Māja avārijas stāvoklī, un neviens to nenovērš

Māja, kurā atrodas mans no pašvaldības īrētais dzīvoklis, būvēta 1901. gadā un pašlaik ir avārijas stāvoklī – patiesībā tur tagad bīstami uzturēties. Apsaimniekotājs, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (agrāk SIA "Kurzemes nami"), diemžēl nekādus labošanas darbus neveic – ap māju ir izveidoti tikai kaut kādi šauri celiņi. Ko es varu darīt šajā situācijā, kur meklēt palīdzību? 
Anna Rīgā

Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas mājoklis" savulaik veica pilnīgi vai daļēji sagruvušo namu, kā arī kritiskā stāvoklī nonākušo dzīvojamo māju apzināšanu un apsekošanu. Aģentūra izpētīja arī pagājušā gadsimta 60. – 70. gados celto tā dēvēto Hruščova laika dzīvojamo ēku rekonstrukcijas iespējas. Tagad gan aģentūra likvidēta, taču tas nenozīmē, ka avārijas stāvoklī esošu māju liktenis Rīgas pašvaldībai vairs nav aktuāls.

Šos jautājumus regulē arī Civillikuma 1084. pants, kas nosaka, ka katram īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī lietotājiem.

Lasīt tālāk...

Ieguldījums, kas atmaksājas

Kamēr ēku siltināšanas programma ne visur Latvijā ieguvusi atzinību un uzticību iedzīvotāju vidū, Ventspils, šķiet, dodas uz priekšu septiņjūdžu zābakiem. Līdz šim iedzīvotāji nav baidījušies uzdrošināties un padarīt savu mājokli skaistāku un tehniski kvalitatīvāku.

Vai tā būs arī turpmāk? «Šobrīd iedzīvotāju aktivitāte ir nedaudz apsīkusi, bet darba mums tāpat ir pilnas rokas. Patlaban šajā programmā iesaistījušās 52 mūsu apsaimniekotās mājas,» saka pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš.

Lasīt tālāk...

Rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši ap 1,9 miljonus latu; mudina kontrolēt apsaimniekotāju darbības

Rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši ap 1,9 miljonus latu un pārāk lielu parādu dēļ vairāk nekā desmit mājām Rīgā ūdens padeve ir atslēgta, informēja pašvaldības SIA "Rīgas ūdens".

Uzņēmuma pārstāvis Arturs Mucenieks aģentūrai LETA skaidroja, ka parādnieku sarakstā dažkārt nonāk arī godprātīgi iedzīvotāji, kas regulāri veikuši maksājumus namu apsaimniekotājam par saņemtajiem pakalpojumiem, bet nama apsaimniekotājs nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzējiem.

Daļa šādu situāciju ir ļaunprātīgas rīcības rezultāts - viens no skaļākajiem piemēriem ir SIA "Namu apsaimniekošana", kas šogad nonācis bankrota priekšā un iegrūdis parādos aptuveni 130 namu iedzīvotājus, kas par pakalpojumiem vairāk vai mazāk maksājuši, bet uzņēmums saņemto naudu nav pārskaitījis tālāk pakalpojumu sniedzējiem. Lielākajai daļai šo namu iedzīvotāju rēķinus nācies samaksāt otrreiz, izveidots parāda atmaksas grafiks.

Lasīt tālāk...

Rīgā varēs pieteikties energoauditam

Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna informē, ka oktobrī atkal varēs pieteikties energoaudita veikšanai daudzdzīvokļu mājām Latvijas galvaspilsētā. Pērn REA veikti 102 energoauditi.

Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 procentu no tā izmaksām, un ēkas iedzīvotāju kopējais maksājums var būt nepilni 100 latu, bet dažās mājās – pat krietni mazāk, saka M. Rubīna. Energoaudits ir derīgs desmit gadu, tajā uzskatāmi parādītas mājas problēmas un aprakstītas iespējas, kā uzlabot pašreizējo situāciju, kādas varētu būt izmaksas u. tml. Tiek izsniegts mājas energosertifikāts, kurā atspoguļota ēkas energoefektivitāte. Pēc šiem rādītājiem var salīdzināt un novērtēt, cik daudz piegādātā siltuma tiek izmantots lietderīgi – telpu apsildīšanai, bet cik izkūpināts gaisā caur logiem, durvīm vai mājas konstrukcijām. Šī informācija ir noderīga, īpašumu pērkot, pārdodot, īrējot vai izīrējot.

