Viss tek, nekas nemainās

Atkušņa laikā Rīgā sāka tecēt jumti, un ne jau viens vai divi, bet simti! Galvaspilsētas namu pārvaldes katru dienu saņem neskaitāmus palīgā saucienus no augšējo stāvu iemītniekiem: „Ūdens tek pa sienām, pil no griestiem. Palīdziet!”

Kā mums pastāstīja namu pārvaldes Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis, tekoši jumti Rīgā vairs nav tikai problēma, tā ir īsta traģēdija.

– Agrāk ziemā mēs saņēmām 10–15 sūdzību par tekošiem jumtiem, tagad mūsu speciālisti ik dienas uzklausa tuvu pie simt tādu zvanu, – saka pārvaldnieks. – Dzīvokļu applūšanas cēloņu likvidācijai mobilizēti visi spēki, neviens iedzīvotājs bez palīdzības nepaliks. Tikai lūdzu rīdziniekus saprast, ka namu pārvaldes darbinieki nevar uzreiz visur paspēt ierasties, mēs strādājam uz savu spēku un iespēju galējās robežas.

Aleksandrs Pavlovskis uzskata, ka velti Rīga ir koncentrējusi visas pūles sniega novākšanai no ielām. Ielu braucamo daļu un gājēju celiņus pilsētā pietiekami labi tīra. Ar to nodarbojas namu pārvalžu sētnieki, un visas sezonas laikā Juglas nami nav saņēmuši vairāk kā desmit sūdzību par aizputinātām ielām. Toties jumti!.. Tie ir pilnīgi atstāti novārtā. Uz jumtiem sakrājies milzum daudz sniega un ledus. Atkušņa laikā ūdens nepaspēj aiztecēt pa apledojušajām notekcaurulēm un caur vissīkākajām spraugām tiecas uz dzīvokļiem.

– Mēs redzam, ka tek gan vecie, gan jaunie, nesen salabotie jumti, – sarūgtināti saka Pavlovskis. – Piemēram, ūdens tek lejā pa caurumiem, kas jumta segumā izgriezti antenu un tīkla ierīču uzstādīšanai.

Par namu pārvaldes galveno uzdevumu kļuvusi sniega novākšana, lāsteku dauzīšana un notekcauruļu atbrīvošana no ledus. Darbs rit bez brīvdienām. Iedzīvotājiem palīgā tiek sūtīti visi namu pārvaldes darbinieki, sākot no jumiķiem un beidzot ar galdniekiem.

– Man ir saprotama iedzīvotāju neapmierinātība, – saka Pavlovskis, – bet varu apsolīt, ka neviens bez palīdzības un uzmanības nepaliks. Vēl viens aktuāls jautājums – cietušo dzīvokļu remonts.

Dzīvokļu saimniekiem jāvēršas namu pārvaldē ar lūgumu ar aktu apstiprināt mājokļa applūšanas faktu. Pamatojoties uz šo dokumentu, viņi var pieprasīt kosmētisko remontu. Taču speciālisti brīdina, ka namu pārvaldes aprūpē esošajos dzīvokļos remonts tiks sākts tikai tad, kad jumti būs pilnībā brīvi no sniega un strādnieku brigādes būs atradušas applūšanas iemeslus. Pretējā gadījumā gluži svaigo remontu var sabojāt jauns ūdenskritums no griestiem.

– Informāciju par šo globālo problēmu mēs sniedzam gan Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, gan pilsētas izpilddirektoram, – pastāstīja Aleksandrs Pavlovskis. – Ar kādu pašvaldības atbalstu varam rēķināties? Varbūt domei vajadzētu apsvērt iespēju piešķirt papildu līdzekļus cietušo dzīvokļu remontam? Gaidīsim no deputātiem politisku lēmumu

Sniega stihija ir ne pa jokam satrakojusies. Rīgai tā jau izmaksājusi lielu naudu, bet vēl lielākus zaudējumus pilsētai radīs atkusnis. Namu pārvaldes uzskata, ka šādos forsmažora apstākļos simtiem applūdināto dzīvokļu iemītnieku bez pašvaldības palīdzības neiztikt.