Sabiedrība ir, līguma nav!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Pirmdiena, 09 Aprīlis 2012 10:01
„Labdien! Vēlētos ar avīzes palīdzību noskaidrot divus jautājumus. Mūsu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji kopsapulcē ir vienojušies, ka atsakās no namu pārvaldes, bet mājas apsaimniekošanu nodod sabiedrībai. Vai dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt līgumam ar jauno sabiedrību? Ja šāda līguma pagaidām nav, bet māja sabiedrībai apsaimniekošanā ir jau pusgadu, kas ir atbildīgs par mājas apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadiem? Ar cieņu, Madara”.
Uz Madaras jautājumu atbild Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko:
– Ja mājas iedzīvotāju kopsapulce nolemj nodot mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu šīs mājas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, likums „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosaka, ka dzīvokļu īpašnieki kopsapulces protokolā vienojas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to.
Ja māja nodota sabiedrībai, kura pārstāv mazāk par 50% dzīvokļu īpašnieku, šādu sabiedrību uzskata par mājas pilnvarotu personu, ar kuru jābūt noslēgtam mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumam.
Apkures, ūdens un kanalizācijas stāvvadi ir mājas kopīpašums, un atbildīgi par to uzturēšanu ir visi mājas īpašnieki un persona, kurai nodotas mājas pārvaldīšanas tiesības. Jūsu gadījuma tā ir īpašnieku sabiedrība. Pat ja nav līguma rakstiskā formā, starp sabiedrību un dzīvokļu īpašniekiem vienalga pastāv līgumattiecības, jo iedzīvotāji kopsapulcē ir noteikuši sabiedrības funkcijas un atlīdzību – apsaimniekošanas maksu, ka arī pilnvarojuši to viņu vārdā parakstīt mājas pieņemšanas-nodošanas aktu un līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem.
Arī pieņemšanas-nodošanas aktā daļēji ir noteikti pienākumi, ko sabiedrība uzņemas, pārņemot māju no pašvaldības. Ja sabiedrībai trūkst līdzekļu mājas kopīpašuma uzturēšanai un remontam, tad tās pienākums ir sasaukt sapulci un piedāvāt paaugstināt maksu par apsaimniekošanu vai veikt vienreizēju samaksu par konkrētu remontu.
Pēc jūsu jautājumiem var secināt, ka sabiedrība godprātīgi nepilda savas funkcijas. Tas nav retums, un šā iemesla dēļ Saeima ir pieņēmusi „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu”, kurā daudz sīkāk noteikti mājas pārvaldnieka pienākumi un tiesības. Likums stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī un palīdzēs iedzīvotājiem aizstāvēt savas intereses.