Lasīt tālāk...

Katram dzīvokļu īpašniekam savu atkritumu konteineru nav iespējams uzstādīt

Vai divpadsmit dzīvokļu mājai ir obligāti jāslēdz līgums par 1100 litru konteinera uzstādīšanu, vai arī katrs dzīvoklis var slēgt līgumu par 120-240 litru konteinera uzstādīšanu?

Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, divpadsmit dzīvokļu māju katrā ziņā pārvalda pārvaldnieks, ko dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši veikt šā īpašuma apsaimniekošanu kopumā. Tātad ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ir noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu visai mājai, un atbilstoši atkritumu apjomam uzstādīts attiecīga tilpuma konteiners. Tādēļ katram dzīvokļa īpašniekam ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu noslēgt individuālu līgumu un uzstādīt atsevišķu konteineru nav iespējams.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam

Lieta tāda, ka notika biedrības balsojums par to, vai māju iedzīvotāji ir gatavi nomaksāt siltuma parādus par citām personām, kam ir izveidojies parāds pret „Rīgas siltumu”. Biedrības balsojums beidzās ar to, ka 10 personas nobalsoja „par”, bet 9 – „pret” šāda parāda nomaksu par citām personām. Kopējais parāda apmērs, kā informēja biedrības valdes locekļi, ir 3500 Ls, kas tiek traktēti kā neatgūstamie parādi, un šī summa 3500 Ls tiek izdalīta uz visiem dzīvokļiem pa "galviņām" proporcionāli, t.i., no katra dzīvokļa īpašnieka pienākas 30 Ls maksājums, kas pēc tam tiks novirzīts „Rīgas siltuma” parāda dzēšanai.

(Jautāju par to, kas notiks, ja tomēr kādu no šiem parādiem atgūst, kur nonāks šī atgūtā nauda, biedrības valdes locekļi uz šo jautājumu atbildi sniegt nespēja.). Jāņem vērā tas, ka namu apsaimniekotājs mājas iedzīvotājus informēja, ka šie 3500 Ls ir neatgūstamie, jo personas, kam šie parādi izveidojušies, ir pasludinājušas maksātnespēju. Tad jautājums, ja personai ir pasludināta maksātnespēja, visi parādi pret šīm personām tiek dzēsti (pēc noteikta termiņa), tad kāpēc mājas iedzīvotājiem ir jāuzņemas šie zaudējumi, ja tie ir jānoraksta? Situācija kā ar bankām, ja persona ir izgājusi maksātnespējas procesu, banka uzņemas atlikušo zaudējumu segšanu no savas peļņas vai attiecīgi kapitāla, kāpēc šinī gadījumā nauda „Rīgas siltumam” ir tomēr jāsedz? Ar šādu balsojumu es kā mājas iedzīvotājs palieku parādnieks, jo man nav liekas naudas šo 30 Ls apmērā? Vai šāds balsojums nav pretrunā ar kādu likuma pantu? Jo pretējā gadījumā sarīkos vēl biedrības sapulci, uz kuru ieradīsies pieci cilvēki ( jo biedrības balsojumā nav nepieciešams visu dzīvokļu īpašnieku balsojums) un nobalsos par to, ka 120.dzīvoklis sedz hipotekāro kredītu 130.dzīvoklim, jo 130.dzīvoklis nespēj pildīt uzņemtās saistības!

Šāds balsojums būs tieši tāda paša rakstura kā balsojums par parādu segšanu „Rīgas siltumam”. Tātad jebkuru iedzīvotāju šādi balsojumi var padarīt ikvienu dzīvokļa īpašnieku par parādnieku! Tajā skaitā mani, kas ir veicis visus maksājumus laikā un nav neviena kavējuma. Tad kāpēc mani grib uztaisīt par parādnieku? Ceru uz Jūsu atsaucību un rīcību šīs situācijas skaidrojumā (viedokli), un kā ar tādu situāciju var cīnīties?

Lasīt tālāk...