Laiks taupīt naudu

Kas notiek ar manu māju? Kāpēc es maksāju tik lielu naudu par apkuri? Vai nebūtu iespējams labiekārtot mājokļus un samazināt maksājumus? Lūk, trīs galvenie jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus rīdziniekus.

Līdz šim iedzīvotāju aktivitāte mājokļu renovācijas jautājumos nav bijusi īpaši liela, bet Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzskata, ka pavasarī siltināšanas tīkotāju skaits palielināsies pat vairākkārt. „Iedzīvotāji ir noguruši no nepamatoti lielajiem rēķiniem un redz, ka kaimiņi renovētajās mājās maksā daudz mazāk, – saka Blome. – Tāpēc siltināšanas process būs lavīnveidīgs. Kustība jau sākusies!”

Reāla ekonomija

Dažos tuvākajos gados Latvijas iedzīvotājiem būs pieejami aptuveni 40 miljoni latu, kas paredzēti renovācijai. Šos līdzekļus mums piešķir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF). Eiropa ir gatava uzņemties pusi izdevumu par mājokļu siltināšanu. Patlaban uz šo naudu Latvijā pretendē ap 130 dzīvokļu īpašnieku sabiedrību.

Ir zināmi arī pirmie programmas rezultāti: Valmierā ES piedāvājumu jau izmantojušas 34 dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, Ventspilī – 14, Rīgā – pusotra desmita. Reizēm iedzīvotājiem nācies saņemties un pārvarēt bailes, ka varētu palielināties maksājumi par dzīvokli (bieži vien renovācijai tomēr ir jāņem kredīts bankā). Tomēr jau nosiltināto māju pieredze liecina, ka baidīties nav pamata.

Ņemsim kaut vai māju Ventspilī, Brīvības ielā 33/35. Pirms renovācijas tās iemītnieki par apsaimniekošanu maksāja 0,40 Ls/m², tagad maksā 0,51 Ls/m², turklāt šajā summā ierēķinātas arī kredītsaistības. Tātad maksa par dzīvokli pieaugusi minimāli, turklāt tagad iedzīvotāji lielu naudu ietaupa par apkuri. Pie vidēji statistiskās temperatūras par siltumu šajā mājā jāmaksā 0,32 Ls/m². Salīdziniet šo rādītāju ar saviem rēķiniem un redzēsiet, ka ekonomija ir desmitiem latu mēnesī.

Māja Liepājā, Klaipēdas ielā 84. Pirms renovācijas tās iemītnieki par apsaimniekošanu maksāja 0,40 Ls/m², tagad kopā ar kredītu – 0,50 Ls/m², toties maksa par siltumu samazinājusies gandrīz divkārt (par kvadrātmetra apkuri dzīvokļu saimnieki ietaupa 40–50 santīmu). Piedevām vēl cilvēki tagad dzīvo glītā mājā, kas maz atšķiras no jaunbūves.

Valsts palīdzība pirmajā posmā

Pagaidām speciālistiem zināma tikai viena atbilde uz rīdzinieku jautājumu par naudas taupīšanu: vajag pakāpeniski vai kompleksi renovēt mājokļus. Mesties ar galvu atvarā, protams, nav mūsu gaumē. Vispirms vajag rūpīgi apsvērt visus par un pret, kā to dara 1. korpusa iemītnieki Raņķa dambī 7.

Pirms dažiem mēnešiem dzīvokļu īpašnieki nolēma mainīt apsaimniekotāju, jo bija apnikusi toreizējā pārvaldnieka nolaidība. Pārmaiņas, pēc mājas vecākās Līgas teiktā, esot izjutuši uzreiz. Jaunā namu pārvalde Rīgas namu apsaimniekotājs tūlīt pat saveda kārtībā siltummezglu, kas tagad ļauj ietaupīt par apkuri, kā arī samazināja maksu par apsaimniekošanas pakalpojumiem.

– Šogad mums pat no jumta sniegu notīrīja, kas agrāk nekad netika darīts, – stāsta Līga.

Cilvēki sasparojās un nolēma veikt energoauditu. Ar Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas palīdzību viņi noskaidroja, ka var pretendēt uz valsts finansējumu gan šai pārbaudei, gan renovācijas tehniskā projekta izstrādei. Viņu pozīcija ir skaidra: vispirms jāuzzina, kādas problēmas ir mājai, tad varēs lemt, kā tās risināt.

– Mēs veicām ēkas enerģētisko auditu, – stāsta kompānijas Energoconsult pārstāvis Mārcis Vāvere, – un noskaidrojām, ka māja apkurei patērē 145,9 kilovatstundas uz kvadrātmetru. Ja nosiltina fasādi, bēniņus, pagrabstāva pārsegumus un caurules, kā arī nomaina kāpņu telpu logus un durvis, var sasniegt vairāk nekā divkāršu ekonomiju. Māja patērēs tikai 61 kilovatstundu viena kvadrātmetra apsildīšanai. Atcerēsimies arī, ka Latvijas gāze un Rīgas siltums sola rīdziniekiem siltumtarifu paaugstināt par aptuveni 30%, kas siltuma ekonomiju padarīs vēl par trešdaļu izdevīgāku.

Iedzīvotāji gaida „saudzējošu variantu”

Mārcis Vāvere uzskata, ka Latvijā pienācis īstais laiks renovācijai. Valsts pirmo reizi piedāvā iedzīvotājiem segt lielāko daļu no tehniskās apsekošanas, energoaudita un siltināšanas projekta izstrādes izmaksām. Savukārt no ES fondiem iespējams saņemt 50 līdz 60 procentus no pašu darbu vērtības (pēdējais variants – mājām, kurās dzīvo daudz maznodrošināto). Palaist garām tādu izdevību nozīmē izmest naudu vējā.

– Mēs, protams, nesteigsimies ar lēmuma pieņemšanu, – saka mājas vecākā Līga. – Mājā dzīvo daudz pensijas vecuma cilvēku, kam ir nelieli ienākumi. Tagad gaidīsim energoaudita rezultātus, pēc tam visi kopā mierīgi un pārdomāti spriedīsim par renovāciju. Iedzīvotāju kopīgais lēmums lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai projektētāji spēs mums piedāvāt saudzējošu siltināšanas variantu!

Speciālistu palīdzība visiem un katram

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā mums pavēstīja, ka māju iemītniekiem lielākoties vajag no pusgada līdz diviem gadiem, lai izšķirtos par renovāciju un sagatavotu sākotnējo dokumentāciju, kas nav viegli izdarāms, bet ļauj mājai „nopelnīt” desmitiem tūkstošu latu no ES fondiem. Kā tie pieņemti tādi lēmumi? Mēs sekosim minētās Raņķa dambja mājas liktenim un, izmantojot to par piemēru, stāstīsim, kā iedzīvotāji pārvar grūtības, kādas šaubas viņus māc un uz kādu palīdzību viņi var cerēt.

Ja arī jūs vēlaties sīkāk uzzināt par valsts un ES iespējamo finansiālo palīdzību energoaudita un siltināšanas jautājumos, saņemt konsultāciju vai atbalstu dokumentu sagatavošanā, vērsieties Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā (tālr. 2709117, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.).