Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ja nu kaimiņi iebildīs

„Mājoju privatizētā dzīvoklī. Māja ir neliela, diviem stāviem. Man pieder dzīvoklis pirmajā stāvā, kaimiņiem otrajā. Mums ir autonoma gāzes apkure, katrā dzīvoklī ir skaitītājs, toties ūdenspiegādes un kanalizācijas sistēma ir kopīga. Es vēlos savu dzīvokli pārplānot – no viena izveidot divus (dēls apprecējās, un mēs nolēmām, ka labāk būs dzīvot līdzās, bet katrai ģimenei atsevišķi). Taču man ir teikuši, ka bez kaimiņu atļaujas dzīvokļa plānojumu nedrīkst mainīt. Vai tā ir taisnība? Ko darīt, ja kaimiņi iebildīs?”

Diemžēl izsmeļošai atbildei informācijas ir par maz. Šai gadījumā ir svarīgi zināt, kam pieder māja, kas to apsaimnieko utt. Tomēr pamēģināsim vispārīgos vilcienos šo jautājumu aplūkot.

Lasīt tālāk...

Kā izliks par parādiem?

„Mājoju privatizētā vienistabas dzīvoklī. Jau ilgāku laiku nevaru iekārtoties darbā, bet tagad krīzes apstākļos nav ne mazāko cerību uzlabot savu materiālo stāvokli. Man ir iekrājies parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Vai taisnība, ka par parādiem mani var izlikt no pašam piederošā dzīvokļa?”

Jā, tāda iespēja pastāv. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu jums kā dzīvokļa īpašniekam jāsedz nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu.

Šos izdevumus nosaka proporcionāli dzīvokļa īpašuma lielumam. Tāpat arī jums jānorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Šķiršanās pēc dzīvokļa pazīmes

Tas, kas ir likumīgi, ne vienmēr ir taisnīgi. Šo patiesību lieku reizi apstiprina gadījums ar mūsu lasītāju T. Jaunā cilvēka vārdu un uzvārdu nenosauksim, lai viņam nekaitētu.

T. piedzima vecā Rīgas namā, ko deviņdesmitajos gados denacionalizēja. Tur viņš uzauga, nodibināja pats savu ģimeni. 2000. gadā svinēja kāzas, viesi sauca „rūgts!”, dzēra šampanieti un vēlēja laimes. Nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka stiprās ģimenes saites apdraudēs... Rīgas domes noteikumi.

Dzīve saimnieka mājā nav necik salda: tur var palikt bez apkures, var saņemt pārspīlēti lielu dzīvokļa īres rēķinu, var ik dienas saskarties ar pārvaldnieka nekaunību. Kamēr jaunie cilvēki tika galā ar šīm problēmām, viņi visu piecieta. Šai laikā ģimenē ienāca divi dēli – pirmais drīz sāks skolas gaitas, bet otrais pagaidām vēl mācās izrunāt vārdiņu „mamma”.

Lasīt tālāk...

Kaimiņienes īrnieki dzen izmisumā!

„Dzīvoju komunālajā dzīvoklī. Kopīga te ir virtuve un sanitārais mezgls, bet ieejas atsevišķas, tāpēc mums ar kaimiņieni katrai ir savs dzīvokļa rēķins. Abas dzīvokļa daļas ir privatizētas. Kaimiņiene no agra pavasara līdz vēlam rudenim dzīvo laukos pie radiem un šajā laikā dzīvokli izīrē.

Un visu šo laiku man vai nu jādzīvo netīrībā, vai arī koplietošanas telpas jāsakopj īrnieku vietā. Dzīvokļa pagaidu iemītnieki neuztur pat elementāru kārtību un bieži vien uzvedas nepiedienīgi. Esmu nomocījusies. Vērsos policijā, bet no tā nebija nekāda labuma. Ko darīt?”

Lasīt tālāk...

Vai vajadzīgs līgums?

„Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņēmām lēmumu mājas pārvaldīšanu uzticēt vienam no mūsu kaimiņiem. Viņš ir izglītots cilvēks, ekonomists, turklāt ir ar mieru mūsu kopīgo nekustamo īpašumu pārvaldīt bez atlīdzības. Ar vārdu sakot, mums ir laimējies, ka mūsu mājā dzīvo tāds cilvēks. Bet man ir viens juridiskas dabas jautājums: vai mums, dzīvokļu īpašniekiem, šai gadījumā ir jānoslēdz līgums ar jauno pārvaldnieku, mūsu pašu kaimiņu?” Lidija Ivanova

Nē, līgums ar pārvaldnieku jums nav vajadzīgs. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. pantu visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Šai nolūkā dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk...

Vai neprivatizētos dzīvokļus pārdos?

„Jau vairāk nekā 40 gadu īrēju dzīvokli, man ir īres līgums uz nenoteiktu laiku. Parādu nav. Mūsu mājā ir tikai daži privatizēti dzīvokļi. Daudzi paziņas ir teikuši, ka visus neprivatizētos dzīvokļus pārdos izsolē. Kas notiks ar mums, īrniekiem? Vai mūs var izlikt no mājokļa?”

Vēlos jūs nomierināt: izīrētājs īrnieku no īrētā dzīvokļa var izlikt tikai ar tiesas spriedumu un tikai likumā stingri noteiktos gadījumos. Ja tiesa pieņem lēmumu izlikt īrnieku, tā nosaka, kā notiek šī izlikšana:

Lasīt tālāk...

Apdrošināšana pret plūdiem

Marijas kundzi, kas dzīvo Rīgas centrā, piemeklēja nelaime: kaimiņi applūdināja viņas dzīvokli. Vecajai dāmai nav ne jausmas, kā likvidēt plūdu sekas un kā cīnīties pret augšstāva kaimiņiem, kas atklāti par viņu ņirgājas.

Mēs ciemojāmies pie Marijas kundzes. Septiņdesmit gadus vecā sieviete mājo vienistabas dzīvoklītī. Logi iziet uz aku, bet viņa ir pieradusi pie gaismas trūkuma, jo Merķeļa ielā dzīvo jau piecdesmit trīs gadus.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!