Dalkia atkal grib Rīgas siltums

Viss sākās pirms daudziem gadiem, kad franču kompānija Dalkia, kuras specializācija ir siltumenerģijas piegādes pakalpojumi, iegādājās 2% uzņēmuma Rīgas siltums akciju. Kas ir 2%? Tāds nieks vien! Taču tagad šī niecīgā akciju daļa ļauj kompānijai Dalkia cerēt uz pilnīgu kontroli pār galvaspilsētas siltuma piegādātāju.

Tas nu ir noticis: Dalkia, kurai savulaik tika „parādītas durvis”, ir atgriezusies. Rīgas domes iepriekšējais sastāvs uzskatīja par nelietderīgu slēgt jebkādas vienošanās ar privātuzņēmumu, kas darbojas visā Eiropa un ar siltuma piegādi pelna lielu naudu, jo deputāti skaidri apzinājās: kamēr uzņēmums Rīgas siltums nosacīti atrodas valsts kontrolē, tas strādā ne tik daudz peļņai, cik rīdzinieku interesēs. Tiklīdz pie siltumtīklu stūres nonāks svešzemju biznesmeņi, situācija mainīsies, kā tas jau noticis Viļņā.

Arī pirms dažiem gadiem Dalkia ļoti vēlējās pārņemt savā kontrolē Rīgas siltumu. Kompānija pat aizveda Latvijas žurnālistus uz Lietuvu, lai parādītu, kādus panākumus tur guvusi. Patiešām, Viļņas siltumtīklus tagad pārvalda ārzemnieki, kompānijas birojā pastaigājas patīkamas kundzītes, arī uz papīra viss izskatās gludi, bet vietējie iedzīvotāji nav īpaši dāsni ar uzslavām frančiem – siltums kļūst dārgāks, visur jūtama „kapitālistiska” pieeja.

Pirms dažiem gadiem Rīgas dome atteicās slēgt darījumu ar Dalkia, bet kompānija ir pierādījusi, ka ar darbu un pacietību daudz var sasniegt. Mazliet nogaidījusi, tā izteica piedāvājumu jaunajam pašvaldības deputātu korpusam – un tika sadzirdēta.

Tagad domē spriež par Dalkia un galvaspilsētas pašvaldības kopuzņēmuma dibināšanu. Tā sacīt, saliekot kopā 49% pašvaldības akciju un 2% franču akciju, tāds uzņēmums iegūs kontroli pār Rīgas siltumu un iespēju pieņemt izšķirīgus lēmumus, kuri šobrīd ir pilnībā atkarīgi no valsts, kam pieder aptuveni 49% siltumtīklu daļu.

Idejai šķietami nav ne vainas. Franču kompānijas pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs jau spriedelē, kādus labumus dotu tāda apvienošanās. Dalkia esot ar mieru investēt līdzekļus individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanā mūsu dzīvokļos (75% izdevumu uzņemšoties ārzemnieki, 25% būs jāmaksā pašiem iedzīvotājiem). Liekas, tas arī ir tas lielais ieguvums, kura dēļ Rīga ir gatava ielaist frančus savā dārziņā...

Bet padomāsim labi. Lai uzstādītu individuālos skaitītājus, vajadzēs rekonstruēt apkures sistēmu, un tas, kā atzīst visi mūsu eksperti, izmaksās ļoti dārgi. Arī pats šādas renovācijas process būs ļoti sarežģīts: siltuma regulatoru un mērītāju uzstādīšana jāakceptē visiem dzīvokļu īpašniekiem, bet gan jau katrā mājā atradīsies kāds tiepša, kura dēļ šis pasākums var neizdoties. Turklāt iedzīvotājiem būs jāapmaksā 25% no ša darbu vērtības, un arī tā būs prāva nauda. Vai mēs esam gatavi tādiem tēriņiem šobrīd, krīzes laikā? Ja apkoposim visus argumentus, iznāks, ka Dalkia rāda mums kliņģeri, no kura reti kam izdosies nokost.

Jā, tā ir taisnība, ka individuālie skaitītāji mums ir vajadzīgi un bez spēcīga grūdiena no ārpuses to uzstādīšanas programmu diez vai izdosies realizēt. Bet kāpēc tādu paātrinājumu pilsētas iedzīvotājiem nevarētu dot pati pilsēta bez sveša biznesa palīdzības? Rīgas siltums pats varētu pakāpeniski dotēt mērītāju un regulētāju uzstādīšanu mūsu dzīvokļos. Dārgi? Lai! Varam piekrist pat tam, ka šo dotāciju dēļ mums ceļ apkures tarifu, jo gadījumā, ja pie varas Rīgas siltumtīklos tiks privātkompānija, tāpat no tarifu pieauguma neizvairīsimies. Tik naivi jau mēs neesam, lai domātu, ka Dalkia ar laiku neatgūs savas investīcijas uz mūsu rēķina!

Par Rīgas domes un Dalkia sadarbību vēl tiks daudz un vētraini spriests. Partija „Jaunais laiks” jau paziņojusi, ka nevar atbalstīt vienošanos, kurā sabiedrības intereses tiek aizstātas ar savtīgām dažu personu biznesa interesēm: „Rīgas siltumam nonākot privātā uzņēmēja pilnā kontrolē, strauji var paaugstināties siltuma tarifi, kas tikai kaitētu rīdziniekiem.”

Taču nav izslēgts, ka lēmums par Rīgas domes sadarbību ar Dalkia jau pieņemts pašvaldības aizkulisēs.