„Vai namu pārvalde grib mūs aprakt?”

„Rīgā, Maskavas ielā 130/1 dzīvojošie vēršas pie jums ar lūgumu palīdzēt, jo esam atdūrušies pret namu pārvaldes un varas iestāžu absolūtu vienaldzību.

Māja, kurā mēs dzīvojam, būvēta 1893. gadā. Padomju laikā to atzina par avārijas stāvoklī esošu un iekļāva nojaucamo māju sarakstā. Pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas to vairs neatzina par avārijas stāvoklī esošu, no kā izriet, ka tā ir dzīvošanai piemērota.

Kā paši saprotat, kopš tā brīža aizritējuši vairāk nekā 20 gadu. Vienīgais, kas šajā laikā mājas labā izdarīts, ir lieveņa kosmētiskais remonts.

Māja ir drausmīgā stāvoklī – gan pamati, gan sienas vienās plaisās. Ar katru dienu aizvien vairāk krīt nost apmetums. Vismaz reizi gadā kāpņu telpā dzirksteļo elektrosadales skapis. Mājas pagalmā darbojas ražotne, pēdējos pāris gados tur iebrauc arvien vairāk kravas auto.

Piedevām vēl māja atrodas tuvu tramvaja sliedēm. Mēs ik dienas izjūtam transporta radīto vibrāciju, no tās dreb grīda zem kājām, mēbeles un trauki, reizēm no griestiem birst apmetums.

Mēs noturējām sapulci, savācām parakstus un vērsāmies namu pārvaldē ar savām problēmām. Kā jūs jau nojaušat, mēs neko nepanācām, saņēmām tikai juceklīgus atteikuma skaidrojumus. Iecirkņa „Daugava” vadītāja V. Troškova atsūtītajā vēstulē bija teikts, ka mūsu māja kopā ar līdzās esošo korpusu ir kopīpašums, iedzīvotāji ir palikuši parādā par komunālajiem pakalpojumiem, tāpēc uz remontu mēs nekādi nevaram pretendēt. Pēc Troškova domām, mums jāsamaksā parāds un jāizveido remonta uzkrājumi 100 000 eiro apmērā. Iznāk, ka māja jāremontē iedzīvotājiem, nevis namu pārvaldei, kurai tā pieder.

Tā kā mājā ir krāsns apkure, pašvaldība mums ir ierādījusi šķūnīšus malkas glabāšanai. Vēsturiski iegadījies, ka malkas šķūnīši uzbūvēti uz svešas privātās zemes, un tikai laimīgas nejaušības dēļ tie mums vēl nav atņemti. Taču arī šķūnīši mūs ļoti satrauc – tie ir vēl bēdīgākā stāvoklī nekā māja. Šķūņu sienas ir sašķiebušās, jumts daudziem izdilis un sapuvis, bail pat iet iekšā. Arī par šķūnīšu stāvokli esam namu pārvaldei vēstījuši gan rakstiski, gan mutiski, pāris reižu mums solīja uzbūvēt jaunus, bet solījums tā arī nav izpildīts.

Nobeigumā vēl jāpiebilst, ka namu pārvaldes vienaldzības dēļ iedzīvotāji var tikt aprakti pašu dzīvokļos. Mūsu mājā cilvēks var dabūt galu, iebrīkot griestiem, sagāžoties sienai vai salūstot satrunējušajām kāpnēm. Mēs ļoti vēlamies, lai ar jūsu palīdzību mūsu problēmas tiktu sadzirdētas!”

Lasītājiem atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Santa Vaļuma:

– Dzīvojamajai mājai Maskavas ielā ir vairāki korpusi, savulaik tā tika nodota privatizācijai. Četrpadsmit dzīvokļi pieder privātpersonām, seši Rīgas domei. No tā izriet, ka māja nav pašvaldības īpašums un nekādā gadījumā nav pārvaldnieka īpašums. Māja pieder dzīvokļu īpašnieku kopībai, un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu tai arī jāpieņem visi lēmumi par mājas remontu un jāfinansē remonta darbi.

