Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Visa rajona atkritumi – vienai mājai!

„Labdien! Jums raksta Gobas ielas iedzīvotāji. Pie mūsu piecstāvu mājas ierīkots laukums atkritumu konteineriem: uzstādīts nožogojums, aiz kura pēdējos mēnešos ar namu pārvaldes rīkojumu novieto līdz pat astoņpadsmit konteineriem desmitiem apkārtējo māju vajadzībām. Mēs esam šokā!

Mēs iebilstam pret to, ka tieši līdzās mūsu mājai uzstādītas miskastes pusei mūsu dzīvojamo namu masīva. Iznāk, ka par atkritumu izvešanu visi maksā vienādi, bet smakas un zaļās mušas priecē tikai mūs. Piedevām pēc lietus pie ieejas konteineru laukumā veidojas drausmīga peļķe. Kam gan tīk mērcēt tādā kājas? Iedzīvotāji, protams, cenšas pa gabalu ietrāpīt savu atkritumu maisu konteinerā, bet tas izdodas tikai aptuveni katram trešajam, pārējie maisi izjūk un izbirst, mētājas visapkārt un smird! Cilvēkus par to nevar vainot, ja vien būtu iespējams normāli piekļūt konteineriem, mēs ievērotu kārtību.

Lasīt tālāk...

Uz kuru pusi velk Šīns?

Mūsu lasītājs ekonomists komentē Latio vadītāja teikto, ka mājokļu cenas Latvijā joprojām ir uzpūstas.

„Varat manus vārdus uzskatīt par pesimista murgiem, bet esmu pārliecināts, ka Latvijā tiek gatavota kārtējā globālā afēra nekustamā īpašuma tirgū! Šādu pārliecību ieguvu pirms dažām dienām, kādā avīzē izlasot kompānijas Latio vadītāja Edgara Šīna teikto. Šis kungs apgalvo, ka īpašumu cenas Latvijā joprojām ir uzpūstas.

Vispār Edgaram Šīnam es ticu – viņš zina, ko runā. Ja šis cilvēks apgalvo, ka nekustamā īpašuma cena visā pasaulē ir vienāda ar 100 īres maksām, man nav pamata viņam neticēt. Piemēram, ja es par dzīvokļa īri maksāju 200 latu mēnesī, tātad šā dzīvokļa augstākā cena ir 20 000 latu.

Lasīt tālāk...

Drukājiet vairāk!

„Sveicināti! Ļoti žēl, ka namu pārvaldē Juglas nami jūsu avīze bieži vien nav dabūjama. Atnākam, bet jaunākais numurs jau izķerts! Vai nebūtu iespējams avīzi drukāt lielākā metienā, lai visiem pietiktu? Lūdzu, ņemiet vērā mūsu lūgumu!” Juglas iedzīvotāji

Lasīt tālāk...

Mājai vajadzīgs jauns jumts

„Labdien! Pārlasot jūlija numurā ievietoto rakstu par liftiem, man radās daži jautājumi. Dzīvoju uzņēmuma Pļavnieku nami apsaimniekošanā esošas mājas piektajā stāvā. Citiem augšējo stāvu iemītniekiem rudeņos reizēm tek jumts, no griestiem pil ūdens. Šovasar tika vākti paraksti par jumta remontu, arī es parakstījos.

Bet nesen atnāca sētniece ar citu veidlapu, kur apsaimniekotājs piedāvā mums veikt jumta remontu par papildu maksu. Man jāizlemj, vai tam piekrītu vai nepiekrītu. Principā jau saprotu, ka jumtu vajag labot, tikai neesmu ar mieru tik viegli šķirties no naudas. Maksa par remontu noteikta 0,25 latu apmērā par kvadrātmetru katru mēnesi, un tā veselu gadu. Manā gadījumā tas ir aptuveni 180 latu gadā, un tāpat pārējiem 53 dzīvokļiem. Rupji rēķinot, sanāk ap 9800 latiem.

Lasīt tālāk...

Kāpēc mēs maksājam vairāk?

„Mūsu mājā daļa dzīvokļu ir privatizēta, daļa ne. Namu pārvalde maksu par apsaimniekošanu šogad ir paaugstinājusi tikai privāto dzīvokļu īpašniekiem. Mēs tagad maksājam 70 santīmu par kvadrātmetru, turpretī pašvaldības dzīvokļu īrnieki turpina maksāt 40 santīmu. Vai namu pārvaldei ir tiesības tā rīkoties? Vai tādējādi netiek aizskartas privāto klientu tiesības?” Natālija

Pamatojoties uz likumu „Par dzīvojamo telpu īri”, Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu Nr. 2521 „Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām”, kas nosaka, ka no 2008. gada 1. augusta īres maksa par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī ir 0,45 lati, bet dzīvojamām telpām ar pazeminātu labiekārtojuma līmeni (nav ūdensvada un/vai kanalizācijas), istabu plānojuma dzīvojamām telpām ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām, dažādu sociālo grupu kopdzīvojamām mājām, kā arī kopējiem dzīvokļiem – 0,42 lati.

Lasīt tālāk...

Cilvēkus vajag mācīt

„Esmu sieviete gados, tomēr uzmanīgi sekoju visam nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sfērā notiekošajam. Pirms diviem gadiem mūsu māja aizgāja no pašvaldības namu pārvaldes, tagad piecstāvu namu apsaimnieko pati dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Toreiz teicu kaimiņiem, ka nevajadzētu steigties, vienai mājai pašai par sevi būs grūti izdzīvot, bet treknajos gados neviens manis teiktajā neieklausījās. Un kas notiek tagad? Iedzīvotāji iekrājuši vairāk nekā 2000 latu lielu parādu, apkures sezona ir zem jautājuma zīmes, un nav neviena, kas mūs varētu atbalstīt.

Lasīt tālāk...

Spēle pēc noteikumiem

„Mēs esam pašvaldības namu pārvaldes klienti. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas saņemam lielus rēķinus par apkuri. Māja ir auksta, tā būtu jāremontē un jāsiltina. Man izdevās ieskatīties pārvaldes tāmē 2010. gadam. Pēc tās redzams, ka atskaitījumi remonta fondā ir samazināti, bet administrācijas uzturēšanas izmaksas pieaugušas. Kā tas iespējams laikā, kad Rīgas dome runā par namu pārvalžu izdevumu samazināšanu?” Ada

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim rakstiski jāpaziņo dzīvokļa īpašniekam, kur un kad viņš var iepazīties ar tāmes kopsavilkumu un dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu nākamajam gadam. Ja noteiktajā laikā dzīvokļu īpašnieki nav izteikuši iebildumus attiecībā uz tāmi (vēstulē minētajā gadījumā – par administratīvo izdevumu palielināšanu), tāme stājas spēkā un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir apmaksāt plānotos izdevumus.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!