Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kas maksās alkoholiķu parādu?

„Mūsu mājā viens dzīvoklis nav privatizēts, tur dzīvo alkoholiķi. Pats par sevi saprotams, ka viņiem iekrājies parāds. Kas notiks, ja šos iemītniekus tiesas ceļā izliks no dzīvokļa? Viņiem nav nekādas mantas, parādu par komunālajiem pakalpojumiem piedzīt nebūs iespējams. Kas segs parādu, kurš formāli skaitās visai mājai? Vai tas būtu jādara Rīgas domei?” Aleksandrs, īpašnieku biedrības pārstāvis

Ja dzīvoklis nav privatizēts, pārvaldniekam jānoslēdz ar tā īpašnieku (šai gadījumā tā ir pašvaldība) attiecīgs apsaimniekošanas līgums. Visdrīzāk jau jūsu namu pārvalde tādu līgumu ir noslēgusi. Ja māju pārvalda dzīvokļu īpašnieku biedrība, tai jāvēršas Rīgas domē un jānoslēdz līgums par neprivatizētā dzīvokļa apsaimniekošanu. Šai līgumā var ietvert visdažādākos nosacījumus, arī to, kas notiks jūsu gadījumā.

Lasīt tālāk...

Tāmes gatavas. Bet cilvēki?

Daži likumi Latvijā tomēr ir izdomāti cilvēku labā. Ņemsim kaut daudz iztirzātos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014: tie uzliek namu pārvaldei par pienākumu laikus pavēstīt iedzīvotājiem, cik liela būs maksa par apsaimniekošanu nākamajā gadā. Tiesa gan, daudzi nemaz nezina, ka viņiem ir tiesības ar šo tāmi iepazīties un, galvenais, iesaistīties diskusijā ar pārvaldnieku par mājas apsaimniekošanas tarifu.

Pirmie kucēni...

Ņemsim par piemēru vienu no Rīgas namu pārvaldēm (ne pašu lielāko, bet arī ne pašu mazāko). Pirmo reizi tāmes projektus iedzīvotājiem tā sagatavoja 2008. gadā, uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājušies attiecīgie MK noteikumi. Diemžēl iedzīvotāji nebija informēti, viņiem nebija ne jausmas par šiem dokumentiem. Tāpēc pirmie mēģinājumi nodot sabiedriskai apspriešanai apsaimniekošanas maksu daudzās pilsētās cieta neveiksmi.

Lasīt tālāk...

Visa rajona atkritumi – vienai mājai!

„Labdien! Jums raksta Gobas ielas iedzīvotāji. Pie mūsu piecstāvu mājas ierīkots laukums atkritumu konteineriem: uzstādīts nožogojums, aiz kura pēdējos mēnešos ar namu pārvaldes rīkojumu novieto līdz pat astoņpadsmit konteineriem desmitiem apkārtējo māju vajadzībām. Mēs esam šokā!

Mēs iebilstam pret to, ka tieši līdzās mūsu mājai uzstādītas miskastes pusei mūsu dzīvojamo namu masīva. Iznāk, ka par atkritumu izvešanu visi maksā vienādi, bet smakas un zaļās mušas priecē tikai mūs. Piedevām pēc lietus pie ieejas konteineru laukumā veidojas drausmīga peļķe. Kam gan tīk mērcēt tādā kājas? Iedzīvotāji, protams, cenšas pa gabalu ietrāpīt savu atkritumu maisu konteinerā, bet tas izdodas tikai aptuveni katram trešajam, pārējie maisi izjūk un izbirst, mētājas visapkārt un smird! Cilvēkus par to nevar vainot, ja vien būtu iespējams normāli piekļūt konteineriem, mēs ievērotu kārtību.

Lasīt tālāk...

Īrnieks uzsēdies uz kakla

Izīrēt dzīvokli nav nekas sarežģīts, toties iekasēt no īrnieka naudu vai izlikt viņu no dzīvokļa nemaksāšanas gadījumā ir nesalīdzināmi grūtāk.

