Viena mājas sekcija apvainojusies uz pārējām

Mājas Pērnavas ielā 6/8 iedzīvotāji ir stipri apskaitušies, turklāt uz visiem reizē – uz kaimiņiem, uz namu pārvaldi un uz valdību. „Vai tiešām nav iespējams likumus sakārtot tā, lai cilvēki maksātu tikai par tiem pakalpojumiem, ko tiešām saņem? Kāpēc mums jāmaksā par svešu ļaužu ērtībām?”

Gandrīz taisnīgi

Tas ir visai izplatīts jautājums, kas daudziem dara lielas raizes. Patiešām, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem nereti nākas maksāt „par sevi un to puisi”. Ņemsim, piemēram, maksu par liftu. Par lifta uzturēšanu un tehnisko apkopi vienādi maksā gan devītā, gan pirmā stāva iemītnieki, lai gan pēdējiem tāds lifts bijis nebijis.

Pēc tāda paša principa dzīvokļu īpašnieki maksā par visa mājas kopīpašuma – jumta, bēniņu, kāpņu telpu, balkonu un tā tālāk – uzturēšanu. Likumdevēji uzskata, ka par visu šo elementu apkopi un remontu katram dzīvokļa īpašniekam jāmaksā proporcionāli mājokļa platībai. Taisnīgi? Nu, gandrīz taisnīgi.

Kāpēc gandrīz? Tāpēc, ka mājas Pērnavas ielā 6/8 iedzīvotājiem atgadījās kas tāds, kas sagrāva visus stereotipus par taisnīgumu.

Kāpņu telpā nav radiatoru

– Mēs uz šo māju pārcēlāmies pirms vienpadsmit gadiem, – pastāstīja Ļuba. – Gandrīz uzreiz pamanījām, ka mūsu kāpņu telpa atšķiras no abām pārējām. Kaimiņiem kāpnēs bija apkures radiatori, mums ne.

Neviens mājā vairs neatceras, kāpēc vienā kāpņu telpā apkures radiatori tika noņemti. Diemžēl uzstādīt tos atpakaļ namu pārvalde nesteidz. Tehniskajā nodaļā Ļubai paskaidroja: „Lai ieliktu jaunus radiatorus jūsu kāpnēs, vajadzīga visu mājas dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana”. Skaidrs, ka abu blakus kāpņu iedzīvotāji, kuriem radiatori kāpņu telpā ir, nesteidz balsot par jauniem radiatoriem salstošajiem kaimiņiem, jo par apkures ierīču uzstādīšanu maksāt nāksies visai mājai.

Kāpēc mums būtu jāmaksā?

Ļuba namu pārvaldes atteikumam nepiekrīt:

– Mēs nevaram savākt dzīvokļu īpašnieku vairākuma balsis, jo abu pārējo kāpņu iedzīvotājiem mūsu problēma nav saprotama. Bet kāpēc tādā gadījumā mēs par kāpņu telpu apkuri maksājam līdzīgi kā kaimiņi no siltajām kāpnēm? Tas nav taisnīgi! Pakalpojumu taču mēs nesaņemam. Manuprāt, namu pārvaldei mums maksa par apkuri jāaprēķina ar pazeminošu koeficientu.

Salstošos iedzīvotājus var saprast. Maksa par koplietošanas telpu apsildīšanu ir iekļauta kopējā maksā par siltumu un visiem īpašniekiem ir vienāda (neviens Rīgā nenošķir dzīvokļa apkures un koplietošanas telpu apkures pakalpojumus). Iznāk, ka aukstās kāpņu telpas dzīvokļu iemītnieki maksā par siltumu un ērtībām, ko reāli nesaņem. Tāda, lūk, nevienlīdzība!

Aukstums var traumēt

– Māja mums veca, kāpņu telpas ļoti lielas – aptuveni 250 kvadrātmetru. Domāju, ka mēs pamatīgi pārmaksājam par kaimiņu kāpņu apsildīšanu, – žēlojas Ļuba.

Īpaši smagi ap sirdi sievietei bijis pagājušajā ziemā, kad kāpņu telpā bija tik auksts, ka uzsala ledus garoza. Siviete paslīdēja un sāpīgi sasita kāju. Un cik daudz sirmgalvju tur krita! Kā tad īsti ir? Gan maksā, mīļais cilvēk, gan salsti, gan tiec pie traumām pats savā mājā...

Māja – kopējais katls

Diemžēl Dzīvokļa īpašuma likums neparedz mājas sadalīšanu atsevišķos kāpņu telpu īpašumos. Tas nozīmē, ka normatīvo aktu izpratnē dažādās kāpnēs esošo dzīvokļu īpašniekiem patiešām solidāri jāmaksā par pakalpojumiem, ko saņēmusi māja (vai tās daļa).

Pats uzskatāmākais piemērs – jumta remonts. Pieņemsim, ka virs viena dzīvokļa jumts sācis tecēt. Namu pārvalde jumtu salabo, bet par darbu jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli tiem piederošajām kopīpašuma domājamām daļām (proporcionāli dzīvojamajai platībai). Atteikties maksāt sakarā ar to, ka darbi veikti ne jūsu, bet kaimiņu daļā, nedrīkst.

Kad ņēma nost, nevienam padomu neprasīja

Taču kāpņu telpu apkure Pērnavas ielas mājā – tā, protams, ir pavisam cita lieta. Tur vērojams juridisks kāzuss. Namu pārvalde pēc pašas iniciatīvas demontēja apkures sistēmu vienā no kāpņu telpām. Tolaik likums tādu rīcību pieļāva. Bet tagad, kad pienācis laiks apkuri atjaunot, jaunie likumi nosaka, ka „par” jānobalso vairākumam dzīvokļu īpašnieku. Sarīkot tādu balsošanu ir grūti, panākt iedzīvotāju piekrišanu – vēl grūtāk.

Diemžēl spēkā esošie likumi nepiedāvā Ļubai un viņas kāpņu telpas kaimiņiem citu izeju. Cietušajiem iedzīvotājiem ir trīs iespējas atjaunot taisnīgumu:

■ sarīkot mājā balsošanu par apkures atslēgšanu visās kāpņu telpās (rezultāts – varbūtējs ietaupījums par apkuri visā mājā);

■ sarīkot mājā balsošanu par radiatoru uzstādīšanu aukstajā kāpņu telpā (rezultāts – visi iedzīvotāji saņems vienādas kvalitātes pakalpojumus un vienādi par tiem maksās);

■ sarīkot mājā balsošanu par apkures maksas samazināšanu aukstās kāpņu telpas dzīvokļu īpašniekiem (rezultāts – blakus kāpņu dzīvokļu īpašnieki par siltumu maksās vairāk un paši segs savu kāpņu telpu apkures izmaksas).