Kā iegrožot ūdens zudumus?

„Dzīvoju Pļavniekos. Mans jautājums būs par „lieko” ūdeni. Mēs katru mēnesi pārmaksājam no 3 līdz 5 latiem. Tā ir milzu summa, mēs gandrīz tikpat daudz maksājam par patērēto ūdeni atbilstoši skaitītāja rādījumiem. Atradām informāciju, ka namu pārvaldei ir tiesības korekciju uzrēķināt tikai trīs mēnešus. Šai laikā pārvaldniekam saskaņā ar likumu jāatrod ūdens zudumu cēlonis un tas jānovērš! Mēs ar advokātu nosūtījām namu pārvaldei trīs vēstules, bet neesam saņēmuši konkrētu atbildi. Sakiet, kādi noteikumi un normatīvi nosaka iedzīvotāju tiesības šādā situācijā?” Olga

„Ūdens starpības” problēma Latvijā pastāv kopš brīža, kad tika pieņemts lēmums lietot individuālos ūdens patēriņa skaitītājus. Diemžēl tā līdz šim vēl nav atrisināta.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāju jautājumi JNĪP speciālistiem

■ „Kāpēc par lifta uzturēšanu un lifta pakalpojumiem jāmaksā arī pirmā stāva iedzīvotājiem?”

Lifts ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa. Visas izmaksas, kas saistītas ar tā uzturēšanu, ir jāsedz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļu īpašnieki paši nav vienojušies par nosacījumiem, kā tiek apmaksāts šis pakalpojums, tad tiek piemērotas MK noteikumu Nr. 1013 normas. Maksa par lifta uzturēšanu un lifta patērēto elektrību tiek aprēķināta atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, neatkarīgi no tā, kurā stāvā atrodas dzīvokļa īpašums.

Lasīt tālāk...

Maza māja uz liela zemes gabala

„Mūsu māja atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes. Iedzīvotāji sāka pētīt namu pārvaldes rēķinus un konstatēja: nelielās mājas platība ir tikai 200 kvadrātmetru, bet pārvaldnieks mūsu vārdā noslēdzis ar zemes īpašniekiem veselus četrus nomas līgumus! Kopumā mājai piesaistīts 2850 kvadrātmetru liels zemes gabals. Pagājušajā gadā sešu dzīvokļu īpašnieki bija spiesti par zemes nomu samaksāt 1370 latu. Kam vajadzīga tik liela platība? Kur varētu noskaidrot, vai līgums noslēgts likumīgi?”

Lai noskaidrotu šo jautājumu, nācās veikt īstu pētījumu. Izrādās, ka, sagatavojot jūsu māju privatizācijai, piesaistītā zemes gabala robežas noteica Rīgas privatizācijas komisija, vadoties pēc metodikas zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām. Šis gabals varēja pilnībā vai daļēji „uzklāties” citu personu īpašumā esošam zemes gabalam. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pants nosaka, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir pašam slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot to darīt dzīvojamās mājas pārvaldītāju. Tas nozīmē, ka starp daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem un zemes īpašniekiem izveidojas piespiedu nomas attiecības. Kā redzat, namu pārvalde nevarēja pati izlemt, kādu zemes gabalu piesaistīt jūsu mājai, tā tikai pildīja ierēdņu norādījumus.

Lasīt tālāk...

Bija sniegs, radās plūdi

„Mūsu mājas jumtu klāj sniegs un ledus. Atkušņa laikā pa dzīvokļa sienām tek ūdens. Uz mūsu lūgumiem notīrīt jumtu pārvaldnieks atbild: „Nevaru, nav naudas, arī brīvu alpīnistu nav...”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kopīpašuma pārvaldīšanas organizēšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sniega tīrīšanu no jumtiem maksā iedzīvotāji. Bet ne jau atsevišķi par šo pakalpojumu, kā vēlas iestāstīt daži pārvaldnieki. Pakalpojuma cena ir iekļauta mājokļa apsaimniekošanas ikmēneša maksā.

– Pieņemsim, ka mājas fonds ir izlietots. Ko tad?

– Pārvaldniekam apsaimniekošanas maksā jāparedz nauda jumtu tīrīšanai visu ziemu. Ja viņš ir „aizmirsis” šo darbu vērtību iekļaut maksā par apsaimniekošanu, viņam darbs jāveic par paša naudu.

Lasīt tālāk...

Neatkarības deklarācija: kā izrakstīt nevēlamus iemītniekus?

Dzīvesvietas deklarēšanas likums Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada, bet mūsu galvās joprojām nav nekādas skaidrības par šo lietu. Šodien par reģistrāciju viss it kā ir saprotams, bet jau rīt saskaries ar gluži banālu situāciju un mīņājies uz vietas, nezinādams, kurp iet pēc palīdzības. Visbiežāk grūtus brīžus nākas pārdzīvot, ja jāizraksta no dzīvokļa cilvēki, kuri tur patvarīgi ir deklarējušies un, kas vēl ļaunāk, nevēlas aizvākties.

Nemaksāt „par to puisi”

Vispār jau dzīvesvietas deklarēšanai nepiemīt tas burvju spēks, kas piemita agrākajam pierakstam. Jūsu dzīvojamā platībā reģistrējies svešinieks nevar dzīvokli ne pārdot, ne apmainīt, ne ieķīlāt bankā. Tikai viena nelaime: tiklīdz viņa formālā klātbūtne taps zināma namu pārvaldei, tas tūlīt atsauksies uz komunālo pakalpojumu rēķinu. Lai gan jāteic, ka mūsdienās tā nav nekāda traģēdija, jo dzīvoklī reģistrēto personu skaits ietekmē tikai maksu par atkritumu izvešanu.

Lasīt tālāk...

Uzticiet māju godīgiem cilvēkiem!

„Mums ir kooperatīva māja. Mēs maksājam lielu naudu par apsaimniekošanu, bet nevaram panākt, lai tiktu aizdarītas starppaneļu šuves. Tāpat arī no caurulēm pirms apkures netiek izlaists gaiss, tāpēc radiatori bieži vien ir auksti. Kā piespiest kooperatīvu veikt elementārus apsaimniekošanas darbus?”

Lasīt tālāk...