Sveiki, esmu jūsu tante!

Kādi radinieki bez atļaujas var ievākties jūsu dzīvoklī? Kā piespiest bērnus apmaksāt savu komunālo maksājumu daļu? Vai laulātajam ir pienākums saņemt atļauju, lai pārdotu dzīvokli?

Bieži gadās, ka dzīvoklī dzīvo ģimenes locekļi, radinieki vai vienkārši draugi. Vai viņiem ir pienākums piedalīties komunālo pakalpojumu apmaksā? Kā dzīvokļa īpašnieks var panākt, ka pārējie rēķinās ar viņa prasībām vai sliktākajā gadījumā – izvācas? Uz jautājumiem atbild jurists Aleksandrs Kvedars (tālrunis 26634444).

Cilvēkam pieder dzīvoklis, kurā bez viņa dzīvo laulātais un pieaudzis bērns. Diemžēl radinieki atsakās piedalīties komunālo rēķinu apmaksā. Kā panākt, lai arī viņi dotu savu daļu naudas komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas rēķinu apmaksai?

– Saskaņā ar likumu pienākums apmaksāt pakalpojumu rēķinus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, gulstas uz dzīvokļa īpašnieku. Tajā pašā laikā Latvijā darbojas princips, saskaņā ar kuru pienākums apmaksāt rēķinus par pakalpojumiem ir tiem cilvēkiem, kuri šos pakalpojumus izmanto. Piemēram, man pieder dzīvoklis, es esmu noslēdzis līgumu par pakalpojumu izmantošanu, bet rēķinus nemaksāju. Šādā gadījumā pārvaldnieks visas finansiālās pretenzijas vērsīs pret mani, bet ne pret maniem ģimenes locekļiem. Taču, ja es kopā ar ģimenes locekļiem dzīvoju dzīvoklī un mēs kopīgi lietojam pakalpojumus, tad man kā īpašniekam ir tiesības pieprasīt, lai ģimenes locekļi maksātu savu daļu, kā to nosaka Civillikums un Dzīvokļa īpašuma likums.

Tagad pievērsīsimies praktiskam šo pienākumu izklāstam.

Ja jums kā dzīvokļa īpašniekam nav izveidojies parāds par sniegtajiem pakalpojumiem, tad diemžēl pieprasīt naudu no pieaugušajiem bērniem vai laulātā būs grūti. Taču, ja ģimenes locekļi piekrīt maksāt savu daļu, vislabāk ir noslēgt savstarpēju vienošanos vai līgumu. Šāds dokuments īpašnieku pasargās no parāda rašanās gadījumā, ja kāds no ģimenes locekļiem vairāk negribēs maksāt. Atliks tikai vērsties tiesā.

Ja īpašniekam nav ne vienošanās, ne līguma, bet dzīvoklim jau ir izveidojies parāds par saņemtajiem pakalpojumiem, tad nekas cits neatliek, kā vērsties tiesā un pierādīt, ka pieaugušie bērni un laulātais dzīvoklī dzīvo, bet maksājumos nepiedalās.

Pēc personīgās jurista pieredzes varu teikt, ka šis uzdevums nav no vienkāršajiem.

Dzīvokļa īpašnieks ir viens no vecākiem. Pieaugušais dēls pasācis ierasties ar draudzeni, kura dzīvoklī pavada daudz laika, izmanto visus komunālos pakalpojumus. Dzīvokļa īpašniekam tas nepatīk. Kā panākt, lai ģimenes loceklis uz dzīvokli nevestu svešus cilvēkus bez īpašnieka piekrišanas?

– Tiesības noteikt, kuras ģimenei nepiederošas personas drīkst atrasties dzīvoklī, ir tikai tā īpašniekam. Ja īpašnieks dēla viešņai ir izteicis aizrādījumu, bet viņa to nav ņēmusi vērā un nav devusies prom no dzīvokļa, tad pēc palīdzības jāvēršas municipālajā policijā un jālūdz nepiederošo personu izlikt no dzīvokļa.

Pieaugušais dēls ir apprecējies un kopā ar sievu vēlas dzīvot dzīvoklī, pret ko iebilst vecāki. Vai dzīvokļa īpašnieks var nelaist dzīvoklī dēlu ar sievu, kaut arī viņš šo dzīvokli ir deklarējis par savu dzīvesvietu (otrs variants – nav tur deklarējies)?

