Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kas atbild par mūsu māju?

„Mūsu mājā visi dzīvokļi ir privatizēti. Kas tādā gadījumā atbild par mājas uzturēšanu likumā noteiktajā sanitārtehniskajā stāvoklī? Lai ar kādu sūdzību mēs ietu uz namu pārvaldi, atbilde ir viena: „Vēlaties labāku kārtību, palieliniet apsaimniekošanas maksu. Jūs esat dzīvokļu īpašnieki, un tagad viss maksā naudu!” Māju taču vajag saglabāt, bet mums pat ārdurvis lāgā neturas ciet!”

Pēc dzīvokļu privatizācijas tiesības un pienākumus attiecībā uz mājas uzturēšanu regulē likums „Par dzīvokļa īpašumu”. Likuma 12. pantā teikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lasīt tālāk...

Lika samaksāt divreiz!

„Ilgus gadus biju dzīvokļa īpašniece, reizi ceturksnī maksāju zemes nodokli, vienmēr steidzu uz kasi un atdevu pēdējo naudiņu. Gada vidū dzīvokli uzdāvināju gados jaunai radiniecei. Pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas es kā godīgs vecā kaluma cilvēks nokārtoju visus maksājumus, tai skaitā samaksāju zemes nodokli, lai tik jaunajai saimniecei nevajadzētu maksāt manā vietā. Taču manai radiniecei no jauna izrakstīja nodokļa rēķinu par periodu, par kuru jau biju samaksājusi. Vai tas ir likumīgi?”

Nē, tas nav likumīgi. Šī prasība ir jāapstrīd, pieprasot veikt maksājuma pārrēķinu.

Lasīt tālāk...

Ja nu kaimiņi iebildīs

„Mājoju privatizētā dzīvoklī. Māja ir neliela, diviem stāviem. Man pieder dzīvoklis pirmajā stāvā, kaimiņiem otrajā. Mums ir autonoma gāzes apkure, katrā dzīvoklī ir skaitītājs, toties ūdenspiegādes un kanalizācijas sistēma ir kopīga. Es vēlos savu dzīvokli pārplānot – no viena izveidot divus (dēls apprecējās, un mēs nolēmām, ka labāk būs dzīvot līdzās, bet katrai ģimenei atsevišķi). Taču man ir teikuši, ka bez kaimiņu atļaujas dzīvokļa plānojumu nedrīkst mainīt. Vai tā ir taisnība? Ko darīt, ja kaimiņi iebildīs?”

Diemžēl izsmeļošai atbildei informācijas ir par maz. Šai gadījumā ir svarīgi zināt, kam pieder māja, kas to apsaimnieko utt. Tomēr pamēģināsim vispārīgos vilcienos šo jautājumu aplūkot.

Lasīt tālāk...

Vai mūsu māju nojauks

„Savu dzīvokli esmu privatizējusi jau sen, bet zeme zem mūsu daudzstāvu nama nav privatizēta. Pašvaldība piedāvā mums zemi steidzami privatizēt un dod tam ne vairāk kā mēnesi laika. Taču ir paklīdušas nepatīkamas baumas, ka mūsu māju paredzēts nojaukt. Ja tā, tad kāpēc mums vajadzētu to zemi privatizēt? Varbūt mājas nojaukšanas gadījumā mēs varētu vismaz cerēt uz pašvaldības dzīvokļiem?”

Spriežot pēc jautājuma, gan jūs, gan jūsu kaimiņi savus dzīvokļus privatizējāt paātrinātā kārtā. Domājams, ka tagad visa jūsu māja ir nodota plānveida privatizācijai, tāpēc arī iedzīvotājiem piedāvāts noformēt zemi savā īpašumā, lai beidzot izdarītu attiecīgos ierakstus Zemesgrāmatas reģistrā.

Lasīt tālāk...

Kā izliks par parādiem?

„Mājoju privatizētā vienistabas dzīvoklī. Jau ilgāku laiku nevaru iekārtoties darbā, bet tagad krīzes apstākļos nav ne mazāko cerību uzlabot savu materiālo stāvokli. Man ir iekrājies parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Vai taisnība, ka par parādiem mani var izlikt no pašam piederošā dzīvokļa?”

Jā, tāda iespēja pastāv. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.

Šos izdevumus nosaka proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Uz tiesu – par uzmācīgu „servisu”

Novembra beigās Latvijā tika pieņemts visai neparasts tiesas lēmums: juridiskās kompānijas Bako kredīts īpašniecei Natālijai Ņemilovai nāksies samaksāt 3600 latu par krāpšanas mēģinājumu. Vēlāk avīzes Ņemilovas vainu raksturos kā „pārāk skarbu kredītservisu”.

Īstenībā firmas Bako kredīts īpašnieci apsūdzēja mēģinājumā veikt krāpnieciskas darbības ar organizētas palīgu grupas atbalstu. Lūk, kā viss notika. Cietusī Raisa Ošeniece vērsās pie Natālijas Ņemilovas, cenzdamās rast naudu komunālā parāda samaksai. Iesākumam juridiskās firmas saimniece pat iedeva Raisai Ošeniecei 25 latus, lai pēdējā varētu noslēgt laulības līgumu ar vīru. Tas bija vajadzīgs, lai ieķīlātu dzīvokli. Tostarp Bako kredīts sāka noformēt aizdevumu. Taču Ošenieci piesardzīgu darīja dažas nianses. Viņa laikus vērsās pie pazīstamas bankas darbinieces un palūdza caurskatīt dokumentu paketi. Paziņa uzreiz norādīja uz vairākiem apšaubāmiem punktiem papīros.

Lasīt tālāk...

Kaimiņienes īrnieki dzen izmisumā!

„Dzīvoju komunālajā dzīvoklī. Kopīga te ir virtuve un sanitārais mezgls, bet ieejas atsevišķas, tāpēc mums ar kaimiņieni katrai ir savs dzīvokļa rēķins. Abas dzīvokļa daļas ir privatizētas. Kaimiņiene no agra pavasara līdz vēlam rudenim dzīvo laukos pie radiem un šajā laikā dzīvokli izīrē.

Un visu šo laiku man vai nu jādzīvo netīrībā, vai arī koplietošanas telpas jāsakopj īrnieku vietā. Dzīvokļa pagaidu iemītnieki neuztur pat elementāru kārtību un bieži vien uzvedas nepiedienīgi. Esmu nomocījusies. Vērsos policijā, bet no tā nebija nekāda labuma. Ko darīt?”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!