Uzmanību – plūdi!

Nepieredzēti biezā sniega sega Rīgai var radīt nopietnas problēmas. Pirmkārt, tās ir lāstekas, kas apdraud gājējus, otrkārt, iespējamie plūdi, kas var skart daudzus galvaspilsētas rajonus.

Ko saka sinoptiķi?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina informācijas aģentūrām pavēstījusi, ka laika apstākļi mūs jau sen brīdina par iespējamiem plūdiem. Jau rudenī mūs piemeklēja ilgstoši un spēcīgi lieti, kas paaugstināja gruntsūdeņu līmeni. Ziema ir atnākusi ar puteņiem un rekordlieliem nokrišņiem (apgalvo, ka Rīgā tik daudz sniega nav bijis vismaz 100 gadu). Pēdējo reizi sniegiem tik bagāta ziema Latvijā bija pirms 14 gadiem, taču toreiz gruntsūdens līmenis nebija tik draudīgs, arī pavasaris toreiz iestājās pakāpeniski, bez straujiem atkušņiem.

Lasīt tālāk...

Kāpēc nav remonta plāna?

„Dzīvoju mājā, ko apsaimnieko namu pārvalde Purvciema nami. Decembrī komunālo pakalpojumu rēķinam bija pievienota interesanta informācija. Namu pārvalde ziņoja, ka 2010. gadā mājai tiks saglabāts iepriekšējais apsaimniekošanas tarifs.

Diemžēl nekādus pielikumus par plānotajiem remonta darbiem nesaņēmām, lai gan mūsu māja ir absolūti nesagatavota apkures sezonai: ārdurvis nav cieši aizveramas, pagraba un kāpņu telpas logi nav nosiltināti. Avīzēs un pa radio vēsta, ka esot noteikta kārtība, kā namu pārvaldēm jāaprēķina savu pakalpojumu tarifi. Pastāstiet par šiem noteikumiem, lai mēs ar namu pārvaldnieku varētu runāt kā līdzīgs ar līdzīgu!”

Lasīt tālāk...

Kā glābt 300 latu?

„Tā nu ir sanācis, ka privatizētajā trīsistabu dzīvoklī tagad mājoju viens pats. Nestrādāju, esmu pensionārs. Skaidrs, ka nespēju samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, rēķini pienāk astronomiski! Noslēdzu līgumu ar mākleri, tā apņēmās sameklēt man mazāku dzīvokli. Solīja apmaiņu ar piemaksu. Bet līgumā ir punkts, ka man jāiemaksā drošības nauda – 300 latu.

Ja attiekšos no mākleres pakalpojumiem, drošības nauda būs vējā. Ja atteiksies māklere, drošības naudu saņemšu atpakaļ dubultā apmērā. Izpētīju savu līgumu vēlreiz un sāku šaubīties: var taču gadīties, ka māklere piedāvās man nepiemērotus variantus vai novilcinās apmaiņu. Tad būšu spiests atteikties no viņas pakalpojumiem. Vai tas ir likumīgi, ka māklere tādā gadījumā piesavināsies manu naudiņu?”

Lasīt tālāk...

Nordea un apsaimniekotāji palīdzēs parādniekiem

Nordea banka un Rīgas Apsaimniekotāju asociācija apņēmušās palīdzēt cilvēkiem, kam grūtības sagādā kredītu atmaksāšana un norēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem. Lai krīzes situācijā rīdzinieki, kam strauji samazinājušies ienākumi, neieslīgtu parādos un nezaudētu vienīgo mājokli, banka un apsaimniekotāji vienojušies atvieglot viņiem dzīvi. Tagad pie Nordea konsultantiem var uzzināt, kā uz laiku samazināt komunālo maksājumu rēķinus, nebaidoties nonākt tiesas priekšā par parādiem.

Tūlīt piebildīsim, ka atbalsta programmu finanšu grūtībās nonākušajiem cilvēkiem izgudrojusi un pagaidām piedāvā vienīgi Nordea banka, taču ir cerība, ka līdzīgus lēmumus drīzumā pieņems arī citas Latvijas bankas. Vismaz namu pārvaldes, kas apvienojušās Rīgas Apsaimniekotāju asociācijā, ir ar mieru galvaspilsētas iedzīvotāju labā piedalīties jebkurā tamlīdzīgā projektā.

Kāda tad ir šī programma?

Lasīt tālāk...

Izlikšana – tikai ar tiesas spriedumu?

„Vēl padomju laikos saņēmu zemi dārziņam Dārzciemā. 1993. gadā pieteicās zemes īpašnieks, ar kuru visi dārziņu lietotāji, aptuveni 50 cilvēku, noslēdza nomas līgumus uz 50 gadiem. Vēlāk izrādījās, ka zemi saimnieks ir pārdevis, un jaunais īpašnieks visiem zemes lietotājiem ierakstītās vēstulēs nosūtīja paziņojumu, ka no 2010. gada viņš lauž zemes nomas līgumus!

Iemesls – it kā iekrājies nomas maksas parāds. Bet tie ir klaji meli. Mēs vienmēr esam maksājuši un saglabājuši visas kvītis. Runā, ka dārziņu vietā saimnieks iecerējis izveidot atpūtas zonu. Viņš draud, ka gadījumā, ja mēs līdz pavasarim neaizvāksim savu mantību, viņš atsūtīs vīrus ar buldozeru. Ko mums darīt?”

Lasīt tālāk...

„Sarkanais gailis” nesnauž

Pēdējos gados ziemas Latvijā bēdīgā kārtā sagādājušas ugunsgrēkus, kas šokējuši visu sabiedrību. 2006. gada 6. janvārī traģēdija Mežaparkā laupīja dzīvību četriem cilvēkiem, nākamā gada februārī pansionātā Reģi Kuldīgas rajonā ugunsgrēkā gāja bojā 26 cilvēki. Vēl pēc gada degošā dzīvoklī Mežciemā dūmos nosmaka bērni un viņu māte. Šī ziema pagaidām vēl nav mūs tā sarūgtinājusi... Vai tas ir īstenoto pasākumu rezultāts vai tikai klusums pirms vētras? Uz šo un citiem mūsu avīzes jautājumiem atbild Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Ainars Pencis.

Mūsu rūpju ziema

– Penča kungs, vai tiešām ziemas Latvijā vienmēr nāk ar traģiskiem ugunsgrēkiem dzīvojamajās mājās?

Lasīt tālāk...