Izlikšana – tikai ar tiesas spriedumu?

„Vēl padomju laikos saņēmu zemi dārziņam Dārzciemā. 1993. gadā pieteicās zemes īpašnieks, ar kuru visi dārziņu lietotāji, aptuveni 50 cilvēku, noslēdza nomas līgumus uz 50 gadiem. Vēlāk izrādījās, ka zemi saimnieks ir pārdevis, un jaunais īpašnieks visiem zemes lietotājiem ierakstītās vēstulēs nosūtīja paziņojumu, ka no 2010. gada viņš lauž zemes nomas līgumus!

Iemesls – it kā iekrājies nomas maksas parāds. Bet tie ir klaji meli. Mēs vienmēr esam maksājuši un saglabājuši visas kvītis. Runā, ka dārziņu vietā saimnieks iecerējis izveidot atpūtas zonu. Viņš draud, ka gadījumā, ja mēs līdz pavasarim neaizvāksim savu mantību, viņš atsūtīs vīrus ar buldozeru. Ko mums darīt?”

Derētu ieskatīties jūsu nomas līgumos. Bet mēģināšu paskaidrot galveno: ja jūsu nomas līgumi ir ierakstīti zemesgrāmatā, tad jaunajam īpašniekam atbilstoši Civillikuma 2177. panta prasībām tie ir jāpilda. Savukārt, ja līgumi zemesgrāmatā nav ierakstīti, zemes īpašnieks savus draudus var realizēt. Taču tādā gadījumā viņam jāatlīdzina nomniekiem līguma priekšlaicīgas laušanas radītie zaudējumi.

Ko jums vajadzētu iegaumēt? To, ka līgumu var atcelt vai nu pēc pušu vienošanās, vai arī tiesas ceļā. Ļoti svarīgs ir Civillikuma 2173. pants, kas nosaka, ka iznomātājs nekādā gadījumā nedrīkst nomnieku izlikt patvarīgi (pat ja tāda tiesība līgumā ir pielīgta). Kamēr jūs lietojat dārziņus, šis cilvēks jūs var padzīt tikai ar tiesas spriedumu. Ja jaunais zemes īpašnieks cenšas jums uzsūtīt buldozeru, uzreiz vērsieties policijā! Bet, ja jums izlikšanas laikā tiks nodarīti zaudējumi, arī kompensāciju jums nāksies piedzīt tiesas ceļā.