Mašīnas uzbrūk pagalmiem

Krīzes laikā Rīga pārvērtusies – taupība ir jūtami mainījusi pilsētnieku ieradumus. Autobraucēji aizvien biežāk atsakās no maksas stāvvietu pakalpojumiem un naktī mašīnas atstāj tieši zem māju logiem, bet viens otrs pat nekautrējas iebraukt zālienā vai puķu dobē, samaļot to dubļu putrā. Gājēji ir neapmierināti, sētnieki – nikni, labi jūtas tikai paši braucēji, kas ietaupa 30–35 latus mēnesī, ko nāktos maksāt par stāvvietu.

„Gribu dzelteno līniju!”

Baltāsbaznīcas ielas iedzīvotājas Mirdzas Āboltiņas vēstule ir galēji skaidra un lakoniska.

„Kaimiņš pastāvīgi liek automobili zem maniem logiem, daļēji iebraucot zālienā,” raksta M. Āboltiņa, kas dzīvo trīsstāvu mājas pirmajā stāvā. „Viņš atstāj iedarbinātu motoru, un reizēm no trokšņa dzīvoklī šķind stikli. Ja nepagūstu aizvērt logu, dzīvoklī ieplūst izplūdes gāzes, un tad gribot negribot nākas tās elpot, līdz telpu izdodas izvēdināt. Mīļie laikraksta „Darām kopā!” žurnālisti, vēlos vaicāt, ko man darīt? Vai ir kādi normatīvi, kas nosaka, kā novietojams transports dzīvojamo māju pagalmos? Kādā attālumā no mājas sienas drīkst likt mašīnu – 3, 5 vai 10 metru? Ja noteikumu nav, sakiet, ko man vajadzētu darīt, lai uz apmales pie mana loga parādītos dzeltenā līnija, kas reizi par visām reizēm aizliegtu tur novietot automobiļus?”

Pagalms tiek kontrolēts

Sākumā mums radās aizdomas, ka starp Āboltiņas kundzi un viņas kaimiņu ilgus gadus gruzd konflikts, jo vai gan citādi normāls cilvēks atstās zem dzīvojamās mājas logiem mašīnu ar darbojošos motoru. Pēc tam atskārtām: vienalga, ir vai nav konflikts, bet kundze gados nav pelnījusi to, lai stundām klausītos motora rēkoņu un ostītu izplūdes gāzes. Vēstulē uzdotie jautājumi likās jo aktuāli tāpēc, ka arī manas mājas pagalmā pēdējā laikā parādījušās kaimiņu mašīnas, kas, pārkāpjot jebkādus noteikumus, noparkotas tieši zālītē.

Lai noskaidrotu, kā Mirdza Āboltiņa un simtiem viņai līdzīgu rīdzinieku var pasargāt savu dzirdi, ožu un puķu dobes, mēs vērsāmies pēc padoma Rīgas Pašvaldības policijā. RPP preses sekretāre Inese Tīmane pārbaudīja informāciju un pavēstīja:

– Jā, Mirdza Āboltiņa no Baltāsbaznīcas ielas nosūtījusi sūdzību ne tikai laikrakstam, bet arī namu pārvaldei, savukārt pārvaldnieks to pāradresējis mums. Mēs pārbaudījām vēstulē minēto iekšpagalmu, taču transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumu pārkāpumi tobrīd netika konstatēti.

Inese Tīmane norādīja, ka Mirdzas Āboltiņas adrese iekļauta policijas ekipāžu regulāro reidu sarakstā. Tātad, ja sūdzība atkārtosies, trokšņainās mašīnas īpašnieks, kas bojā zālienu, noteikti tiks sodīts.

Taču mūsu lasītājas jautājumi ar to vēl nebija izsmelti, tāpēc Inese Tīmane ieteica laikrakstam vērsties Rīgas Pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļā, kur savākta visa informācija par mašīnu novietošanas noteikumu pārkāpumiem galvaspilsētas namu pagalmos.

Jaunās mājas ir pasargātas, vecās – tikpat kā ne

– Uzreiz noskaidrosim, kādi noteikumi ir jāievēro autovadītājiem, kas atstāj mašīnas namu pagalmos vai iekškvartālos, – piedāvāja nodaļas galvenais speciālists Sergejs Ruzanovs. – Vispirmām kārtām tas ir Ceļu satiksmes likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi par ceļu satiksmi. Šajos dokumentos ir skaidri norādīts, kas ir autotransporta apstāšanās un stāvēšana, kur tās atļautas, kur ne. Savus noteikumus izdevusi arī Rīgas dome. Pašvaldība nevar ietekmēt ceļu satiksmi, bet ir tiesīga pieņemt tai piederošo teritoriju izmantošanas, uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumus (RD noteikumi Nr. 34).

