Bija sniegs, radās plūdi

„Mūsu mājas jumtu klāj sniegs un ledus. Atkušņa laikā pa dzīvokļa sienām tek ūdens. Uz mūsu lūgumiem notīrīt jumtu pārvaldnieks atbild: „Nevaru, nav naudas, arī brīvu alpīnistu nav...”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kopīpašuma pārvaldīšanas organizēšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sniega tīrīšanu no jumtiem maksā iedzīvotāji. Bet ne jau atsevišķi par šo pakalpojumu, kā vēlas iestāstīt daži pārvaldnieki. Pakalpojuma cena ir iekļauta mājokļa apsaimniekošanas ikmēneša maksā.

– Pieņemsim, ka mājas fonds ir izlietots. Ko tad?

– Pārvaldniekam apsaimniekošanas maksā jāparedz nauda jumtu tīrīšanai visu ziemu. Ja viņš ir „aizmirsis” šo darbu vērtību iekļaut maksā par apsaimniekošanu, viņam darbs jāveic par paša naudu.

– Kā piespiest darbu veikt?

– Diemžēl reizēm pretenzijas nonāk līdz tiesai.

– Ko darīt applūdināto dzīvokļu īpašniekiem?

– Viņi var iesūdzēt pārvaldnieku tiesā par sliktu apsaimniekošanu. Pārvaldnieks, protams, taisnosies. Piemēram, teiks, ka īpašnieks nav nodrošinājis finansējumu jumta tīrīšanai. Bet tiesa skatīs, vai pārvaldnieks ir centies vai izvairījies vajadzīgos darbus pildīt.

– Kā rīkoties dzīvokļa applūdināšanas gadījumā?

– Vajag oficiāli apstiprināt applūdināšanas faktu, sastādīt remonta tāmi un ar to doties pie vainīgā – pārvaldnieka vai augšstāva kaimiņa. Vispirmām kārtām jāuzraksta iesniegums namu pārvaldei. Tas jāraksta divos eksemplāros un jāreģistrē pie sekretāra, atstājot kopiju sev. Iesniegumā informējiet par tekošo jumtu un pieprasiet atsūtīt komisiju applūdināšanas fakta apliecināšanai un akta sastādīšanai.

– Kādas ziņas komisija ieraksta aktā?

– Aktā apraksta visus bojājumus. Ja ūdens turpina sūkties dzīvoklī, komisija jāuzaicina atkārtoti.

– Kas tālāk jādara ar aktu?

– Apsekošanas akts ir galvenais dokuments, kas palīdzēs panākt taisnību. Ar to jādodas uz apdrošināšanas sabiedrību vai pie pārvaldnieka pēc kompensācijas. Ja namu pārvalde atteiksies brīvprātīgi segt iedzīvotājiem radītos zaudējumus, akts dos pamatu vērsties tiesā.

– Kā pārvaldniekam būtu jāatlīdzina iedzīvotājam radušies zaudējumi?

– Applūdināto dzīvokļu īpašnieki var piekrist tam, ka namu pārvalde veic remontu saviem spēkiem, vai arī kompensācijas veidā saņemt būvmateriālus. Mājokļa īpašniekam ir tiesības iesniegt pārvaldniekam remonta tāmi un prasīt paredzamos izdevumus atlīdzināt skaidrā naudā. Ja namu pārvaldei naudas nav, tai jāpiešķir iedzīvotājiem dzīvokļa maksājumu atlaide.

– Kādās situācijās namu pārvalde var atbildēt ar atteikumu?

– Tikai tad, ja pirms gada tāmes apstiprināšanas īpašniekiem ir ieteikts veikt jumta remontu, bet viņi aiz taupības atteikušies!

– Bet ja iedzīvotājiem tiešām nav naudas?!

– Tādās mājās var veidoties nelabvēlīga situācija. Lieli plūdi vienmēr ir avārija. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka pārvaldnieka pienākums ir likvidēt avāriju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, ieguldot arī apsaimniekošanas uzņēmuma naudu. Desmit dienu laikā viņš informē iedzīvotājus par īstenotajiem pasākumiem un... aprēķina viņiem maksu par izpildītajiem darbiem, pievienojot to kārtējam dzīvokļa rēķinam. Zināt, cik var maksāt caura jumta remonts? Ļoti dārgi! Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem pašiem laikus jāpieņem lēmumi par veicamajiem remonta darbiem.