Īrnieks uzsēdies uz kakla

Izīrēt dzīvokli nav nekas sarežģīts, toties iekasēt no īrnieka naudu vai izlikt viņu no dzīvokļa nemaksāšanas gadījumā ir nesalīdzināmi grūtāk.

Bezrūpīgo īrnieku nerātnības

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas peļņā uz ārzemēm. Ko tādā gadījumā darīt ar dzīvokli? Gribētos, lai tas tiktu pieskatīts un, ja iespējams, piedevām vēl dotu ienākumu. Tāpēc tūkstošiem cilvēku cenšas savus mājokļus izīrēt.

Tā rīkojās arī „Darīsim Kopā!” lasītāja Hilda Bērziņa. Sieviete posās ceļā uz Angliju, lai auklētu tur piedzimušos mazbērnus, tāpēc sameklēja trīsistabu dzīvoklim Teikā īrniekus.

– Pavisam drīz sākās nepatikšanas, – viņa stāsta. – Laiku pa laikam atbraucot uz Latviju, parasti apmetos pie māsas un konstatēju, ka īrnieki tikai daļēji maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Sieviete saprata, ka labi nebūs, un viņai bija taisnība. Sākumā īrnieki vienkārši aizkavēja maksājumus, bet nu jau iemaksā tīri simbolisku summu reizi divos trijos mēnešos. Viņiem jau sakrājies 700 latu liels parāds.

– Kad kaimiņi sāka sūdzēties par īrnieku uzvedību, mūsu pacietībai pienāca gals. Uzrakstījām dzīvokļa īrniekiem oficiālu brīdinājumu: ja līdz tādam un tādam datumam parāds netiks nokārtots, pieprasīsim nekavējoties atbrīvot telpas! Taču tas īrniekus ne mazākajā mērā nesatrauca, viņi turpina tur dzīvot un nemaksāt! – pauž sašutumu dzīvokļa saimniece.

Ja komunālo maksājumu parāds turpinās augt, namu pārvalde var iesniegt tiesā prasību pret dzīvokļa īpašniekiem. Tāpēc Hilda Bērziņa vēlētos noskaidrot dažus jautājumus:

• Vai var uzskatīt par brīdinājumu nekaunīgajiem īrniekiem pa elektronisko pastu nosūtītu vēstuli? (Telefons īrniekiem ir atslēgts, mājās viņus tikpat kā nav iespējams sastapt, rakstiska prasība samaksāt parādu vai atbrīvot telpas nosūtīta pirms vairāk nekā gada.)
• Vai dzīvokļa īpašniekam ir tiesības liecinieku klātbūtnē nomainīt durvju slēdzeni un izsniegt īrniekiem viņu mantas pēc parāda samaksāšanas?
• Vai dzīvokļa īpašniekam ir tiesības liecinieku klātbūtnē izlikt negodīgu īrnieku mantas kāpņu telpā?

– Mēs vairs neceram, ka parāds tiks samaksāts, – saka sieviete. – Domājam tikai par to, kā tikt vaļā no nekrietnajiem īrniekiem.

Visu sarežģī līgums?

Situāciju sarežģī tas, ka godīgā Bērziņu ģimene ir noslēgusi ar dzīvokļa pašreizējiem iemītniekiem īres līgumu.

– Nezinu, vai to var uzskatīt par spēkā esošu, – precizē saimniece. – Divos eksemplāros sastādītais līgums nav reģistrēts ne namu pārvaldē, ne Zemesgrāmatā. Bet līgumā ir rakstīts: ja īrnieks maksu aizkavē ilgāk par 30 dienām, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības līgumu lauzt un pilnā apjomā piedzīt zaudējumus.

Lai gan Bērziņu ģimenei it kā ir tiesības lauzt līgumu ar nemaksātājiem, Hildas kundze nespēj iedomāties, kā izlikt cilvēku, kurš pat nedomā labprātīgi pamest dzīvokli.

– Īrnieku ģimene ir paziņojusi, ka mēs nevaram viņus izlikt uz ielas, jo ārā valda krīze, un piedāvā attiecības noskaidrot policijas klātbūtnē, – gandrīz vai raud Hildas kundze. – Bet es zinu, ka policija uz tādiem izsaukumiem neizbrauc, tā ierodas tikai tad, kad sācies kautiņš vai notikusi cita nelaime...

