Kadastrālā vērtība – atšķirību mīkla
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Aprīlis 2012 05:18
„Nesen no pašvaldības saņēmām nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu. Devāmies šo jaunumu apspriest ar pirmā stāva kaimiņiem, salīdzinājām kvītis un konstatējām šokējošu atšķirību. Viņiem ir divistabu dzīvoklis, mums – tieši tāds pats. Tikai trešā stāva dzīvokļa kadastrālā vērtība nez kāpēc ir 21000 latu, pirmā stāva – 19000. Līdzam paskaidrot, kāpēc tā”.
Valsts zemes dienestā mums paskaidroja, ka šogad mainījusies metodika, pēc kuras tiek aprēķināta dzīvokļu kadastrālā vērtība daudzdzīvokļu mājās. Tagad pirmā stāva un pagrabstāva dzīvokļiem kadastrālā vērtība ir zemāka nekā dzīvokļiem mājas pārējos stāvos.
Mazi jautājumi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:40
„Mūsu māja Ganību dambī ir pavisam maza, tikai astoņi dzīvokļi. Mājas jumts ir drausmīgā stāvoklī. Vai varam pretendēt uz jebkādu valsts vai pašvaldības palīdzību, kur un ar kādiem dokumentiem mums vērsties?” Jekaterina
– Ja dzīvojamā mājā ir vairāk par vienu dzīvokli, tā jau ir pilnvērtīga daudzdzīvokļu māja. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka mājas īpašnieku, tātad šai gadījumā dzīvokļu saimnieku pienākums ir nodrošināt mājas pārvaldīšanu. Īpašniekiem jāsedz visi ar mājas pārvaldīšanu saistītie izdevumi, tai skaitā remonta darbu izmaksas.
Kādai temperatūrai jābūt dzīvoklī?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:33
„Palīdziet tikt skaidrībā par temperatūru dzīvoklī. Dzīvoju īrētā mājoklī, uz kuru pārcēlāmies iepriekšējās apkures sezonas beigās, tāpēc īsti neaptvērām situāciju. Sākoties ziemai, radās problēma – mēs sākām salt. Uzņēmumā Rīgas siltums skaidro, ka paaugstināt radiatoru temperatūru nevar, jo tad citiem mājas iemītniekiem būs par karstu, turklāt arī pārmaksāt neviens dzīvokļa saimnieks nevēlas, tad jau labāk paciest aukstumu.
Bet mēs dzīvojam stūra dzīvoklī. Paziņas stāsta, ka pēc likuma tādos dzīvokļos temperatūrai jābūt par diviem grādiem augstākai nekā pārējos. Pat atradu Ministru kabineta noteikumus, kur tas teikts (1998. gada noteikumi Nr. 409), bet uzņēmumā Rīgas siltums atbildēja: „Tādus noteikumus mēs nezinām! Tagad visiem dzīvokļiem ir viens normatīvs – plus 18 grādi!”
Kas palīdzēs samazināt zemesgabalu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:39
„Labdien! Uzmanīgi izlasījām iepriekšējā numurā publicēto rakstu „Zemes noma zem mājas. 2012. sērija”. Tajā teikts, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašniekus neapmierina mājai piesaistītā privātā zemesgabala platība, viņi var ar tā īpašnieku vienoties par platības samazināšanu.
Ja vienoties neizdodas, Zemes dienesta speciālisti iesaka vērsties tiesā. Bet uzreiz arī piebilst: „Zemes gabala nodalīšanai jāvēršas pie zemes ierīcības speciālista vai mērnieka, kuriem ir atbilstošs sertifikāts un kuri... var izstrādāt zemes ierīcības projektu, pēc kura tad arī varēs noteikt platību, par kuru dzīvojamās mājas īpašnieki maksās zemes nomas maksu. Zemes ierīcības projekts ir saskaņojams ar attiecīgo pašvaldību”.
Aizsalis ūdensvads. Ko darīt?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:32
„Dzīvojam Vecmīlgrāvī mazā mājiņā. Briesmīgā sala laikā palikām bez ūdens. Izsaucām meistaru, viņš apskatīja iekšējās komunikācijas, atkausēja aizsalušās caurules, bet ūdens tā arī neparādījās. Meistars paskaidroja, ka sals ticis klāt uzņēmumam Rīgas ūdens piederošajām komunikācijām. Palūdzām, lai uzņēmums atsūta avārijas brigādi. Gaidām jau piecas dienas!” Ar cieņu, Nadežda
„Dzīvoju vecā daudzdzīvokļu mājā iepretī Gaismas pilij. Sala laikā pazuda ūdens. Namu pārvalde nesteidz sūtīt brigādi cauruļu atkausēšanai. Meistars paskaidroja, ka viņiem esot simt tamlīdzīgu izsaukumu un man vajadzēšot gaidīt. Sakiet, cik ātri pārvaldniekam jānodrošina cauruļu atkausēšana un kam līdz tam jāapgādā māja ar ūdeni?” Aivars
Uz lasītāju jautājumiem atbild SIA Rīgas ūdens pārstāve Signe Dreijere.
Kad būs nauda pārcelšanās pabalstiem?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:38
„Labdien! Mūsu vectētiņš un vecmāmiņa dzīvo saimnieka mājā. Pirms dažiem gadiem viņi bija dzirdējuši, ka tādu māju iemītnieki varot saņemt iespaidīgu pārcelšanās pabalstu. Tagad par tādu reāli var nopirkt savu dzīvoklīti.
2009. gadā vecmāmiņa izstāvēja milzu rindu Mājokļu departamentā un reģistrējās pabalsta saņemšanai. Viņa stāsta, ka reģistrācijas rindā nācies stāvēt pat augas naktis. Bet naudas pietika tikai dažiem simtiem cilvēku. Tagad vecmāmiņa pastāvīgi zvana uz departamentu, kur allaž atbild: „Naudas pabalstiem atkal nav, gaidiet!”
Suns rej, kaimiņš neguļ
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Trešdiena, 18 Aprīlis 2012 13:25
Dzīvot daudzdzīvokļu namā nepavisam nav tas pats, kas dzīvot savrupmājā. Te zem viena jumta mājo simtiem cilvēku. Katram ir savas intereses, un reizēm šīs intereses nonāk konfliktā.
Maksims uz redakciju piezvanīja dienas vidū. Puisim pat balss trīcēja no sašutuma:
– Esmu ļoti mierīgs cilvēks, bet to vairs nav iespējams izturēt!
Izrādās, dzīvi jaunajam cilvēkam bendē kaimiņu suns.
Trokšņainās kaimiņattiecības
Kad tikāmies ar Maksimu, viņš jau bija pavisam mierīgs. Viņš ir inteliģents un veiksmīgs cilvēks. Ja nebūtu minēto nepatikšanu, varētu pat uzskatīt par laimīgu cilvēku.