Pārvaldnieks ir pakalpojumu sniedzējs, kurš tikai nodrošina mājokļu apsaimniekošanu dzīvokļu īpašnieku piešķirtā finansējuma ietvaros. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešajā punktā teikts, ka, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

2013. gada augustā mēs sniedzām atbildi uz iedzīvotāju jautājumiem, kādi remonta darbi mājai nepieciešami, kādā secībā tie būtu veicami un cik maksās. Vēstulē lūdzām īpašniekus pieņemt lēmumu par remontu. Diemžēl iedzīvotāji nesagatavoja kopēju lēmumu, kas atbilstu Dzīvokļa īpašuma likuma prasībām.

Šā gada 9. jūnijā mēs veicām mājas vizuālu apsekošanu un sastādījām aktu, kurā aprakstīts mājas konstruktīvo elementu stāvoklis. Daļa šo elementu patiešām ir neapmierinošā stāvoklī, taču avārijas stāvokļa pazīmes mēs neatradām. Ar apsekošanas aktu dzīvokļu īpašnieki var iepazīties, vēršoties pie iecirkņa Daugava vadītāja vai galvenā inženiera.

Tagad par šķūnīšiem. Pārvaldnieks var tos uzbūvēt uz mājai piegulošās zemes, taču arī tam vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums un finansējums.

Vēl gan jāsaka, ka vienā adresē patiešām atrodas divas atsevišķas dzīvojamās mājas, un pārvaldniekam tām abām jāsastāda viena tāme (tas nozīmē, ka abu māju iedzīvotāji veido kopējus uzkrājumus, piemēram, vienas mājas jumta remontam). Taču ir risinājums: abu māju dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu var pieņemt lēmumu, ka turpmāk pārvaldnieks tām sagatavo atsevišķas tāmes un pārskatus. Šai nolūkā vajag sasaukt abu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un noformēt lēmuma protokolu tā, kā to prasa Dzīvokļa īpašuma likums.

Ja dzīvokļu īpašniekiem vajadzīga palīdzība, lai sarīkotu kopsapulci, viņi var aicināt talkā pārvaldnieku. Tāpat arī viņi var uz sapulci uzaicināt pārvaldnieka pārstāvi.

Oktobrī Rīgas namu pārvaldnieks piedāvās mājai Maskavas ielā 130 jaunu remontdarbu tāmi 2015.–2017. gadam. Plānots, ka apsaimniekošanas maksā tiks paredzēti remonta uzkrājumi šādiem darbiem:

■ jumta seguma nomaiņa;

■ dūmvadu renovācija;

■ renovācijas/ārsienu nostiprināšanas projekta izstrāde.

Ko saka likums?

Maskavas ielas 130. nama fotogrāfijās redzams, ka no fasādes atslāņojas apmetuma gabali, sienās ir plaisas. Taču namu pārvalde ietiepīgi atbild: avārijas situācijas pazīmju nav.

Namu pārvaldes pārstāvju teiktais ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, kas nosaka ārpuskārtas remonta kārtību. Noteikumos rakstīts, ka pārvaldniekam steidzami jāīsteno pasākumi un jānovērš draudi, ja konstatēti šādi bojājumi:

■ jumta seguma caurtece;

■ ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;

■ zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;

■ apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;

■ izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;

■ durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;

■ caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;

■ plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;

■ plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;

■ bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;

■ dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;

■ apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;

■ gāzesapgādes sistēmas bojājumi;

■ pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;

■ citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu”.

Tātad dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem, prasīt, lai pārvaldnieks steidzami veic mājas remontu. Taču iedzīvotājiem nevajadzētu aizmirst vienu svarīgu niansi: pēc remonta pabeigšanas namu pārvalde viņiem izrakstīs pilnu rēķinu par visiem veiktajiem darbiem. Maskavas ielas 130. nama gadījumā tas var būt daudzu jo daudzu tūkstošu eiro liels rēķins. Vai iedzīvotāji ir gatavi uzreiz samaksāt tik lielu summu? Pašiem īpašniekiem jāizlemj, kas labāk – pieciest mājas bēdīgo stāvokli vai maksāt.