Uzmanību – plūdi!

Nepieredzēti biezā sniega sega Rīgai var radīt nopietnas problēmas. Pirmkārt, tās ir lāstekas, kas apdraud gājējus, otrkārt, iespējamie plūdi, kas var skart daudzus galvaspilsētas rajonus.

Ko saka sinoptiķi?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina informācijas aģentūrām pavēstījusi, ka laika apstākļi mūs jau sen brīdina par iespējamiem plūdiem. Jau rudenī mūs piemeklēja ilgstoši un spēcīgi lieti, kas paaugstināja gruntsūdeņu līmeni. Ziema ir atnākusi ar puteņiem un rekordlieliem nokrišņiem (apgalvo, ka Rīgā tik daudz sniega nav bijis vismaz 100 gadu). Pēdējo reizi sniegiem tik bagāta ziema Latvijā bija pirms 14 gadiem, taču toreiz gruntsūdens līmenis nebija tik draudīgs, arī pavasaris toreiz iestājās pakāpeniski, bez straujiem atkušņiem.

Šobrīd situācija ir citāda. Rīgu apdraud ūdeņi. Īpaši nopietnas sekas var radīt kardināla laika apstākļu maiņa. Atliek tikai marta saulei tā kārtīgi sasildīt zemi, un plūdi nenovēršami piemeklēs Lucavsalas, Vakarbuļļu, Bolderājas, Daudavgrīvas, Voleru, Mangaļsalas un citu galvaspilsētas piekrastes rajonu iedzīvotājus. Ko plāno pašvaldība?

Māris Kalve – cilvēks ar pieredzi problēmu risināšanā

Daudzi problemātiski Rīgas rajoni, kas gatavojas varbūtējiem plūdiem, atrodas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārvaldītajā teritorijā. Direkcijas vadītājs Māris Kalve pastāstīja, kā rajona gatavojas plūdiem:

– Pats svarīgākais ir pareizi izveidota civilās aizsardzības sistēma. Ikvienam atbildīgam cilvēkam ir jāzina, kur vērsties, ja gadījusies nelaime, kā sacelt kājās ugunsdzēsējus, glābējus, policiju, ārstus. Ja pilsētā šādas sistēmas nav, tā ir liela nelaime.

Atceros, kad strādāju Jelgavā, tur notika ārkārtējs gadījums: preču vilciena mašīnists aizveda aiz pirmās pārbrauktuves sastāvu ar četriem degošiem degvielas cisternvagoniem. Cisternas uzliesmoja jau pilsētas teritorijā, zemē lija benzīns, drīz viss bija ugunī. Ugunsdzēsēji un Latvijas dzelzceļa darbinieki neapjuka un visu darīja saskaņā ar instrukciju.

Cita lieta – iedzīvotāji. Viņi skrēja uz notikuma vietu, ielenca to, lai patīksminātos par ugunsgrēku. Ziņkārīgākos skatītājus no degošajiem vagoniem šķīra ne vairāk kā 100 metri. Briesmīgs skats! Cisternas varēja eksplodēt, un tad mums neizdotos izvairīties no cilvēku upuriem.

Man kā pilsētas civilās aizsardzības vadītājam ar savu štābu vajadzēja operatīvi atrisināt problēmu. Viss beidzās labi. Pēc ugunsgrēka notikuma vietā palika tikai sakusušas, sačokurojušās sliedes...

Rīgai ir laimējies vairāk nekā Jelgavai

– Kā redzat, civilā aizsardzība ir pilsētai ļoti svarīga lieta. Šoziem sniega un ledus pārbagātība Rīgā patiešām rada sarežģītu situāciju. Pastāv bažas, ka dažas teritorijas varētu applūst, un te nu pilsētai sevi jāparāda no vislabākās puses. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs bija sasaucis īpašu sapulci. Plūdu komisijas sēdē tika nolemts, ka civilās aizsardzības vienībām jāpatrenējas un jāsagatavojas varbūtējām problēmām.

Kas sagaida Rīgu? Var jau būt, ka pavasaris paies bez lieliem ūdeņiem. Bet mums jāatceras, ka iespējama teritoriju applūšana Daugavgrīvā, Bolderājā, Mangaļsalā un citviet. Jau tagad jāsāk domāt, kā mēs nostiprināsim krastus un aizsargāsim mājas, ja plūdi tomēr radīs problēmas.

Taču vēlos nomierināt iedzīvotājus. Rīgai ir laimējies: potenciāli bīstamu rajonu mums nav daudz, jo Daugavā ūdens līmenis nemēdz strauji celties. Bēdīgāka situācija var veidoties citās Latvijas pilsētās. Tā kā esmu strādājis Jelgavā, labi zinu, kāda ir Lielupe un ko tur nozīmē ledus iešana. Ūdens līmenis pie pilsētas ceļas līdz pieciem metriem, ja notiek pārrāvums, palu ūdeņi gāžas uz Jelgavu.

Vai palīdzēs ledlauzis?

– Pa civilās aizsardzības dienesta kanāliem man zināms, ka Jelgava apsver iespēju šogad Lielupē izmantot ledlauzi. Arī mums jāpadomā par šādu variantu. Marta sākumā būtu labi ledus masas pa Daugavu mākslīgi virzīt uz jūru.

Otra Rīgai aktuāla problēma ir sniega ūdeņi. Ja būs straujš atkusnis, ūdens kaut kur sakrāsies. Vai tas iesūksies zemē, ieplūdīs kanalizācijas sistēmā vai kļūs par draudiem rīdzinieku mājokļiem, tas pagaidām nav zināms, jo viss ir pilnībā atkarīgs no laika apstākļiem. Pat samērā augstas pilsētas vietas nav pilnīgā drošībā, arī tur ir sakrājies pārāk daudz sniega un ledus. Pilsētai vai nu nāksies iepriekš sniegu izvest, vai arī pastāvīgi uzraudzīt situāciju, lai reaģētu atbilstoši apstākļiem.

Rīdzinieki, gaidiet signālu!

– Ir svarīgi noteikt plūdu apdraudētos rajonus. Šis darbs jau ir sākts – izpilddirekcijas darbinieki veic rajonu apsekošanu, – turpina Māris Kalve. – Kad es saku, ka plūdi apdraud Daugavgrīvu, tas nenozīmē, ka applūdīs viss rajons. Jā, tur var sakrāties daudz ūdens, īpaši tad, ja spēcīgs vējš dzīs ūdeni no jūras. Taču problēmas var rasties tikai atsevišķām mājām, kas atrodas pie pašas Daugavas netālu no grīvas. Tāds, piemēram, ir rajons iepretī Mīlestības saliņai.

Kritiskākajā gadījumā mums nāksies domāt par iedzīvotāju evakuāciju un pagaidu izmitināšanu. Sagatavosim arī līgumus par smilšu iepirkšanu nelielu dambju izbūvei. Lieli sagatavošanās darbi? Nē, pagaidām tādi netiek plānoti. Galvenais, lai cilvēki un tehnika vienmēr būtu pilnā gatavībā. Pārējos darbus varēs operatīvi veikt tad, kad tas būs nepieciešams. Bet, lai atbildīgās personas zinātu, ko darīt un kurp skriet, ja rodas problēmas, mēs vēl sarīkosim viņiem treniņu. Savukārt potenciāli plūdu apdraudēto rajonu iedzīvotājiem pavēstīsim, kā rīkoties palu laikā. Pirmo informāciju viņi varētu saņemt jau marta sākumā.