– Saskaņā ar šiem noteikumiem iedzīvotājiem ir tiesības novietot automobiļus pie daudzdzīvokļu namiem, – kolēģi papildina nodaļas galvenais speciālists Andrejs Aronovs. – Jaunie pilsētas teritoriālās plānošanas noteikumi pat paredz, ka pie katras jaunuzbūvētās mājas jāierīko stāvvieta, kurā novietņu skaitam jābūt vismaz atbilstošam dzīvokļu skaitam. Būvnormatīvos papildus norādīts, ka tāda speciāla stāvvieta nedrīkst atrasties tuvāk par 10 metriem no mājas sienas.

Diemžēl šīs jaukās, pārdomātās normas attiecas tikai uz jaunajiem dzīvojamiem namiem ar īpaši ierīkotām automobiļu novietnēm. Veco mikrorajonu iekškvartālos situācija ir tāda, kāda tā ir, saka speciālisti.

– Vai tiešām tur mašīnu var nolikt, kā pagadās?

– Kāpēc – kā pagadās? – bija neizpratnē Sergejs Ruzanovs. – Ceļu satiksmes noteikumi regulē arī transportlīdzekļu stāvēšanu pagalmos un iekškvartālos. Noteikumos teikts, ka nedrīkst stāvēt vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem. Tātad, ja iekšējais ceļš pie mājas ir šaurāks par trim metriem, automobili tur novietot aizliegts. Par šīs normas neievērošanu paredzēts naudas sods līdz 30 latiem.

Par iebraukšanu puķu dobē – 20 latu

Kopā ar policijas darbiniekiem no satelīta uzņemtajā attēlā atradām Mirdzas Āboltiņas māju Baltāsbaznīcas ielā. Galvas grozīdami un kaklus staipīdami ilgi pētījām monitorā redzamo attēlu, bet atlika vien konstatēt, ka piebraucamais ceļš pie mājas ir platāks par trim metriem. Tātad nelabais kaimiņš var turēt tur savu mašīnu, kad un cik ilgi vien vēlas, un ar motora rūkoņu šķindināt stiklus Āboltiņas kundzes dzīvoklī?

– Vienu mirklīti! Viss tik vienkārši nemaz nav, – sacīja Andrejs Aronovs. – Jā, mašīnu parkot tas cilvēks tur drīkst, bet CSN 156. punkts nosaka, ka dzīvojamā zonā transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru aizliegts stāvēt ilgāk par piecām minūtēm. Tas pirmkārt. Otrkārt, saskaņā ar 155. punktu stāvoša mašīna nedrīkst traucēt gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Un, beidzot, par zaļo zonu. Attālumu starp mašīnu un mājas sienu šai gadījumā noteikumi neregulē, bet iebraukt zālienā Āboltiņas kundzes kaimiņam nav ne mazāko tiesību.

Pēc policistu teiktā, Ceļu satiksmes noteikumi nosaka, ka mašīnas drīkst pārvietoties tikai pa šim nolūkam paredzētām teritorijām. Tātad pa ceļiem. Nevis pa zālieniem, nevis pa parkiem, bet tikai pa ceļiem! Bet ko darīt, ja esat atnācis mājās un atkal ieraugāt, ka uzņēmīgais kaimiņš atstājis mašīnu jūsu mīļajā īrisu dobē?

– Bez svārstīšanās zvaniet uz glābšanas dienesta kopējo tālruņa numuru 112, – iesaka Sergejs Ruzanovs. – Operators jūs savienos ar valsts vai pašvaldības policiju, un policijas ekipāža ieradīsies uz izsaukumu, lai fiksētu pārkāpumu. Ja informācija apstiprināsies, uz noteikumu pārkāpēja mašīnas priekšējā loga tiks uzlīmēts „plāksteris”. Ja transportlīdzekļa vadītājs atradīsies turpat uz vietas, tiks sastādīts protokols. Gan vienā, gan otrā gadījumā naudas sods par stāvēšanas noteikumu pārkāpumu ir vienāds – 20 latu.

Sadzirdēti septiņi tūkstoši sūdzību

Pēc Rīgas Pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas darbinieku teiktā, rīdzinieki var nešaubīties, ka viņu sūdzības tiks sadzirdētas. Katru mēnesi galvaspilsētā sastāda aptuveni 10 tūkstošus protokolu par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Pagājušā gadā vairāk nekā septiņi tūkstoši naudas sodu uzlikti gadījumos, kad policiju par nekārtībām informējuši paši iedzīvotāji.

– Mēs noteikti pārbaudēm visu saņemto informāciju, – apliecināja Sergejs Ruzanovs. – Taču medaļai ir arī otra puse. Ja esam ieradušies kādā pagalmā pēc izsaukuma, mums jāsoda ne tikai tās mašīnas īpašnieks, par kuru sūdzējušies mājas iemītnieki, bet arī visi citi, kas pārkāpuši noteikumus. Daļēji tāpēc pagaidām nerīkojam regulārus reidus un nepārbaudām stāvēšanas noteikumu ievērošanu pagalmos. Tas būtu pārāk skarbi attiecībā pret transportlīdzekļu īpašniekiem, jo visi taču labi apzinās, ka mašīnu Rīgā šobrīd ir daudz vairāk nekā speciālo stāvvietu.

