visus iespējamos drošības līdzekļus,
• ēkas kāpņu telpā izvieto informāciju par īpašuma apsaimniekotāju, norādot arī kontakttālruni vai adresi, pieņemšanas laiku.

Neapdzīvotās mājās

Namu apsaimniekotāji, īpašnieki vai nomnieki:

• noslēdz, aizmūrē vai aiznaglo logus un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos,
• nepieļauj atsevišķu būvelementu nokrišanu publiskajā ārtelpā,
• nodrošina ēkas atbilstību ugunsdrošības noteikumu prasībām, (...)
• ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama, nojauc to vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

Būvobjektos

Būvobjekta īpašnieks vai tā pilnvarota persona:

• nodrošina būvobjekta teritorijai līdzās esošo piebrauktuvju, ietvju, zālienu un grāvju sakopšanu,
• atbild par būvžogu uzturēšanu un krāsošanu,
• gādā par sadzīves un celtniecības atkritumu izvešanu.

„Mūsu pagalmā sētnieks netīra celiņus, savu laiskumu aizbildinot ar to, ka viņa pienākums esot tīrīt tikai asfaltētās ietves, kādu pie mūsu mājas vispār nav. Bet vai tad sētniekam nav jānotīra gājēju celiņi, pat ja tie nav asfaltēti?” Jānis

Ziemā

Namu apsaimniekotāji, īpašnieki vai nomnieki:

• kopj namam piegulošo teritoriju (uzslauka ietves un savāc atkritumus),
• attīra gājēju ietves no sniega un ledus līdz ietves segumam,
• ziemā nokaisa ietves ar pretslīdes materiālu,
• tīra un kaisa ne tikai ietves, bet arī pagalma celiņus,
• notīra sniegu no celiņiem līdz pulksten 8 no rīta, ja nepieciešams, arī visas dienas laikā,
• izved no ietvēm savākto sniegu, ja tas traucē gājējiem vai transporta satiksmei,
• novāc dažādus priekšmetus no ietvēm,
• ietvju seguma bojājumu gadījumos iežogo gājējiem un transporta satiksmei bīstamās vietas,
• ja asfalts ir bojāts, bet bīstamo vietu pašu spēkiem nevar ierobežot, izsauc palīgā pašvaldības policiju.

Vasarā

Namu apsaimniekotāji, īpašnieki vai nomnieki:

• nodrošina teritorijas sakopšanu,
• gādā par zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm),
• uztur apstādījumus,
• nepieļauj būvgružu un sadzīves atkritumu uzkrāšanos,
• apzāģē kokus un krūmus gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kur tiek traucēta gājēju un autotransporta pārvietošanās),
• izved nozāģētos zarus.

„Mūsu rajonā ir mazs veikaliņš. Tas atrodas pagalmā starp dzīvojamām mājām. Veikala saimnieks nekad nesavāc gružus, atkritumu konteiners vienmēr ir pārpildīts, papīri no tā lidinās pa visu pagalmu! Saimnieks saka, ka par atkritumu savākšanu jārūpējas namu apsaimniekotājam, apsaimniekotājs apgalvo, ka tas jādara saimniekam. Kam taisnība?” Ginzburgs

Pie veikaliem

Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašnieki, lietotāji vai nomnieki:

• nodrošina teritorijas sakopšanu ap objektu,
• gādā par objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrību,
• uzstāda teritorijā atkritumu urnas,
• izved atkritumus.

Publiskajās teritorijās

Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas:

• nodrošina pašvaldības administratīvajā teritorijā publiskajā lietošanā esošo pagalmu, piebraucamo ceļu uzturēšanu, labiekārtošanu un remontu.

„Sarkandaugavā pie daudzām sabiedriskā transporta pieturvietām nav atkritumu urnu. Pasažieri papīrus un izsmēķus met tieši zem dzīvojamo māju logiem. Kam sūdzēties?” Liskovu ģimene no Sarkandaugavas

Uz ceļiem

Rīgas domes Satiksmes departaments:

• nodrošina tā valdījumā esošo ielu, tiltu, ceļu pārvadu, laukumu, nostiprināto krastmalu, sabiedriskā transporta pieturvietu, brauktuves sadalošo joslu zālienu uzturēšanu, sakopšanu un remontu,
• uzstāda atkritumu urnas sabiedriskā transporta pieturvietās,
• savāc un izved atkritumus.

Pieturvietās

Komercsabiedrības, kas sniedz iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pakalpojumus:

• nodrošina sabiedriskā transporta maršrutu galapunktu un apgriešanās laukumu teritoriju, tramvaja sliežu, zālienu kopšanu un uzturēšanu,
• uzstāda šajās vietās atkritumu urnas,
• savāc un izved atkritumus.

Pie dzelzceļa

Dzelzceļa tīklu valdītāji

• nodrošina dzelzceļa nodalījuma joslas uzturēšanu un sakopšanu.

Autostāvvietās

Maksas autostāvvietu īpašnieki vai valdītāji:

• nodrošina stāvvietas projektā noteiktās platības sakopšanu.

Garāžu īpašnieki

• nodrošina garāžai piegulošās teritorijas un piebrauktuvju sakopšanu.

Iedzīvotājiem jāiegaumē

Remontu un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni, atļauts uzsākt, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba laiku un specifiku.

Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem, kā arī atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.

Rīgā aizliegts žāvēt veļu uz ēkas fasādēm, kā arī uz balkona vai lodžijas tādā veidā, ka šī veļa ir redzama garāmgājējiem.