Vai vērts atteikties no kāpņu telpas apkures?

Rīgas enerģētikas aģentūras Energoefektivitātes informācijas centrs nesen veica pētījumu par to, vai rīdziniekiem būtu vērts atteikties no kāpņu telpu apkures. Izrādās, ka šī apkure nepavisam nav lieka greznība, tā ir pat ļoti lietderīga.

Jābūt plus 16

„Cenšoties apkures sezonā ietaupīt, cik tik var, veco daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji nereti izlemj kāpņu telpā pilnībā atslēgt apkuri,” teikts Energoefektivitātes centra informācijā. „Ierastais arguments – tāpat viss siltums pazūd, jo ārdurvis kārtīgi nenoslēdzas, kaimiņi nevīžo tās aizvērt, logi veci un ar šķirbām. Tad nu sanāk sildīt āra gaisu un vēl maksāt par to.

Pretēji daudzu iedzīvotāju pārliecībai, ka kāpņu telpā apkure ir tikai lieka greznība, eksperti iesaka nesteigties ar siltuma atslēgšanu. Temperatūrai šajā koplietošanas telpā nevajadzētu būt zemākai par 16°C un ideālā variantā apkures sezonā no dzīvokļos esošās temperatūras vajadzētu atšķirties vien par aptuveni 3°C”.

Vispirms nosiltināt, pēc tam kurināt

„Aukstums kāpņu telpā var nelabvēlīgi ietekmēt ēkas konstrukciju, piemēram, izraisīt ārsienu caursalšanu un tālāk arī plaisāšanu. Kāpņu telpa var kļūt mitra, uz sienām parādīties pelējums. Turklāt no aukstums cietīs arī paši iedzīvotāji, īpaši apakšējo stāvu iemītnieki, jo kāpņu telpa paņems daļu siltuma no viņu mitekļiem,” apgalvo speciālisti. „Tas, par ko namu iedzīvotājiem tiešām vajadzētu padomāt, – kā novērst nelietderīgu siltuma aizplūšanu no kāpņu telpas. Varbūt vispirms jāsalabo un jānoblīvē ārdurvis un logi. Ja ir iespējams, var ierīkot dubultās durvis. Lielus siltuma zudumus rada atkritumu savākšanas stāvvadi, tāpēc jānodrošina to siltumizolācija un lūku aizvaru pienācīgs blīvējums.

Kad siltuma zudumi ēkā būs samazināti līdz minimumam, iespējams, kāpņu telpas apsildīšanai pietiks ar vienu radiatoru pirmajā stāvā”.