Bezrūpīgo īrnieku nerātnības

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas peļņā uz ārzemēm. Ko tādā gadījumā darīt ar dzīvokli? Gribētos, lai tas tiktu pieskatīts un, ja iespējams, piedevām vēl dotu ienākumu. Tāpēc tūkstošiem cilvēku cenšas savus mājokļus izīrēt.

Tā rīkojās arī „Darīsim Kopā!” lasītāja Hilda Bērziņa. Sieviete posās ceļā uz Angliju, lai auklētu tur piedzimušos mazbērnus, tāpēc sameklēja trīsistabu dzīvoklim Teikā īrniekus.

Lasīt tālāk...

Uz kuru pusi velk Šīns?

Mūsu lasītājs ekonomists komentē Latio vadītāja teikto, ka mājokļu cenas Latvijā joprojām ir uzpūstas.

„Varat manus vārdus uzskatīt par pesimista murgiem, bet esmu pārliecināts, ka Latvijā tiek gatavota kārtējā globālā afēra nekustamā īpašuma tirgū! Šādu pārliecību ieguvu pirms dažām dienām, kādā avīzē izlasot kompānijas Latio vadītāja Edgara Šīna teikto. Šis kungs apgalvo, ka īpašumu cenas Latvijā joprojām ir uzpūstas.

Vispār Edgaram Šīnam es ticu – viņš zina, ko runā. Ja šis cilvēks apgalvo, ka nekustamā īpašuma cena visā pasaulē ir vienāda ar 100 īres maksām, man nav pamata viņam neticēt. Piemēram, ja es par dzīvokļa īri maksāju 200 latu mēnesī, tātad šā dzīvokļa augstākā cena ir 20 000 latu.

Lasīt tālāk...

Apdraudēti jaunie bērnu rotaļlaukumi

Rīgas dome ziņoja, ka Ziemeļu izpilddirekcija ierīkojusi vairākus bērnu rotaļlaukumus. Es kā Mežciema iedzīvotāja gribētu pastāstīt, kā tas notika. Manuprāt, pašvaldība pietiekami nav padomājusi par rīdzinieku problēmām!

Jauni bērnu rotaļlaukumi it kā esot ierīkoti Patversmes ielā Sarkandaugavā, Meldru ielā Vecmīlgrāvī un Ezermalas ielā Čiekurkalnā. Pie mums Mežciemā laukums parādījies pie Hipokrāta ielas 11. nama.

Viss notika ļoti lielā steigā. Kad cilvēki agri no rīta izgāja laukā, viņi ieraudzīja, ka starp mājām ir uzrakta neliela zaļā zona. Strādnieki tur uzstādīja kāpelējamās konstrukcijas un soliņus. Gājām noskaidrot, kas par lietu, un uzzinājām, ka tādu rīkojumu devusi izpilddirekcija.

Lasīt tālāk...

Mājai vajadzīgs jauns jumts

„Labdien! Pārlasot jūlija numurā ievietoto rakstu par liftiem, man radās daži jautājumi. Dzīvoju uzņēmuma Pļavnieku nami apsaimniekošanā esošas mājas piektajā stāvā. Citiem augšējo stāvu iemītniekiem rudeņos reizēm tek jumts, no griestiem pil ūdens. Šovasar tika vākti paraksti par jumta remontu, arī es parakstījos.

Bet nesen atnāca sētniece ar citu veidlapu, kur apsaimniekotājs piedāvā mums veikt jumta remontu par papildu maksu. Man jāizlemj, vai tam piekrītu vai nepiekrītu. Principā jau saprotu, ka jumtu vajag labot, tikai neesmu ar mieru tik viegli šķirties no naudas. Maksa par remontu noteikta 0,25 latu apmērā par kvadrātmetru katru mēnesi, un tā veselu gadu. Manā gadījumā tas ir aptuveni 180 latu gadā, un tāpat pārējiem 53 dzīvokļiem. Rupji rēķinot, sanāk ap 9800 latiem.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!