35% siltināšanai

Jau pagājušajā gadā kļuva zināms, ka turpmāk Eiropa palielinās finansējumu dzīvojamo māju renovācijai Latvijā, taču par siltināšanas atbalsta programmas nosacījumiem 2014.–2010. gadā dzīvokļu īpašniekiem skaidrības nebija. Nesen Ekonomikas ministrijas speciālisti beidzot pavēstīja, ka konkrētiem renovācijas projektiem līdzfinansējums no ERAF samazināsies, toties tie, kas būs izšķīrušies par māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, varēs saņemt banku kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

Pavisam ēku siltināšanai Latvijā Eiropa plāno piešķirt aptuveni 280 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni tiks novirzīti dzīvojamo māju renovācijas atbalstam. Tas nozīmē, ka kopumā ERAF atbalsts palielināsies gandrīz divkārt (no 2009. līdz 2013. gadam šim mērķim tika piešķirti tikai 62 miljoni latu jeb 88 miljoni eiro). Savukārt valsts ēku renovācijai plānots tērēt aptuveni 100 miljonus eiro, bet siltumnoturības uzlabošanai ražošanas sektorā būs pieejami 30 miljoni.

Lasīt tālāk...

Viedoklis

„Vēlos izteikt savas domas par apkuri Rīgā. Šajā sezonā samaksāt par Rīgas siltuma pakalpojumiem ir vieglāk, jo tarifs samazinājies. Taču daudziem mūsu mājas iedzīvotājiem nav saprotams, kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,5 eiro/m², turpretī kaimiņmājas iedzīvotāji maksā tikai 1 eiro/m².

Rīgas siltums skaidro, ka katrā mājā ir uzstādīts individuālais siltumenerģijas skaitītājs un vienai otrai mājai nākoties maksāt dārgāk tāpēc, ka tur nav nosiltināti pagrabi vai arī siltums izplūst caur vecajiem logiem. Izklausās loģiski. Bet tādā gadījumā es kā mājas iemītnieks vēlos redzēt, kādu siltumenerģijas patēriņu iepriekšējā mēnesī uzrādīja mūsu mājas skaitītājs. Tas ļautu pārbaudīt namu pārvaldes rēķina pareizību.

Lasīt tālāk...

Vai siltinās, neprasot atļauju?

Valdība uzdevusi namu pārvaldītājiem, sākot ar 2014. gadu, veikt siltināšanas pasākumus dzīvojamām mājām, kuras neatbilst minimālajām siltumnoturības prasībām un tērē vairāk par 200 kWh/m² siltumenerģijas gadā. Tikai Rīgā vien šim standartam neatbilst vairāk nekā trešā daļa dzīvojamā fonda – ap 1700 māju.

Jauno pienākumu pārvaldniekiem uzliek grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Iepriekš noteikumi bija žēlsirdīgāki pret „aukstajām mājām” un ļāva tām tērēt līdz 230 kWh/m² gadā. Šim normatīvam puslīdz atbilda visas padomju laikā bēvētās daudzdzīvokļu mājas un pat vecākas ēkas.

Bet laiks iet, prasības kļūst stingrākas. Noteikumu attiecīgā punkta jaunā redakcija skan šādi:

Lasīt tālāk...

Latvenergo meklē naudu

Ja jums ir iespēja un vēlēšanās investēt Latvijas galvenajā enerģētikas uzņēmumā 150 miljonus eiro, varat kaut tūlīt sēsties pie sarunu galda. Un pasteidzieties – pieteikumus pieņem tikai līdz 28. janvārim.

Šādi līdzekļi Latvenergo nepieciešami sakarā ar lēmumu reizē realizēt vairākus investīciju projektus. Vērienīgākie no tiem ir elektroenerģijas pārvades tīklu savienojumu rekonstrukcijas projekts „Kurzemes loks” un Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas projekts.

Tiek ziņots, ka 2012. gadā Latvenergo kapitālieguldījumi sasniedza 264,2 miljonus eiro. Kompānija plāno turpmāk katru gadu attīstībā ieguldīt 285 miljonus eiro. Investīcijām tiek izmantoti gan pašu līdzekļi, gan aizņēmumi.

Ērkšķainais ceļš uz siltu māju

Jelgavā jau daudzus gadus īsteno mājokļu siltināšanas programmu pēc vācu standartiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) panākumi ir tik acīm redzami, ka tās ekspertus aicina uz starptautiskiem semināriem dalīties pieredzē ar kaimiņvalstu nekustamā īpašuma pārvaldītājiem. Taču ceļš uz vispārēju renovāciju ir ar ērkšķiem, nevis rozēm kaisīts. JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts stāsta, kādu cīņu pārvaldei nākas izcīnīt par katru nosiltināto māju.

Nezinātājam var likties, ka siltināšana nav nekas sarežģīts. Pārvaldniekam tikai jāgūst mājas iedzīvotāju vairākuma piekrišana, un tālāk ritenis griežas pats par sevi. Bet Oļegs Kukuts labi zina, ka tā nebūt nav. JNĪP speciālistiem nākas siltināšanā ieguldīt pat vairāk pūļu nekā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt, ja runājam godīgi, ne jau vienmēr pārvaldnieks no „kaujas lauka” aiziet kā uzvarētājs.

Lasīt tālāk...

No ūdens atslēgšanas izvairījās

Aizvadītā gada beigās SIA Valgums-S, kas apgādā ar ūdeni Salaspils mājas, brīdināja daudzu namu iemītniekus par pakalpojuma iespējamu atslēgšanu. Iemesls bija visnotaļ banāls: apsaimniekošanas uzņēmumi Budeskalni un Salaspils nami nebija samaksājuši par ūdeni daudzus tūkstošus latu.

Portālā www.aprinkis.lv publicētajā brīdinājumā SIA Valgums-S vadītājs Staņislavs Anošins detalizēti aprakstīja situāciju. Pēc viņa vārdiem, Valgums-S jau 2013. gada sākumā bija brīdinājis pārvaldniekus, ka parāds par viņu aprūpē esošajām mājām sniegtajiem pakalpojumiem ir pārāk liels. Sabiedrībām Budeskalni un Salaspils nami tika piedāvāts noslēgt vienošanos par parāda pakāpenisku samaksu.

Kooperatīvās sabiedrības Budeskalni pārstāvji vienošanos parakstīja jau 2013. gada februārī, taču jau ar pirmo maksājumu pārkāpa vienošanās nosacījumus. Parāds ne tikai nesamazinājās, bet pat palielinājās. Kad tas sasniedza 11 000 latu, Valgums-S piedāvāja pārvaldniekam jaunu maksājumu kārtošanas grafiku, taču vienošanās atkal tika pārkāpta.

Lasīt tālāk...