Troksnis aiz sienas kaitē sirdij

Ar huligāniem – trokšņotājiem – Latvijā nodarbojas Veselības inspekcija, bet vai vienmēr ir iespējams panākt klusumu?

Troksnis aiz dzīvokļa sienas netraucē tikai vienā gadījumā – ja tas ir svešs dzīvoklis. Visos pārējos gadījumos traucējuma avotu gribas iznīcināt pēc iespējas ātrāk un uz visiem laikiem, sevišķi – ja tas notiek nakts stundās. Ar cilvēku radītajiem trokšņiem – skaļu muzicēšanu, mūzikas atskaņošanu, dziedāšanu, strīdēšanos – nodarbojas pašvaldības policija (tiesa, atbilstoši 2014. gada Konstitucionālās tiesas lēmumam pašvaldības policijai ļauts tikai nokaunināt huligānu un censties pārliecināt viņu uzvesties saskaņā ar kārtības normām). Savukārt ar rūpniecisko ventilatoru, liftu, vilcienu u. c. tehnoloģiskajiem trokšņiem cīnās Veselības inspekcija.

Trokšņojam, brālīt, trokšņojam

Pašvaldības policija nodrošina sabiedriskās kārtības ievērošanu. Gadījumā, ja kaimiņš agros rītos “šķērsā meldiņā” ir pasācis dziedāt dušojoties, pašvaldības policijā vērsties nav nozīmes. Tiek uzskatīts – viņš padziedās, bet pēc tam apklusīs. Taču, ja kaimiņš pilnā kaklā dzied laikā no 23.00 līdz 6.00, atsevišķās pilsētās – līdz 7.00, tad droši var saukt “pašvaldībniekus”. Nakts laikā trokšņošana ir sabiedriskās kārtības traucēšana.

Nelaime tā, ka ar sabiedrisko kārtību ir daudz neskaidrību. Gatavojot šo materiālu, tika izpētīti Latvijas lielāko pilsētu sabiedriskās kārtības noteikumi un noskaidrojās, ka nekur nav noteikts augstākais pieļaujamais trokšņošanas (kaut vai minētās dziedāšanas, muzicēšanas, lamāšanās) līmenis. Par pārkāpumu tiek uzskatīts jebkurš izraisītais troksnis, kurš traucē un par kuru saņemtas sūdzības. Piemēram, Rīgas municipālā policija katru gadu saņem vairāk nekā 1000 ziņojumu par trokšņiem, kas ir traucējoši. Cilvēki visvairāk sūdzas par trokšņainiem kaimiņiem, zem loga atstātu mašīnu ar neizslēgtu aizdedzi, skaļu mūziku, ko rada pirmajā stāvā ierīkotā kafejnīca, neciešami skaļu klavieru spēlēšanu aiz sienas. Arī par suņu riešanu ir daudz sūdzību.

Ja municipālā policija konstatē, ka vainīgais pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, par to tiek sastādīts akts. Sakrājot pietiekami daudz šādu aktu, kaimiņi huligānu var sūdzēt tiesā un lūgt viņa izlikšanu no dzīvokļa. Der ievērot, ka tiesa var lemt par kārtības traucētāja izlikšanu pat no viņa privātā dzīvokļa, ja regulāri tiek pārkāpti dzīvojamās mājas iekšējās kārtības noteikumi.

Mašīnas nogalina, čuksti nokaitina

Mēdz būt trokšņi, kuri ne tikai kaitina, bet patiesi kaitē veselībai. Tie parasti ir tā sauktie tehnoloģiskie trokšņi. Lasītāji bieži ziņo par to, ka kādā viņu mājas telpā ir sākts ražošanas process vai bizness, kas rada troksni, piemēram, ierīkots bistro (skan agregāti un dzirdama ventilatoru un kondicionieru dūkšana).

Pasaules Veselības organizācijas speciālistu grupa, kas pētīja trokšņa kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, pierādīja, ka tas var būt cēlonis dažādām saslimšanām, piemēram, sirdskaitēm. Izrādās, ka 2% Eiropas valstu iedzīvotāju trokšņa dēļ cieš no miega traucējumiem, 15% novērojamas citas negatīvas ietekmes. Pētījumi pierāda, ka troksnis spēj asinīs paaugstināt stresa hormona līmeni pat cilvēkam, esot miegā. Savukārt ilgstošs un spēcīgs stress var beigties ar nopietnām saslimšanām, tādām kā sirds nepietiekamība, stenokardija, augsts asinsspiediens un imunitātes pavājināšanās. Sirds un asinsvadu slimības var rasties, ja cilvēks ilgstoši nakts (potenciālā miega) laikā tiek pakļauts trokšņa ietekmei, kas sasniedz 50 decibelus (dB) vai augstāk (tādu troksni rada iela ar intensīvu satiksmi). Bezmiega izraisīšanai pietiek ar 42 dB skaļu troksni, savukārt, lai cilvēks kļūtu nervozs, – 35 dB. Zināšanai – šādu izjūtu var radīt čukstēšana.