– Sāksim ar to, ka ne vienmēr iedzīvotājam ir jāsaņem dzīvokļa īpašnieka atļauja. Dzīvoklī atļauts dzīvot, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, īres līguma pamata vai radniecības attiecībām.

Tādēļ pieaugušam dēlam, kurš izteicis vēlmi dzīvot vecāku dzīvoklī, to aizliegt būs grūti. Protams, vecāki var fiziski viņu nelaist dzīvoklī, tikai tad jārēķinās, ka dēls var vērsties tiesā un pierādīt savas radinieka tiesības dzīvošanai vecāku dzīvoklī.

Interesanti, ka likumā nav norādīta radniecības pakāpe, kas cilvēkam dod tiesības dzīvot sava radinieka mājā vai dzīvoklī. Tas ir „milzīgs caurums” likuma pašreizējā redakcijā, jo patlaban īpašniekam nav tiesību aizcirst deguna priekšā sava dzīvokļa durvis attālam radiniekam, kurš iedomājies tur ievākties. Tātad atbilde uz jautājumu par dēla pretenzijām uz dzīvošanu vecāku dzīvoklī ir sniegta, ko nevar sacīt par vedeklu (dēla sievu). Likuma izpratnē viņa nav dzīvokļa īpašnieku radiniece, tādēļ bez atļaujas dzīvot nevarēs.

Šinī situācijā ir vairāki risinājumi – ja jaunā ģimene vēl tikai gatavojas ievākties pie vecākiem, kuri aktīvi pretojas, tad dēlam jāvēršas tiesā un jāpierāda savas tiesības tur dzīvot abiem ar sievu. Kamēr tiesa vērtēs visus apstākļus, lieta, iespējams, ievilksies. Taču, ja jaunā ģimene jau dzīvo minētajā dzīvoklī, tad tiesā būs jāvēršas vecākiem. Tiesā viņiem būs jāpierāda, ka izlikšanai ir pamatots iemesls: jaunā ģimene nepiedalās rēķinu apmaksā, neievēro sabiedrībā pieņemtās kārtības normas (lieto alkoholu utt.).

Dzīvokļa īpašnieks pie sevis ir uzņēmis attālu radinieku vai paziņu – uz laiku. Visi termiņi jau sen beigušies, bet cilvēks neizrāda ne mazākās pazīmes, ka grasītos izvākties. Kā rīkoties? Ja šādu „viesi” izliks bez tiesas sprieduma, vai viņš varēs vērsties pret dzīvokļa īpašnieku ar prasību?

– Ja jūsu dzīvoklī uz nesaprotamu termiņu „aizķēries” paziņa, kuram ļāvāt padzīvot tikai mazliet, tad viņu izlikt var tikai uz tiesas sprieduma pamata. Tā ir noteikts Dzīvojamo telpu īres likumā. Diemžēl no sava dzīvokļa īpašnieks bez tiesas sprieduma nevar izmest pat „bomzi”, kurš tur veikli ielīdis caur nejauši vaļā atstātu logu.

Ja dzīvokļa saimnieks fiziski „piepalīdzēs” savam īrniekam atbrīvot dzīvojamo platību, tad viņš kā cietušais varēs vērsties ne tikai policijā, bet arī tiesā un pieprasīt iespēju atgriezties dzīvoklī, kā arī kompensēt izdevumus, piemēram, apmaksāt viesnīcas rēķinu. Tikai pēc tam, kad šāds „īrnieks” būs atgriezies jūsu dzīvoklī, jums būs iespēja viņu izlikt kārtībā, kas atbilst likumam.

Pieaugušais dēls ir aizbraucis no valsts, taču atsakās izdeklarēties no savu vecāku dzīvokļa. Kā jārīkojas īpašniekam, ja viņš vēlas anulēt savā dzīvoklī deklarēto ģimenes locekli?