Fakti un likums

Tātad kas mums ir? Tikai šķietami primitīvi fakti:

• Dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis ar īrnieku rakstisku līgumu.
• Īrnieks nemaksā vai neregulāri maksā īres naudu un par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
• Kaimiņi sūdzas par īrnieka uzvedību.
• Dzīvokļa īpašnieks vēlētos pārtraukt līgumattiecības ar īrnieku.

Jāmaksā būs visiem

Palūdzām uzņēmuma Māju serviss KSA juristi Daci Slavu komentēt situāciju. Viņa pastāstīja, ka problēmu iespējams atrisināt likumiskā ceļā, taču izlikt īrniekus nebūs viegli:

– Ja īrnieks labprātīgi neatbrīvo telpas, saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” dzīvokļa īpašnieks īrnieku var izlikt tikai tiesas ceļā. Visi pārējie izlikšanas veidi ir nelikumīgi. Diemžēl, izlikšana ar tiesas spriedumu nozīmē, ka dzīvokļa īpašniekam būs jāmaksā par jurista pakalpojumiem, valsts nodeva utt. Ar vārdu sakot, likumnepaklausīgs un ietiepīgs īrnieks radīs dzīvokļa īpašniekam liekus izdevumus.

Minētajā gadījumā Bērziņu dzīvokļa īrnieks nemaksā rēķinus. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28. panta otrajā punktā teikts:

„Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

• ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
• ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem”.

Tostarp īrnieks var katru mēnesi maksāt nelielu daļu no paredzētajiem maksājumiem, bet, kad parāda kopējā summa pārsniedz īres maksas vai komunālo maksājumu triju mēnešu  vidējo summu, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības vērsties tiesā.

– Turklāt nav svarīgi, kurā pozīcijā cilvēks palicis parādā – par īri vai komunālajiem pamatpakalpojumiem, – saka juriste, – jo katrs no šiem parādiem var kļūt par atsevišķas prasības priekšmetu.

Komunālie pamatpakalpojumi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē ir apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. Atbildība likuma priekšā iestājas pat tādā gadījumā, ja īrnieks palicis parādā tikai vienā no šīm pozīcijām.

Tiesā svarīga jebkura nianse

Cīņa par savām tiesībām dzīvokļa īpašniekam jāsāk ar tai pašā likumā aprakstītajiem priekšdarbiem.

Vismaz trīs mēnešus pirms prasības iesniegšanas tiesā dzīvokļa īpašniekam rakstveidā jābrīdina īrnieks par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu.

Ja kopā ar īrnieku dzīvoklī dzīvo par 15 gadiem vecāki ģimenes locekļi, būs jābrīdina arī tie.

Brīdinājums jānodod personiski, katram adresātam jāparakstās uz dokumenta kopijas. Ja īrnieks atsakās parakstīties, kas pavisam reāli var notikt, tad dokumentu viņam var nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē (ar satura apliecinājumu) vai arī izmantot kurjerpasta pakalpojumus. Ja arī tā parakstu neizdodas dabūt, pastāv vēl trešā iespēja: ja izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, mēnesi iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicējot brīdinājumu.

Prasības pieteikumā tiesai jānorāda visas nepilngadīgās personas, kas dzīvo dzīvoklī kopā ar īrnieku, savukārt pilngadīgie ģimenes locekļi jāuzaicina uz tiesu kā līdzatbildētāji.

Papildus prasībai par īres līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu var prasīt arī parāda piedziņu. Ja tiesvedības laikā īrnieks norēķinās ar dzīvokļa īpašnieku, pēdējam joprojām ir tiesības pieprasīt līguma laušanu.

Ja tiesa apmierina dzīvokļa īpašnieka prasību par līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu, tiesas izdevumus nāksies segt īrniekam.

Ko darīt, ja pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā īrnieks tomēr turas pretī un dzīvokli neatbrīvo? Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieaicināt tiesas izpildītāju, kurš likumīgi izliks īrnieku un piedzīs parādu. Atkārtosim: pat tad, ja tiesa ir piespriedusi izlikšanu, īpašnieks nedrīkst pats izmest īrnieka mantas no dzīvokļa, lai cik ļaunprātīgs nemaksātājs tas būtu.

– Jebkura tiesas prāva izlikšanas jautājumā ir ļoti sarežģīta, nozīme ir daudzām sīkām niansēm, kuras var ietekmēt lietas iztiesāšanas gaitu, – brīdina Dace Slava. – Tāpēc pirms prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā noteikti vajadzētu konsultēties ar juristu.