Kā orientēties remonta tāmē?

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Mums, iedzīvotājiem, tas ir ļoti svarīgs dokuments. No tā, cik stingri apsaimniekotājs ievēro šos noteikumus un cik labi mēs zinām savas tiesības, ir atkarīga mūsu ikmēneša maksa par dzīvokli.

Maksā par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu parasti ir iekļauti arī atskaitījumi remonta fondā. Reizēm apsaimniekotājs šim mērķim prasa lielu naudu, bet reizēm atsakās pat no ļoti vajadzīgiem darbiem, lai tik atvieglotu cilvēkiem komunālo maksājumu nastu. Tās abas ir galējības. Mājai noteikti ir vajadzīgs remonta fonds (un ja nu gadās avārija?!), bet nav vajadzīgi nesamērīgi lieli uzkrājumi, ja pārvaldniekam nav rūpīgi apsvērta un ar iedzīvotājiem saskaņota darbu plāna.

Iedzīvotāji jautā

„Mīļā redakcija!” mums raksta rīdzinieki. „Mēs mitināmies Hruščova laika mājā. Pirms pieciem gadiem mājai pārsprāga fasādes siena. Radās dziļa plaisa. Ja istabā pie šīs sienas pieliek roku, var just, kā no ārpuses nāk aukstums. Piecus gadus lūdzam pārvaldniekam sienu salabot. Ko tik visu esam darījuši! Pat dzīvokļu īpašnieku parakstus savācām, bet lieta nekust ne no vietas. Mums apnicis pelējums un aukstums dzīvokļos. Māja pamazām brūk kopā. Ko darīt?”

Un te vēl viens bēdu stāsts: „Mūsu māja atrodas vienā no dzīvākajām Rīgas ielām. Māja nav ne liela, ne maza. Namu pārvalde par apsaimniekošanu prasa 40 santīmus par kvadrātmetru, bet, kā apgalvo pārvaldnieks, remonta uzkrājumu mums nav! Pašiem nācās labot jumtu, mainīt durvis kāpņu telpā. Kāpēc tā?”

Vai viss pareizi aprēķināts?

Uz šo jautājumu var būt daudz atbilžu. Varbūt mājā, kurai nav uzkrājumu, nesen veikts steidzams remonts un visi līdzekļi gluži vienkārši ir iztērēti. Var arī būt, ka uzkrājumu fonds ir izveidots, bet mājā ir daudz parādnieku, un namu pārvalde neriskē ieguldīt naudu remontā, lai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai nerastos problēmas ar komunālo maksājumu kārtošanu (remonta uzkrājumu fondu izmantot kā finansiālo drošības spilvenu principā nedrīkst, bet pārvaldnieki cenšas šo finanšu rezervi saglabāt visļaunākajam gadījumam).

Bet gadās arī tā, ka dzīvokļu īpašnieki apšauba namu pārvalžu speciālistu sagatavotās remonta izdevumu tāmes. Vai apsaimniekotāja pārstāvis ir pareizi apsekojis māju? Vai ir atklājis visas ēkas problēmas? Vai ir ieplānojis visus steidzamos, neatliekamos darbus un iekļāvis to vērtību apsaimniekošanas maksā? Un vai tāmē nav ierakstīti kādi atliekami un iedzīvotājiem ne visai vajadzīgi darbi?

Parasti šaubas rada informācijas trūkums. Lieta tāda, ka jau no pagājušā gada tiesības veikt māju tehnisko apsekošanu ir tikai sertificētiem speciālistiem, īstiem lietpratējiem. Bet nav arī noslēpums, ka pagaidām ne jau visos apsaimniekošanas uzņēmumos strādā tādi tāmju izstrādes speciālisti.

Vajadzīgs sertifikāts!

Situāciju komentē Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Profesionālās tālākizglītības centra vadītājs inženierzinātņu doktors Jānis Vārna:

– To, kam un kā jāsastāda remonta tāmes mūsu mājām, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Šo noteikumu 7.4. un 9. punktā ir skaidri pateikts, ka nākamajam periodam nepieciešamie remontdarbi jāplāno saskaņā ar dzīvojamās mājas tehniskās apsekošanas rezultātiem. Apsekošana ļauj namu pārvaldei noteikt, kādi remonta darbi jāparedz nākamā gada tāmē. Un tādu tehnisko apsekošanu var veikt tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem sertificēta persona.

Tai pašā laikā Ministru kabineta noteikumos Nr. 444 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-01 „Būvju tehniskā apsekošana”” nav precizēts, kāda izglītība vajadzīga personai, lai iegūtu sertifikātu ēku tehniskā apsekošanā (kas ir īpaši svarīgi speciālistiem, kuri novērtē tādas apsekošanas rezultātus un sastāda remonta tāmes).

Nāksies mācīties

Pēc Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas lūguma RTU speciālisti pārbaudīja dažu pašvaldības un privāto apsaimniekošanas uzņēmumu sastādītās tāmes un konstatēja, ka ļoti bieži remonta plānos nav atsauces uz sertificētu speciālistu veiktas apsekošanas datiem. Iznāk, ka ne jau visi apsaimniekotāji ir rūpīgi un pareizi izvērtējuši mājai nepieciešamos remonta darbus. Dažs labs uz tā rēķina ir ietaupījis. Namu pārvaldei māju tehniskā apsekošana ir ārējs pakalpojums, kas prasa papildu līdzekļus, tāpēc to nereti ignorē.

Kas tad jādara namu pārvaldēm, lai skaidri apzinātos, kādi remonta darbi vajadzīgi apsaimniekojamajām mājām? Precīzi izstrādāti plāni un tāmes taču ir vienīgais veids, kā iemantot iedzīvotāju uzticību. Turklāt vēlams, lai uzņēmums šiem darbiem netērētu mūsu naudu. Vienīgais saprātīgais risinājums – nodrošināt pašiem savu māju tehniskās apsekošanas speciālistu. Tas ir ļoti vienkārši: jebkurš darbinieks var iegūt vajadzīgo izglītību un sertifikātu. Izglītība un minētais dokuments ir pieejams arī jebkurai citai ieinteresētai personai.

Laika atlicis maz

RTU Būvniecības fakultātes Profesionālās tālākizglītības centrs cenšas palīdzēt namu pārvaldēm un to klientiem, piedāvājot tālākizglītības programmu „Ēku un būvju apsekošana, remonta darbu apjoma noteikšana un tāmju sastādīšana”. Namu pārvalžu, dzīvokļu kooperatīvu un dzīvokļu īpašnieku sabiedrību pārstāvjiem tas paver iespēju iegūt zināšanas un sertifikātu.

Mācīties vajag, un vajag visiem, arī dzīvokļu īpašniekiem, kuri vēlas izprast visas savu māju apsaimniekošanas nianses. Bet laika mācībām nav atlicis daudz. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem apsaimniekotājiem līdz šā gada 15. oktobrim jānodod iedzīvotājiem nākamā perioda plāni un tāmes. Tātad dzīvojamo māju apsekošana Latvijā sāksies jau tuvākajos mēnešos, un tā ir jāveic kvalitatīvi.

Sīkāk par izglītības iespējām var uzzināt RTU Būvniecības fakultātes Profesionālās tālākizglītības centrā pa tālruņiem 67089170, 26414699 vai elektronisko pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..