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasībām cilvēkam ir jādeklarē sava reālā dzīvesvieta. Pats deklarēšanas fakts nekādas tiesības ne dod, ne liedz, deklarēšanās sistēma tika ieviesta, lai valsts iestādēm būtu skaidrs, kādā adresē cilvēks ir sasniedzams. Tātad, ja cilvēks maina savu dzīvesvietu, tad viņam ir pienākums par to paziņot. Ja cilvēks dodas uz citu valsti uz periodu, kas pārsniedz pusgadu, tad viņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāpaziņo sava adrese citā valstī. Ja jūsu radinieks to atsakās darīt, jums pašam ar iesniegumu par personas deklarētās dzīvesvietas anulēšanu ir jāvēršas Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. Speciāla komisija izskatīs visus apstākļus, noskaidros, vai persona dzīvo minētajā adresē un, ja izrādīsies, ka viņš tik tiešām ir aizbraucis, deklarēto adresi anulēs.

Pēc savas jurista prakses varu brīdināt, ka pašvaldība ne visos gadījumos anulē radinieka deklarēto dzīvesvietu un tad īpašniekam nekas cits neatliek, kā doties uz tiesu pašam un pierādīt, ka dēls vairs pie viņa nedzīvo.

Cilvēks nav dzīvokļa īpašnieks, bet gan pašvaldības dzīvokļa nomnieks, un nomas līgumā ir minēta vēl arī viņa laulātā un pieaugušie bērni, kuri nepalīdz maksāt par dzīvokļa lietošanu. Vai viņiem ir pienākums to darīt? Kā piespiest ģimenes locekļus piedalīties rēķinu apmaksā?

– Pašvaldības dzīvokļa nomas gadījumā lieta ir vienkārša: visas pilngadīgās personas, kuras ierakstītas nomas līgumā, ir solidāri atbildīgas par visu ar dzīvokļa lietošanu saistīto rēķinu apmaksu. Ja īrniece ir māte, bet ar viņu vēl dzīvo divi pilngadīgi bērni, tad komunālo parādu izveidošanās gadījumā visi trīs par to būs vienādi atbildīgi. Turklāt kreditoram ir vienalga, kurš tieši būs parāda sedzējs. Ja māte un viens no bērniem nav maksātspējīgi, visa atbildība būs jāuzņemas otrajam pilngadīgajam bērnam. Vienīgais, bērni būs atbildīgi par to parāda daļu, kas izveidojies laikā, kad viņi kļuvuši pilngadīgi.

Cilvēks ir pašvaldības dzīvokļa nomnieks. Kopā ar viņu nomas līgumā ierakstīts arī pieaudzis dēls, kurš jau vairs nedzīvo Latvijā – ir aizbraucis uz citu valsti. Kā panākt, lai dēls vairs nebūtu minēts nomas līgumā?

– Šādā situācijā nomniekam ir jāvēršas vietējā pašvaldībā, kas viņam šo dzīvokli ir piešķīrusi. Tikai pirms tam vajag apdomāt: pašvaldība dzīvokli piešķir, ņemot vērā nomnieka ģimenes locekļu skaitu un viņu ienākumu apjomu. Jo lielāka ģimene, jo lielāks dzīvoklis tai pienākas no pašvaldības. Ja ģimenes locekļu skaists samazinās, pastāv risks, ka, nomas līgumam beidzoties, pašvaldība ģimenei piešķirs mazāku dzīvojamo platību.

Īpašnieka dzīvoklī patiesībā dzīvo viņa laulātais vai bērns. Pēkšņi īpašnieks uzzina, ka viņa īpašumā vai tikai tā daļā dzīvokļa lietotājs ir ielaidis īrnieku. Kā īpašniekam jārīkojas, lai atbrīvotos no svešinieka?

– Šādā gadījumā vienīgais ceļš ir vēršanās tiesā. Īpašniekam būs jāsniedz prasība ar lūgumu izlikt apakšīrnieku. Tāda diemžēl ir Latvijas prakse: iemitināties dzīvoklī ir ļoti viegli, bet panākt tā atbrīvošanu var tikai ar tiesas lēmumu.

Īpašnieks aiz laba prāta ir izīrējis savu dzīvokli, bet īrnieki sākuši dzīvot kā huligāni – bojā kopīpašumu, izsit logus, lauž liftu. Kurš atbildēs par zaudējumiem, ko mājai nodarījuši šie cilvēki?

– Atbildība par zaudējumiem šajā gadījumā būs dzīvokļa īpašniekam, tas nozīmē, ka visi zaudējumi būs arī jāapmaksā. Beigās viņš, protams, no saviem bijušajiem nomniekiem caur tiesu varēs prasīt šīs summas atmaksu. Šādas tiesības dzīvokļa īpašniekam nodrošina Civillikums.

