Uz tiesu – par uzmācīgu „servisu”

Novembra beigās Latvijā tika pieņemts visai neparasts tiesas lēmums: juridiskās kompānijas Bako kredīts īpašniecei Natālijai Ņemilovai nāksies samaksāt 3600 latu par krāpšanas mēģinājumu. Vēlāk avīzes Ņemilovas vainu raksturos kā „pārāk skarbu kredītservisu”.

Īstenībā firmas Bako kredīts īpašnieci apsūdzēja mēģinājumā veikt krāpnieciskas darbības ar organizētas palīgu grupas atbalstu. Lūk, kā viss notika. Cietusī Raisa Ošeniece vērsās pie Natālijas Ņemilovas, cenzdamās rast naudu komunālā parāda samaksai. Iesākumam juridiskās firmas saimniece pat iedeva Raisai Ošeniecei 25 latus, lai pēdējā varētu noslēgt laulības līgumu ar vīru. Tas bija vajadzīgs, lai ieķīlātu dzīvokli. Tostarp Bako kredīts sāka noformēt aizdevumu. Taču Ošenieci piesardzīgu darīja dažas nianses. Viņa laikus vērsās pie pazīstamas bankas darbinieces un palūdza caurskatīt dokumentu paketi. Paziņa uzreiz norādīja uz vairākiem apšaubāmiem punktiem papīros.

Raisa Ošeniece rīkojās visnotaļ apdomīgi un atteicās ņemt kredītu no Natālijas Ņemilovas, kuru tas ļoti saniknoja. Gāja laiks. Pēc mēneša situācija Bako kredīts klientei krasi mainījās, un viņa nolēma dīvaino dokumentu paketi ar juridisko kantori tomēr neparakstīt, pat ja jāmaksā sods par līguma laušanu.

Savukārt Natālija Ņemilova nosūtīja uz klientes mājām divus dūšīgus dvīņu brāļus, kuri pastāvīgi dežūrēja kaimiņos un laiku pa laikam zvanīja pie Raisas Ošenieces durvīm, cenzdamies pārliecināt viņas radiniekus, ka prātīgāk tomēr būtu parakstīt dokumentus. Lieta kļuva aizvien nopietnāka: Ošeniece rakstīja iesniegumus policijai, Ņemilova viņai zvanīja, pieprasīdama parakstīt dokumentus, jo firma Bako kredīts it kā jau esot samaksājusi Ošenieces dzīvokļa parādu. Savukārt namu pārvaldē neviens par parāda samaksu neko nezināja, un Raisas Ošenieces satraukums auga augumā.

Beidzot lieta nonāca līdz tiesai, un Natālijai Ņemilovai par krāpšanu tika piespriests naudas sods 20 minimālo algu apmērā. Kredītserviss var būt agresīvs, bet ne vardarbīgs!

Paši cietušie nekādu kompensāciju pagaidām nesaņems, bet viņiem ir tiesības iesniegt pret Ņemilovu civilprasību. Interesanta ir cita lieta. Šā gada vasarā Natālijas Ņemilovas vārds laikrakstos bija minēts pavisam cita skandāla kontekstā. Tad nezināmi jauni cilvēki mēģināja izlikt no dzīvokļa Valentīnu Butu un viņas māsu Tamāru Gilleri ar dēlu Dāvidu Gilleru. Ģimene uz apakšīres līguma pamata mājoja Rīgas prestižajā „vēstniecību rajonā”. Bet reiz pie dzīvokļa iemītniekiem ieradās grupa jaunu cilvēku un ieteica izvākties.

Jauniņo Dāvidu Gilleru ar varu izgrūda kāpņu telpā, turpat tika izmesta ģimenes mantība. Sievietēm izdevās izsaukt policiju un ieslēgties vienā no istabām. Lietas izmeklēšanas gaitā atklājās interesantas detaļas: banka it kā esot atsavinājusi dzīvokli iepriekšējiem īpašniekiem un noslēgusi jaunu īres līgumu. Un tie arī bija jaunie īrnieki, kas tagad mēģināja vājās sievietes dabūt laukā no dzīvokļa. Tas bija pretrunā ar jebkādām likumu normām: izlikt no dzīvokļa Latvijā iespējams tikai ar tiesas spriedumu.

Bet ko Natālija Ņemilova? Izrādījās, ka viņa ir... dzīvokļa iepriekšējā saimniece, kas nav pildījusi kredītsaistības un tāpēc mājokli zaudējusi. Viņa atsteidzās uz notikuma vietu un centās aizstāvēt dzīvoklī aizbarikādējušās sievietes, kuras atteicās iet laukā aiz bailēm netikt atpakaļ. Notiekošo Ņemilova toreiz nosauca par reketu un patvaļu.

– Tādu vardarbību pret iedzīvotājiem, pat ja viņi ir tikai īrnieki, nedrīkst pieļaut! – viņa paziņoja žurnālistiem. – Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un likumi Latvijā ir jāievēro visiem, arī bankām!

Tagad tiesai nācās pašai Natālijai Ņemilovai atgādināt, ka likumi ir jāievēro. Bet Raisai Butai un viņas tuviniekiem toreiz veicās mazāk nekā Raisai Ošeniecei. Vairākas dienas sievietes pavadīja ieslēgušās kopā ar saviem mocītājiem – dūšīgiem puišiem, kuri dēvēja sevi par dzīvokļa īstenajiem īrniekiem. Ēdienu un dzērienu sievietēm pa vēdlodziņu padeva kaimiņi. Tomēr beidzot viņām nācās atkāpties rupja spēka priekšā un dzīvokli pamest.