Saeima: nekādi pieci rēķini nebūs

Par vienu no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu līdzautoriem uzskatāms Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pakalpojumu sniedzēju un pārvaldnieku iebildumus pret tiešajiem norēķiniem viņš uzskata par nepamatotiem.

– Latvijā pastāv problēma ar iedzīvotāju faktiskajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēki iekrājuši lielus parādus. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka daži pārvaldnieki, saņēmuši naudu no iedzīvotājiem, nepārskaita to pēc piederības. Beigu beigās zaudētāji ir visi – gan pakalpojumu sniedzēji, kas nesaņem tiem pienākošos naudu, gan godīgie cilvēki, kam nākas maksāt otrreiz. Šobrīd mēs cenšamies atrisināt problēmu, ieviešot tiešos norēķinus. Likums ir ļoti sarežģīts, bet domāju, ka tā galīgajā redakcijā būs paredzētas tiesības pašam klientam izlemt, vai viņš vēlas izmantot tiešos norēķinus.

– Kad grozījumi stāsies spēkā?

– Domāju, ka noteikti līdz gada beigām. Bet par to, cik tas viss ir sarežģīti, liecina kaut vai tas, ka uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegti veseli 62 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir konceptuāli.

Lasīt tālāk...

Dzirksteļo, spīd un sakarst!

Daudziem no mums elektrība joprojām ir un paliek noslēpumains spēks, no kura nez ko var sagaidīt. Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine atbild uz četriem jautājumiem, kurus vismaz reizi sev ir uzdevis vai katrs daudzdzīvokļu mājas iemītnieks.

Dzīvoklī dzirksteļo kontaktligzda. Vai tas ir bīstami?

– Dzirksteļojoša kontaktligzda var būt ļoti bīstama! Pamanot bojājumu, dzīvokļa īpašniekam iespējami ātrāk jāizsauc elektriķis un jāpalūdz stingrāk pieskrūvēt ligzdas kontaktus. Visur, kur esmu strādājusi, šāda profilakse tika veikta aptuveni reizi gadā. Bet birojus un cehus cilvēki parasti uzrauga vērīgāk nekā savus personiskos mājokļus. Savās mājās mēs varam divdesmit un trīsdesmit gadu nelikties ne zinis par kontaktligzdām, bet velti.

Lasīt tālāk...

Jelgava: tiešos norēķinus dotē paši pakalpojumu sniedzēji

Kad runa ir par tiešajiem norēķiniem, kā piemērs nereti tiek minēta Jelgava. Šīs pilsētas iedzīvotāji par siltumu jau sen maksā tieši piegādātājam – SIA Fortum Jelgava. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gita Cimdiņa pastāstīja par zemūdens akmeņiem, kam Fortum uzduras ikdienas darbā.

– Tiešie norēķini Jelgavā tika ieviesti 1998. gadā, kad mūsu pašvaldības deputāti nolēma, ka iekasēt maksu par patērēto siltumenerģiju ir paša siltumapgādes uzņēmuma pienākums. Pilsētas pārvaldes uzņēmums tobrīd atradās maksātnespējas noformēšanas procesā un šo pienākumu vairs nespēja pildīt. Tātad Jelgavā tiešo norēķinu ieviešana bija nepieciešamības diktēts, nevis ar iedzīvotāju aizsardzību saistīts pasākums.

– Vai tas atrisina iedzīvotāju lielo parādu problēmu?

– Fortum biznesu pārņēma 2007. gadā, un mana pieredze liecina, ka tiešo norēķinu sistēma parādu jautājumu neatrisina. Tagad daudzi cilvēki ir spiesti atmaksāt lielus kredītus vai pasludina personisko bankrotu. Ko tādā situācijā var darīt siltuma piegādātājs?

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji sagaidījuši ūdens krīzi

Rīgā izveidojusies kritiska situācija ar iedzīvotāju parādiem par ūdeni: 32 māju pārvaldnieki vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas nav pārskaitījuši naudu uzņēmumam Rīgas ūdens. Dzīvokļu īpašnieku kopējais parāds sasniedzis 1,8 miljonus latu, un septembrī ūdensapgādes uzņēmums izsūtīja rīdziniekiem 2200 brīdinājumu par ūdens iespējamo atslēgšanu.

Šajās dienās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs noturēja darba sanāksmi ar namu pārvaldniekiem un SIA Rīgas ūdens pārstāvjiem. Izdevās vienoties par kompromisa variantu: uzņēmums pagaidām neatslēdz pakalpojumu problemātisko māju iedzīvotājiem, bet tiem mēneša laikā jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un jāapstiprina parāda samaksas grafiks. Tādā gadījumā uzņēmums Rīgas ūdens sola mājām dzēst līgumsodu, kas veido 20% no rēķinā norādītā maksājuma.

Lasīt tālāk...

Ērkšķainais ceļš uz tiešajiem norēķiniem

Iespējams, ka jau šajā apkures sezonā daudzdzīvokļu māju iemītnieki sāks norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas dzīvokļu īpašniekus pasargās no negodprātīgu pārvaldnieku patvaļas un liegs pakalpojumu sniedzējiem iespēju atslēgt siltumu vai ūdeni visai mājai. Taču par jebkurām ērtībām ir jāmaksā. Ražotāji brīdina, ka tiešie norēķini paaugstinās komunālo pakalpojumu cenu.

Attiecīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau izturējuši Saeimā divus lasījumus, tuvākajā laikā notiks izšķirošais trešais. Deputāti ir paredzējuši, ka pēc likumprojekta pieņemšanas jebkuras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varēs izlemt, kādā veidā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Ja dzīvokļu īpašnieku vairākums neatbalstīs tiešos norēķinus, saglabāsies pašreizējā sistēma un iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem turpinās norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību.

Kāpēc radusies nepieciešamība mainīt sen iedibināto sistēmu? Problēma ir tā, ka Latvijā valsts neregulē mājokļu apsaimniekošanas tirgu. Par pārvaldnieku šobrīd var kļūt katrs, kam ienāk prātā, jo šādam cilvēkam vai uzņēmumam izvirzītās prasības ir gaužām formālas un sodi par to nepildīšanu nav paredzēti, kā rezultātā prāvas naudas summas, ko iedzīvotāji samaksājuši par ūdeni un siltumu, nonāk nekompetentu cilvēku rokās.

Lasīt tālāk...

Siltina pirmo "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto māju

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe šodien apmeklēja pirmo RNP apsaimniekoto māju - Bauskas ielā 51, - kur patlaban tiek veikta ēkas siltināšana.

“Ir svarīgi, lai uzsāktais projekts sekmīgi īstenotos un cilvēki izjustu reālu ekonomiju, tad arī apkārtējo māju iedzīvotāji būs ieinteresēti savas ēkas siltināšanā. Ja viņi redzēs, cik labi šī māja izskatās un ka tas atmaksājas, tad ēku siltināšana aktivizēsies. Tieši tāpēc “Rīgas namu pārvaldnieks” organizēs ēku siltināšanu dažādās apkaimēs, lai būtu šie pozitīvie piemēri. Taču vienlaikus ir jāsaprot tas, ka namu apsaimniekotājs var organizēt ēku siltināšanu tikai tajās mājās, kurās vairākums iedzīvotāji ir izteikuši šādu gribu,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Lasīt tālāk...