Pret ūdens zēdzībām

„Mēs, rajona iedzīvotāji, rakstām šo vēstuli cerībā tikt sadzirdēti. Līdz šim Rīgas dome un namu pārvaldes lēmumus par ūdens zudumu apmaksas kārtību ir pieņēmušas, neņemot vērā dzīvokļu saimnieku domas. Tomēr palikusi cerība, ka viens otrs rīdzinieku ieteikums kādreiz tiks uzklausīts.

Laikraksta decembra numurā jūs publicējāt kāda rīdzinieka vēstuli, kurš pauda sašutumu par pieskaitījumiem komunālo maksājumu rēķinos. Namu pārvalde katru mēnesi aprēķina starpību starp mājas kopējā ūdens mērītāja un mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem, un iedzīvotājiem nākas šo starpību samaksāt.

Mums skaidro, ka vainīgi kaimiņi, kas zog ūdeni. Jā, ir Rīgā arī zagļi, bet nevar taču visus mērīt ar vienu mērauklu! Vai esat padomājuši, cik daudz ūdens nozagts pašiem iedzīvotājiem?

Lasīt tālāk...

Nav konkursa – nav remonta

Diemžēl, daudzi Rīgas iedzīvotāji neuzticas namu pārvaldēm. Attiecības kļūst īpaši saspīlētas, kad runa ir par lieliem remonta darbiem. Saskaņā ar likumu tādus dārgus darbus kā jumta maiņa vai siltināšana drīkst veikt tikai firma, kas piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus un uzvarējusi konkursā. Taču iedzīvotāji bieži vien ir pārliecināti, ka konkursi tiek rīkoti tikai skata pēc, bet faktiski namu pārvalde lielos pasūtījumus nodod „saviem cilvēkiem”.

Laiku pa laikam Rīgā klīst valodas par šādu nosodāmu praksi, taču pierādīt korupciju namu pārvaldēs līdz šim nevienam vēl nav izdevies. Šķiet, interešu konfliktu būtu ļoti viegli novērst, ja to māju iemītniekiem, kurās nodibinātas īpašnieku biedrības vai izveidotas iniciatīvas grupas, ļautu pašiem izraudzīties būvfirmu, kam uzticēt lielos remonta darbus. Iedzīvotāji taču nav paši sev ienaidnieki! Reizēm viņi spēj pat daudz labāk nekā namu pārvalde izraudzīties darbu izpildītāju, veikt cenu aptauju, vienoties par atlaidēm. Taču izrādās, ka likums atkal nav īpašnieku pusē.

Lasīt tālāk...

Sāciet siltināšanu no pagraba !

„Labprāt lasām jūsu avīzi, paldies par vērtīgo informāciju. Nesen jūs vēstījāt, ka Rīgas domes Komunālais departaments veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kur paliek siltums.

Ierēdne Silvija Mišurova pastāstīja, kā eksperti pētījuši spraugas logos un sienu biezumu. Bet gribas atgādināt, ka ne jau galotni kokam laista, laista saknes. Mājas saknes ir pagrabs.

Padomju laikā būvēto namu pagrabi nekad nav remontēti. Logu režģi ir veci, sarūsējuši. Dažos daudzstāvu namos pagrabi jau sen ir izlaupīti, dažviet žēlsirdīgas vecmāmiņas tiem izlauzušas logus, lai ielaistu klaiņojošus kaķus.

Lasīt tālāk...

Alternatīvās apkures tīkotāju dienas un nedienas

Rīgas iedzīvotājiem, kas vēlējās savus dzīvokļus atslēgt no centrālās apkures, arī agrāk nācās izcīnīt sīvu cīņu ar pašvaldību, bet tagad atteikties no Rīgas siltuma pakalpojumiem ir gandrīz neiespējami.

Galvaspilsētas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja akceptējusi grozījumus Rīgas domes noteikumos par alternatīvās apkures ierīkošanu dzīvoklī vai mājā. Jau tuvākajā laikā pašvaldība pārtrauks izsniegt atļaujas gāzes katlu uzstādīšanai atsevišķos dzīvokļos. Tādu papīru varēs pieprasīt tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvokļu kooperatīvi, kas, lai izvairītos no uzņēmuma Rīgas siltums augstajiem tarifiem, būs pieņēmuši lēmumu alternatīvo apkuri ierīkot visā mājā. Taču arī tiem izredzes izkļūt no siltuma piegādātāja ciešajiem apskāvieniem ir visai mazas – monopolistam garas rokas...

Lasīt tālāk...

Rīga zina, kā mūs sasildīt ?

Siltumu vajag taupīt – tik vienkāršu secinājumu kārtējo reizi liek izdarīt saņemtie dzīvokļu rēķini. Bet ar ko sākt? Kur atrast naudu renovācijai? Kā beigu beigās nekļūt par zaudētāju? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji varēs gūt semināros par māju renovāciju, ko februārī un martā rīkos Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija.

Miljardus siltināšanai!

Pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš ir viens no projekta kuratoriem, pastāstīja mums, ka semināru mērķis ir sniegt pilsētniekiem iespējami pilnīgu informāciju par mājokļu renovāciju. Ideālā variantā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu no varasiestādēm saņemt ne tikai zināšanas, bet arī palīdzību.

Lasīt tālāk...

Rīgas lifti: vecumdienās prieka maz

Par visiem visagrāk mūsu mājā pamostas lifts. Pussešos tas nokrekšķas un ar čīkstoņu iesilda vecos kauliņus (tas ir, mehānismus), bet sešos jau neapmierināti drebinādamies sāk atbildēt uz iemītnieku izsaukumiem. Mūsu liftam, tāpat kā mājai, jau ir pāri par trīsdesmit. Mehāniskai ierīcei tas ir solīds vecums, un mums ar kaimiņiem šķiet, ka večuks prasās pensijā. Kad Rīgā sāks nomainīt vecos liftus, un kas par to maksās? Ja nomaiņa nenotiks, kad pienāks tā ’’X stunda’’, kad vecie Rīgas lifti cits pēc cita atteiksies darboties? Šos jautājumus centāmies noskaidrot sarunā ar uzņēmuma „Kone lifti” tehnisko direktoru Aleksandru Eglīti.

Kalpos vēl 100 gadu!

Tiekoties ar „Kone lifti” pārstāvi, uzreiz ķērāmies vērsim pie ragiem:

– Aleksandr, vai vecie lifti daudzstāvu namos ir droši?

– Pilnīgi noteikti! Ja liftus uzraudzīs un kops kā pienākas, tie nekritīs, – nomierināja eksperts. – Ja ielūkosimies statistikas datos par nelaimes gadījumiem autoceļos, uz dzelzceļa un gaisā, tad redzēsim, ka no visiem transporta veidiem lifts ir pats drošākais.

Lasīt tālāk...