Pakalpojumu sniedzēji pret Saeimu: kurš stiprāks

„Labdien! Jūs tik daudz esat rakstījuši par tiešo maksājumu ieviešanu, apgalvojot, ka tad iedzīvotājiem būšot ērtāk norēķināties, jo nauda pa taisno nonāks pie pakalpojumu sniedzējiem un vairs neapgrozīsies pārvaldnieka kabatā. Tagad saprotu, ka tie bijuši kārtējie tukšie solījumi! Pie mums Salaspilī pakalpojumu sniedzēji neparko negrib pāriet uz tiešiem norēķiniem ar iedzīvotājiem. Domājat, ka viņus varēs piespiest ar kaut kādiem grozījumiem Pārvaldīšanas likumā! Smieklīgi! Salaspils siltums tikai skata pēc ir piekritis pildīt likumu, bet iedzīvotājiem paziņojis, ka tikai par vienu kvīti katru mēnesi mums būs jāmaksā gandrīz 25 eiro! Skaidrs, ka mēs paliksim pie vecās sistēmas, bet pakalpojumu sniedzēji tikai smej par visiem jūsu priekšlikumiem, deputātu kungi!” Salaspils iedzīvotājs

Situācija tiešām ir neapskaužama, daudzās pilsētās tiešo norēķinu ieviešana ir apdraudēta. Taču Saeimas deputāti neuzskata, ka kauja ir zaudēta.

– Pakalpojumu sniedzēji sabotē tiešo maksājumu ieviešanu, – saka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs, – un mēs nedomājam atstāt to bez ievērības. Tuvākajās dienās tikšos ar Valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadību, lai pārrunātu iespēju tiešo maksājumu administrēšanas izmaksas iekļaut komunālo pakalpojumu tarifā. Vēl viens variants – varētu būt divi atsevišķi tarifi katram pakalpojumam. Mājas, kas vēlēsies saglabāt iepriekšējo rēķinu samaksas sistēmu – ar pārvaldnieka starpniecību, par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu un koplietošanas elektroenerģiju maksātu pēc iepriekšējās likmes, bet mājas, kas pāries uz tiešajiem maksājumiem, – mazliet vairāk. Tas dotu Regulatoram tiesības pārbaudīt, cik pamatota ir maksa par tiešo maksājumu administrēšanu. Domāju, ka prasīt 25 eiro par katru rēķinu Regulators neļaus.

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis piekrīt, ka tiešo maksājumu ieviešanas sistēmu vēl nepieciešams pilnveidot:

– Daļa pakalpojumu sniedzēju cenšas izjaukt tiešo maksājumu ieviešanu. Patiesībā, pārejot uz jauno sistēmu, maksai par dzīvokli nevajadzētu palielināties. Šobrīd par rēķinu administrēšanu mēs maksājam namu pārvaldei, bet nākotnē maksāsim tieši pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu apjoms nemainīsies, tāpēc maksa par dzīvokli cilvēkiem var palielināties tikai par dažiem centiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Ne vairāk!

Bet Saeimai likumi jāuzlabo tā, lai tiešo maksājumu sistēma iedzīvotājiem kļūtu vēl izdevīgāka. Piemēram, lai pakalpojumu sniedzēji nevarētu atslēgt visai mājai siltumu un ūdeni tikai tāpēc, ka vienam dzīvoklim ir parāds. Šai nolūkā jāizdara grozījumi Enerģētikas likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sekretāts Viktors Valainis uzskata, ka parlaments var pārliecināt pakalpojumu sniedzējus par tiešo maksājumu izdevīgumu:

– Šobrīd daudzās pilsētās komunālie uzņēmumi dara visu iespējamo, lai iedzīvotāji nepārietu uz tiešajiem norēķiniem. Bet tādu pilsētu kā Ventspils vai Jelgava pieredze liecina, ka pāreja ir iespējama. Ko var darīt parlaments? Mums ar pakalpojumu sniedzējiem jārunā viņu valodā. Ja viņi negrib sadzirdēt Saeimu, deputātiem jāizvirza apspriešanai jautājums par siltuma un ūdens tarifiem. Mēs varam pajautāt, kāds likums ļauj siltumapgādes uzņēmumam līdz 8% iedzīvotāju naudas tērēt biroja uzturēšanai un līdz 20% – maģistrālajos tīklos radušos siltuma zudumu kompensācijai. Ņemsim un samazināsim tarifā paredzētos siltuma zudumus līdz 8–10%, tad arī nauda tiešo maksājumu administrēšanai atradīsies!