Iedzīvotāju jautājumi JNĪP speciālistiem

■ „Kāpēc par lifta uzturēšanu un lifta pakalpojumiem jāmaksā arī pirmā stāva iedzīvotājiem?”

Lifts ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa. Visas izmaksas, kas saistītas ar tā uzturēšanu, ir jāsedz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Ja dzīvokļu īpašnieki paši nav vienojušies par nosacījumiem, kā tiek apmaksāts šis pakalpojums, tad tiek piemērotas MK noteikumu Nr. 1013 normas. Maksa par lifta uzturēšanu un lifta patērēto elektrību tiek aprēķināta atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam, neatkarīgi no tā, kurā stāvā atrodas dzīvokļa īpašums.

■ „Kāpēc jāpiedalās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē?”

Kopsapulce ir viens no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas veidiem. Tā nosaka pārvaldīšanas izdevumus un to maksāšanas kārtību, apspriež un apstiprina pārvaldnieka piedāvāto pārvaldīšanas darba plānu, saņem pārskatu par izlietotajiem līdzekļiem un izskata citus jautājumus, kas jālemj dzīvokļu īpašnieku kopībai.

■ „Kas nosaka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus?”

Tos nosaka dzīvokļu īpašnieki, pieņemot kopēju lēmumu. Apsaimniekošanas maksa ir atkarīga no pilnvarojuma un tā, kādas pārvaldīšanas darbības tiek uzticētas pārvaldniekam.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un maksāšanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, tā nosaka arī atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

■ „Kas ir dzīvojamās mājas kopīpašumā esošā daļa?”

Kopīpašumā ietilpst:

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, ārdurvis);
• iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas;
• starpstāvu pārsegumi;
• koplietošanas telpas (bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas);
• apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder atsevišķā īpašumā;
• zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.

■ „Kur jāvēršas avārijas gadījumos?”

Avārijas gadījumā jāizsauc SIA JNĪP diennakts avārijas dienesta brigāde, piezvanot uz diennakts tālruni 63020000. Mūsu klientiem šie izdevumi tiek segti no mājas līdzekļiem. Avārijas dienesta brigādi var izsaukt arī citi pilsētas iedzīvotāji, bet tad tas būs maksas pakalpojums.

■ „Kāpēc jāslēdz zemes nomas līgums?”

Ja uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu māja, zemes gabala īpašnieka iespējas rīkoties ar savu īpašumu ir ierobežotas. LR Civillikums paredz, ka īpašniekam ir tiesība valdīt un lietot savu īpašumu, iegūt no tā visus iespējamos labumus.

Ņemot vērā, ka zemes īpašnieku ar dzīvokļu īpašniekiem saista piespiedu nomas attiecības, zemes nomas līgums ir veids, kā zemes īpašnieks var gūt likumā noteikto labumu no viņam piederošā īpašuma. Atsakoties slēgt zemes nomas līgumu ar zemes īpašnieku vai nepilnvarojot to darīt dzīvojamās mājas pārvaldnieku, dzīvokļu īpašnieki ierobežo zemes īpašnieka īpašumtiesības. Tā kā likums aizstāv ikvienas personas pamattiesības, šādi strīdi tiek izšķirti tiesā.

■ „Kas ir pārvaldīšanas līguma objekts?”

Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu, vienkāršāk runājot, par to dzīvojamās mājas daļu, ko nevar sadalīt reālās daļās.

■ „Vai es varu nomainīt radiatorus dzīvoklī?”

Līdz š.g. 1. janvārim radiatori bija atsevišķā dzīvokļu īpašuma sastāvā. Pašreiz tie ir dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa. Tāpēc par radiatoru nomaiņu atsevišķā īpašumā lēmumu pieņem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Lai tos nomainītu, ir jāievēro mājā realizētais siltumapgādes projekts. Ja apkures sistēmā paredzēts uzstādīt termoregulatorus, tad jāierīko apvedcaurules.

■ „Kāpēc ir jāslēdz pārvaldīšanas līgums?”

Pārvaldīšanas līgumā tiek noteikts, kādas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiek uzticētas pārvaldniekam. Līgums vajadzīgs, lai dzīvojamās mājas īpašniekiem būtu skaidrs, kādas ir viņu un pārvaldnieka savstarpējās attiecības mājas pārvaldīšanas procesā.

■ „Kāds ir pamatojums ūdens patēriņa koeficienta izmantošanai?”

Ūdens tiek piegādāts dzīvokļu īpašniekiem piederošajā dzīvojamā mājā, un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pilnā apmērā norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Starp dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā uzstādītā kopējā mērītāja rādījumiem un dzīvokļos uzstādīto ūdens mērītāju rādījumu summu radušās starpības aprēķināšanas principi un metodes ir noteiktas:

• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā;
• ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies, kā tiek apmaksāts šis pakalpojums, tad tas tiek darīts atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1013.