Nelien elektrosadales skapī!

Pēdējos piecus gadus JNĪP cita starpā veic māju kopējo elektrotīklu profilaktiskās apkopes un remontu. Namu pārvaldes elektroinženieris Viktors Ivanovs uzskata, ka tas palīdzējis izvairīties no daudzām nepatikšanām.

– Spriediet paši, – piedāvā Ivanovs. – Pēc Latvijas Būvnormatīva Nr. 401 dzīvojamās mājas elektroinstalācijas normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadu. Bet lielākā daļa mūsu māju ir būvētas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tas nozīmē, ka mājas elektroietaise ir morāli un fiziski nolietojusies un nepilda savas funkcijas pilnā apjomā, nemaz nerunājot par to, ka neatbilst iedzīvotāju pašreizējām enerģētiskajām prasībām. Izstrādātā tehniskā projektā katram dzīvoklim tiek paredzēta jauda ne vairāk kā 1,8 kilovatiem. Tas ir ļoti maz. Tikai viena moderna elektriskā tējkanna vien patērē divus kilovatus, elektriskā plīts – vēl trīs, četrus kilovatus.

Dzīvojamo māju elektriskie tīkli ir bīstamas iekārtas, to bojājumu vai nepareizas ekspluatācijas rezultātā var rasties elektrības padeves traucējumi, ugunsgrēks vai cilvēkiem elektrotraumas. Lai nodrošinātu dzīvojamās mājas elektroietaišu normālu ekspluatāciju, nepieciešami veikt to savlaicīgu apkopi.

Diemžēl līdz šim laikam nav izstrādāts jaunais normatīvais dokuments, kas nosaka dzīvojamās mājas elektroietaišu tehniskās apkopes apjomu. Spēkā vēl 1986.g. “Tehniskās ekspluatācijas noteikumi'”. 28.septembrī 2010. gada Ministru kabineta Nr. 907 “Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi” par elektroietaišu apkopi arī nav neviena vārda. Tāpēc mēs paši izstrādājām savu iekšējo instrukciju, kura nosaka dzīvojamo māju elektroietaišu tehniskās apkopes apjomu un pārbaudes saturu.

JNĪP remonta dienesta strādā trīs atsevišķas elektriķu brigādes. Ne mazāk, kā vienu reizi gadā mēs veicam daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas telpās izvietoto elektroietaišu (ievada un stāvu sadales, stāvvadi, kāpņu, pagalma, pagraba, bēniņu, apgaismošanas ierīču) apkopi.Laiku pa laikam elektriķi sadales skapjos atrod brīnumu lietas – beigtus kaķus, izlietotas šļirces, pudeles, papīrus.

Apkalpošanas laikā paredzēta sadales tīrīšana no putekļiem un liekiem priekšmetiem. Dažbrīd konstatējam patvaļīgas un nepareizas sadales pārbūves vai nekalibrētu un paštaisītu aizsardzības drošinātāju uzstādīšanu (kuri gluži vienkārši nepilda savu funkciju un var notikt sadalē vai elektrotīklā ugunsgrēks). Par atklātajiem defektiem informējam māju vecākos, dzīvokļu īpašniekus un pēc saskaņošanas veicam remonta darbus. 2010. gadā Jelgavas NĪP elektriķi pārbaužu laikā atklāja defektus un novērsa avārijas aptuveni 90 elektrosadales skapjos. Savlaicīga elektroietaišu apkope ir daudz lētāka nekā dzīvoklī sadeguša televizora vai datora remonts.

Elektroietaises remontu un montāžu ir tiesības veikt tikai sertificētām personām. Diemžēl iedzīvotāji pasūta elektroietaises remontu jebkuram cilvēkam (šodien jebkurš celtnieks – elektriķis) un nedomā par sekām.

– Mums pat ir bijis viens gadījums, kad bojā gāja cilvēks, – precizē elektriķis. – Tiesa, pie tā vainīgs bija kāds nepraša, kurš nepareizi bija uzlicis modernu slēdzi uz vecās vannas istabas slēdžu-bloku kārbas. Strāvas noplūdes rezultātā, kad dzīvokļa saimnieks devās uz vannas istabu mazgāties, viņš saņēma nāvējošu strāvas triecienu. Nedrīkst uzticēties nezināmiem cilvēkiem, kam nav sertifikāta. Labāk izsaukt JNĪP darbiniekus, viņiem ir gan izglītība, gan pieredze. Ar savu darbinieku starpniecību JNĪP mudina iedzīvotājus uzmanīgi izturēties pret elektrosadales skapjiem. Ja skapī rakņājas svešinieks, labāk uzreiz zvanīt uz namu pārvaldi un izsaukt policiju.

Nekvalificēti interneta provaideru un kabeļtelevīzijas operatoru darbinieki var mājai nodarīt lielu ļaunumu, – saka Viktors Ivanovs. – Viņi rakņājas vados, nepareizi pieslēdz savu iekārtu, kā rezultātā var izcelties ugunsgrēks. Mūsu namu pārvaldē jau bijuši divi tādi gadījumi. Tāpēc jebkuru pieslēgšanos internetam labāk veikt mūsu elektriķa klātbūtnē un pēc saskaņota projekta.