Rīgā krāsnis kļūst bīstamas

Krīzes laikā cilvēki sākušai taupīt arī uz krāšņu tīrīšanas un labošanas rēķina. Bet velti, saka pieredzējušais krāšņu meistars Ivans Kuziks, tāda taupība var radīt lielus zaudējumus: aptuveni 30% ugunsgrēku vecajos namos izceļas apkures sistēmas bojājumu dēļ.

Jau sen aizmirstībā nogrimuši tie laimīgie laiki, kad ikvienai namu pārvaldei štatā bija savs krāšņu meistars. Latvijā Ivans Kuziks savulaik ieradās no Ukrainas, kur no sava tēva, prasmīga amata pratēja, bija apguvis krāšņu mūrēšanas māku. Pirmā darba vieta viņam bija namu pārvalde Daugavpilī. Tur talantīgo un čaklo meistaru augstu novērtēja un jau pēc pusgada piedāvāja dzīvokli, lai tikai viņš neaizbēgtu uz galvaspilsētu. No dzīvokļa Ivans atteicās, bet daugavpilieši vēl ilgi sūtīja uz namu pārvaldi vēstules: „Paldies, ka atsūtījāt mums palīgā cilvēku ar zelta rokām un zelta sirdi!”

Rīgā Ivans strādāja Vecmīlgrāvja namu pārvaldē, kur katru gadu izremontēja 50–60 krāšņu.

– Vecās krāsnis Rīgā diemžēl ir ļoti bēdīgā stāvoklī, – atzīst meistars. – Turklāt iedzīvotāji pat neapzinās, cik tas ir bīstami. Viņi redz, ka mūrī ir plaisas, caur kurām saskatāma uguns, bet atmet ar roku – nekas, gan jau vēl kādu gadiņu noturēsies.

Agrāk par krāšņu labošanu gādāja pašvaldība, bet tagad šīs rūpes pilnībā gulstas uz dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un viņi taupa – tā vietā, lai izsauktu meistaru divas reizes gadā, uzaicina viņu labi ja reizi piecos gados. Krāsnis aizsērē, aizaug ar sodrējiem, pārstāj efektīvi kalpot.

– Ir bijuši gadījumi, kad no vienas krāsns izvācu 20–30 spaiņu sodrēju, – nopūšas Ivans. – Nākas nemitīgi cilvēkiem atgādināt, ka nedrīkst tik bezrūpīgi izturēties pret savu drošību.

Bet krāšņu tīrīšana ir tikai maza daļiņa no meistara darba. Vislabāk Ivanam patīk mūrēt jaunas krāsnis – viņš var gan holandiešu, gan krievu krāsni dabūt gatavu. Jauna krāsns daudz labāk silda, jo ar laiku ķieģeļu mūrējumam siltuma vadītspēja mazinās.

– Reizēm cilvēkiem nākas izkurināt trīs četrus klēpjus malkas, dažai krāsnij vajadzīgi pat septiņi, bet man ir izdevies panākt, ka jauna krāsns ar vienu malkas klēpi turas silta pusotras dienas.

Parēķināsim. Jauna krāsns, ierēķinot ķieģeļu cenu un maksu par darbu, šobrīd izmaksā 500–600 latu. Tikai uz malkas ietaupījuma vien šo naudu var atgūt piecos sešos gados, nerunājot nemaz par to mājīgumu, ko iegūst mājas iemītnieki.

Ivans Kuziks ieradās pie mums redakcijā, jo ir noraizējies par pašvaldības attieksmi pret krāsnīm. Viņš saprot, ka pašvaldība par krāšņu labošanu vairs nemaksās, iedzīvotājiem nāksies pašu spēkiem tikt galā. Gadījumam, ja kāds aptvers, ka viņa krāsns ir avārijas stāvoklī vai sen nav tīrīta, Ivans Kuziks lūdza paziņot viņa tālruņa numuru – 20311585. No meistaru ģimenes nākušais pieredzējušais krāšņu meistars ir gatavs konsultēt iedzīvotājus un sniegt viņiem kvalitatīvus pakalpojumus.