Nordea un apsaimniekotāji palīdzēs parādniekiem

Nordea banka un Rīgas Apsaimniekotāju asociācija apņēmušās palīdzēt cilvēkiem, kam grūtības sagādā kredītu atmaksāšana un norēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem. Lai krīzes situācijā rīdzinieki, kam strauji samazinājušies ienākumi, neieslīgtu parādos un nezaudētu vienīgo mājokli, banka un apsaimniekotāji vienojušies atvieglot viņiem dzīvi. Tagad pie Nordea konsultantiem var uzzināt, kā uz laiku samazināt komunālo maksājumu rēķinus, nebaidoties nonākt tiesas priekšā par parādiem.

Tūlīt piebildīsim, ka atbalsta programmu finanšu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem izgudrojusi un pagaidām piedāvā vienīgi Nordea banka, taču ir cerība, ka līdzīgus lēmumus drīzumā pieņems arī citas Latvijas bankas. Vismaz namu pārvaldes, kas apvienojušās Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā, ir ar mieru galvaspilsētas iedzīvotāju labā piedalīties jebkurā tamlīdzīgā projektā.

Kāda tad ir šī programma?

Lasīt tālāk...

Lika samaksāt divreiz!

„Ilgus gadus biju dzīvokļa īpašniece, reizi ceturksnī maksāju zemes nodokli, vienmēr steidzu uz kasi un atdevu pēdējo naudiņu. Gada vidū dzīvokli uzdāvināju gados jaunai radiniecei. Pirms dāvinājuma līguma noslēgšanas es kā godīgs vecā kaluma cilvēks nokārtoju visus maksājumus, tai skaitā samaksāju zemes nodokli, lai tik jaunajai saimniecei nevajadzētu maksāt manā vietā. Taču manai radiniecei no jauna izrakstīja nodokļa rēķinu par periodu, par kuru jau biju samaksājusi. Vai tas ir likumīgi?”

Nē, tas nav likumīgi. Šī prasība ir jāapstrīd, pieprasot veikt maksājuma pārrēķinu.

Lasīt tālāk...

„Sarkanais gailis” nesnauž

Pēdējos gados ziemas Latvijā bēdīgā kārtā sagādājušas ugunsgrēkus, kas šokējuši visu sabiedrību. 2006. gada 6. janvārī traģēdija Mežaparkā laupīja dzīvību četriem cilvēkiem, nākamā gada februārī pansionātā Reģi Kuldīgas rajonā ugunsgrēkā gāja bojā 26 cilvēki. Vēl pēc gada degošā dzīvoklī Mežciemā dūmos nosmaka bērni un viņu māte. Šī ziema pagaidām vēl nav mūs tā sarūgtinājusi... Vai tas ir īstenoto pasākumu rezultāts vai tikai klusums pirms vētras? Uz šo un citiem mūsu avīzes jautājumiem atbild Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Ainars Pencis.

Mūsu rūpju ziema

– Penča kungs, vai tiešām ziemas Latvijā vienmēr nāk ar traģiskiem ugunsgrēkiem dzīvojamajās mājās?

Lasīt tālāk...

Vai mūsu māju nojauks

„Savu dzīvokli esmu privatizējusi jau sen, bet zeme zem mūsu daudzstāvu nama nav privatizēta. Pašvaldība piedāvā mums zemi steidzami privatizēt un dod tam ne vairāk kā mēnesi laika. Taču ir paklīdušas nepatīkamas baumas, ka mūsu māju paredzēts nojaukt. Ja tā, tad kāpēc mums vajadzētu to zemi privatizēt? Varbūt mājas nojaukšanas gadījumā mēs varētu vismaz cerēt uz pašvaldības dzīvokļiem?”

Spriežot pēc jautājuma, gan jūs, gan jūsu kaimiņi savus dzīvokļus privatizējāt paātrinātā kārtā. Domājams, ka tagad visa jūsu māja ir nodota plānveida privatizācijai, tāpēc arī iedzīvotājiem piedāvāts noformēt zemi savā īpašumā, lai beidzot izdarītu attiecīgos ierakstus Zemesgrāmatas reģistrā.

Lasīt tālāk...

Kas atbild par mūsu māju?

„Mūsu mājā visi dzīvokļi ir privatizēti. Kas tādā gadījumā atbild par mājas uzturēšanu likumā noteiktajā sanitārtehniskajā stāvoklī? Lai ar kādu sūdzību mēs ietu uz namu pārvaldi, atbilde ir viena: „Vēlaties labāku kārtību, palieliniet apsaimniekošanas maksu. Jūs esat dzīvokļu īpašnieki, un tagad viss maksā naudu!” Māju taču vajag saglabāt, bet mums pat ārdurvis lāgā neturas ciet!”

Pēc dzīvokļu privatizācijas tiesības un pienākumus attiecībā uz mājas uzturēšanu regulē likums „Par dzīvokļa īpašumu”. Likuma 12. pantā teikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Lasīt tālāk...

Uz tiesu – par uzmācīgu „servisu”

Novembra beigās Latvijā tika pieņemts visai neparasts tiesas lēmums: juridiskās kompānijas Bako kredīts īpašniecei Natālijai Ņemilovai nāksies samaksāt 3600 latu par krāpšanas mēģinājumu. Vēlāk avīzes Ņemilovas vainu raksturos kā „pārāk skarbu kredītservisu”.

Īstenībā firmas Bako kredīts īpašnieci apsūdzēja mēģinājumā veikt krāpnieciskas darbības ar organizētas palīgu grupas atbalstu. Lūk, kā viss notika. Cietusī Raisa Ošeniece vērsās pie Natālijas Ņemilovas, cenzdamās rast naudu komunālā parāda samaksai. Iesākumam juridiskās firmas saimniece pat iedeva Raisai Ošeniecei 25 latus, lai pēdējā varētu noslēgt laulības līgumu ar vīru. Tas bija vajadzīgs, lai ieķīlātu dzīvokli. Tostarp Bako kredīts sāka noformēt aizdevumu. Taču Ošenieci piesardzīgu darīja dažas nianses. Viņa laikus vērsās pie pazīstamas bankas darbinieces un palūdza caurskatīt dokumentu paketi. Paziņa uzreiz norādīja uz vairākiem apšaubāmiem punktiem papīros.

Lasīt tālāk...