Saimnieks vēlas pārdot savu dzīvokli, bet to kā savu dzīvesvietu ir deklarējusi viņa laulātā un nepilngadīgie bērni. Citas dzīvojamās platības ģimenei nav. Vai dzīvokļa īpašniekam ir jāsaņem laulātās piekrišana, ja dzīvoklis ticis privatizēts laulības laikā, bet uz īpašnieka vārda? Vai laulātajai ir tiesības vērsties Bāriņtiesā ar lūgumu aizliegt pārdošanas darījumu, pamatojoties uz to, ka bērniem pēc tam nebūs vairs dzīvesvietas?

– Tas, ka dzīvoklī ir deklarēti bērni, nav šķērslis dzīvokļa pārdošanai. Taču, ja dzīvoklis ir iegūts (tostarp – privatizēts) laulības laikā, bet noformēts tikai uz viena laulātā vārda, tad jebkuras darbības ar šo nekustamo īpašumu (ieķīlāšana, dāvināšana, pārdošana) ir iespējamas tikai ar otra laulātā piekrišanu.

Pastāv arī izņēmuma situācija – ja laulības laikā vienam no laulātajiem dzīvokli uzdāvina vai viņš to saņem mantojumā, tad otra laulātā piekrišana nav vajadzīga. Šādā ceļā iegūts dzīvoklis vai māja neskaitās laulāto kopīgais īpašums, bet gan viena laulātā privāts īpašums. Tāpat bez laulātā piekrišanas īpašnieks var rīkoties ar nekustamo īpašumu, ko viņš ieguvis līdz laulības slēgšanai.

Vai dzīvokļa īpašnieks var pārdot savu īpašumu tā, ka viņa ģimenes locekļi par šo darījumu uzzina tikai pēc tam? Kā īpašnieka ģimenes locekļiem nodrošināties pret šādiem gadījumiem?

– Kā juristam man ir nācies saskarties ar šādiem gadījumiem. Ja dzīvoklis nav laulāto kopējs īpašums, tad īpašnieks ar savu mantu var rīkoties, to nesaskaņojot ar pārējiem ģimenes locekļiem. Viņi savukārt sevi var „apdrošināt” tikai ar juridiskiem dokumentiem, piemēram, palūgt īpašnieku sastādīt mantojuma līgumu. Ja šāds līgums ir sastādīts, tad īpašnieks dzīvokli vairs nevar ne novēlēt, ne atdāvināt, ne pārdot bez potenciālā mantinieka piekrišanas. Ir tikai viens „bet” – dzīvokļa īpašniekam ir jāpiekrīt šāda dokumenta sastādīšanai.

Cilvēks vēlas iegādāties dzīvokli, bet tas vienlaicīgi pieder diviem (iespējams, pat trim) īpašniekiem, piemēram, vienas ģimenes locekļiem vai radiniekiem. Kā pircējam jārīkojas, lai darījums notiktu likumīgi un viņš iegādātos visu dzīvokli, nevis tikai kādu tā daļu?

– Ja īpašums ir vairāku personu kopējais īpašums, tad pircējam ir jāpanāk vienošanās ar katru īpašnieku atsevišķi. Ar katru jāpanāk vienošanās par cenu un citiem nosacījumiem. Brīdinājums – šādos darījumos pircējs vienmēr riskē! Piemēram, viens no īpašniekiem beidzamajā mirklī pārdomā un paaugstina cenu. Lai no tā pasargātos, ar katru no īpašniekiem iepriekš ieteicams noslēgt nodomu un ķīlas līgumu. Ja nu gadījumā viens no pārdevējiem pārdomā, tad saskaņā ar šo noslēgto līgumu viņam ir jāatmaksā pircēja samaksātā ķīlas nauda divkāršā apmērā, kā to nosaka Civillikums.

Ja viens līdzīpašnieks ietiepjas un šantažē pārējos, tad jaunais īpašnieks ar tiesas starpniecību panāk kopīpašuma izbeigšanu. Tādā gadījumā viss dzīvoklis kopā tiks izlikts izsolē. Šajā izsolē atļauts piedalīties ikvienam, tostarp arī konflikta iesācējam. Katram no līdzīpašniekiem šī ir iespēja iegūt savā atsevišķā īpašumā visu dzīvokli.