Bargāki sodi par stāvēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpumu transportlīdzekļu vadītājiem pagaidām nav paredzēti, progresīvie naudas sodi netiek piemēroti. Bet gadījumā, ja naudas sods gada laikā nav samaksāts, noteikumu pārkāpējam draud lielas nepatikšanas. Ja cilvēks, kas pārkāpis noteikumus, ir zināms, viņam tiek anulētas auto vadīšanas tiesības, ja sods izrakstīts mašīnai, tai tiek noteikts aizliegums piedalīties ceļu satiksmē, skaidro Sergejs Ruzanovs.

– Tāpēc arī mums ir viens no augstākajiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piespriesto naudas sodu samaksas procents Eiropā, – smej Andrejs Aronovs.

Kā tikt pie zīmes?

Vēl tikai atliek noskaidrot, ko darīt dzīvokļu īpašniekiem, kam apnikušas mašīnas logu priekšā.

– Ja dzīvokļu īpašnieku biedrība, kooperatīvs utt. nolemj, ka vajadzīga īpaši ierīkota vieta transportam, vispirms protokols, kurā fiksēts šis lēmums, jāparaksta vairāk nekā 50 procentiem dzīvokļu īpašnieku, – skaidro Sergejs Ruzanovs. – Pēc tam ar šo dokumentu jādodas uz namu pārvaldi. Vadoties pēc teritorijas plāna, pārvaldnieks, ja vien iespējams, ierādīs attiecīgu zemes gabalu. Jaunais zonējums jāsaskaņo valsts akciju sabiedrībā Latvijas valsts ceļi. Tā pati organizācija izsniedz arī atļauju uzstādīt attiecīgu ceļa zīmi. Kam jāierīko auto stāvvieta? Parasti to dara vai nu namu pārvalde, vai arī dzīvokļu īpašnieku biedrības nolīgta firma. Šādi darbi, protams, tiek veikti par papildu samaksu.

Aptuveni tāpat iedzīvotājiem jārīkojas, ja viņi vēlas savā pagalmā uzstādīt zīmi, kas aizliedz transporta novietošanu logu priekšā. Policijā skaidro: ja teritorija ir privāta, aizliegumam pietiek ar īpašnieka pausto vēlēšanos. Tātad atkal jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un ar balsu vairākumu jāpieņem lēmums par attiecīgas zīmes uzstādīšanu. Kad saņemta VAS Latvijas valsts ceļi atļauja, lūdzu, uzstādiet zem logiem kaut „ķieģeli”. Ja teritorija ap māju pieder valstij vai pašvaldībai, iedzīvotājiem ar lūgumu par aizlieguma zīmes uzstādīšanu jāvēršas namu pārvaldē, kura vai nu gādās par lūguma izpildi, vai arī pamatos atteikumu.

– Tātad mums pašiem nekādi neizdosies uzzīmēt zem logiem dzelteno stāvēšanas aizlieguma līniju?

– Nē, – smej policisti. – Dzeltenā līnija bez attiecīgas ceļa zīmes neko nenozīmē.

Policisti kļūs stingrāki

Tagad viss skaidrs. Izrādās, Mirdzai Āboltiņai jārod kopēja valoda ar kaimiņiem – privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, jāvēršas namu pārvaldē, jautājums jāsaskaņo, un tad tiks uzstādīta zīme, kas aizliegs novietot transportlīdzekļus pie viņas logiem. Tikai jārēķinās ar to, ka būs vajadzīga pacietība un zināmi ieguldījumi, jo zīme maksā naudu.

– Bet vispār gadā mēs uzrakstām ap 120 tūkstošus protokolu par mašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, – nobeigumā mums pavēstīja Rīgas Pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļā. – Aptuveni katrs piektais no tiem ir par iebraukšanu zaļajā zonā, un šādu gadījumu skaits pieaug. Tas ir dīvaini. Cilvēki vaimanā par lieliem naudas sodiem, bet nepavisam necenšas stingrāk ievērot ceļu satiksmes noteikumus. Tāpēc noteikti uzrakstiet, ka kopš gada sākuma policijas darbā notikušas izmaiņas. Agrāk pašvaldības policistiem bija tiesības izrakstīt naudas sodu par nepareizu stāvēšanu tikai tad, ja transportlīdzekļa vadītāja nebija klāt. Ja šoferis bija mašīnā, viņš bija neaizskarams, ar viņu drīkstēja runāt tikai valsts policijas klātbūtnē, un tas lietu ļoti sarežģīja. Tagad mums ir tiesības autobraucējus sodīt pārkāpuma vietā. Tāpēc viņiem ieteicams būt uzmanīgākiem!