Latvijā ir noteikts pieļaujamais trokšņa līmenis dzīvojamās mājās nakts stundās, un tas ir 30 dB. Tātad, ja cilvēkam šķiet, ka šis līmenis ir pārsniegts, droši var saukt municipālo policiju.

Jāņavārti, Zvejniekciems un Ogre izcīnīja tiesības uz klusumu

“Jums raksta iedzīvotāji no Slokas ielas Rīgā. Mūsu mājām kaimiņos darbojas majonēzes ražotne. Naktīs ražošanas iekārtu troksnis neļauj gulēt. Mēs izsaucām Veselības inspekcijas komisiju, taču palikām neapmierināti ar rezultātu: pirmkārt, komisija par savu vizīti pirms tam brīdināja ražotni, otrkārt, – ieradās vakarpusē, nevis naktī, kad trokšņi ir īpaši traucējoši.”

– Mēs braucām uz šo adresi, – apstiprina Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles nodaļas vadītāja Aija Grundmane, – par ražotni sūdzējās divas ģimenes no blakus esošām mājām Slokas un Purva ielā.

Sūdzības par ražošanas procesu radītajiem trokšņiem ir visbiežāk sastopamās inspekcijas praksē. Taču esot arī atšķirīgi izsaukumi, tostarp kuriozi. A. Grundmane atceras, ka vienā tādā reizē inspekcijas speciālisti vai krituši no kājām, lai atrastu neizskaidrojama trokšņa avotu daudzstāvu mājā. Tā kā troksnis netika identificēts kā saimnieciskās darbības rezultātā radies, speciālisti drīkstēja mierīgi novākt savus mēraparātus un atgriezties darba vietā, taču virsroku ņēma “mednieku azarts”.

– Kad bija izstaigāti visi kāpņu telpas dzīvokļi, nācās brīnīties par atradumu – tas bija vecs ledusskapis, ko dzīvokļa saimnieks bija izstūmis uz balkona. Agregāts bija novietots tik cieši pie sienas, ka tā drebēšanas radītais troksnis saskaņā ar fizikas likumiem izplatījās uz visiem apkārtējiem dzīvokļiem. Pats saimnieks gan dzīvoja bez bēdu! – atceras A. Grundmane. – Trokšņa radītāju toreiz nesodījām, bet stingri ieteicām agregātu atbīdīt no sienas.

Ja ir nopietni pārkāpumi, pret trokšņa radītāju vēršas ar sankcijām: vispirms tiek doti divi mēneši problēmas novēršanai, pēc tam trokšņotājam par saviem līdzekļiem ir jānodrošina iespēja inspekcijai veikt jaunus mērījumus. Ja pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti, jāmaksā sods.

Jāatzīmē, ka beidzamajā laikā Latvijā pamatotas sūdzības par pārsniegtu trokšņa līmeni kļūst arvien retākas. Iepriekšējos gados zināmākās pamatotās sūdzības bija apkārtnes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju neapmierinātība ar paaugstinātu trokšņa līmeni dzelzceļa stacijas Jāņavārti apkaimē (speciālisti jau sen plāno šajā teritorijā ierīkot troksni norobežojošas barjeras). Otrajā gadījumā tiesības uz mierīgu miegu pierādīja Zvejniekciema iedzīvotāji, kuru māja atrodas 30 metru attālumā no platformas baļķu iekraušanai ostā. Trešie šajā sarakstā ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji Ogrē, kuri atkārtoti sūdzējās par trikotāžas ražošanas ceha radīto uzmācīgo ventilācijas iekārtu dūkšanu.

Kā beidzās konflikts starp majonēzes ražotājiem un iedzīvotājiem Slokas ielā? Diemžēl, nekā.

– Pirmās sūdzības autori atteicās inspekcijas pārstāvjus ielaist dzīvoklī, – stāsta A. Grundmane. – Un inspektori vienkārši aizbrauca. Cilvēki bija sapratuši, ka visa mērīšana notiks, tā teikt, “vaininieku pusē”, taču ražošanas procesu radīto troksni mēra Darba inspekcija, bet Veselības inspekcija darbojas dzīvojamās telpās.

– Otrā dzīvokļa īpašnieki inspektorus aicināja dzīvoklī, bet tūlīt pat žēlojās, ka majonēzes ražotāji bijuši brīdināti par inspekcijas vizīti, tādēļ skaļākās mašīnas izslēgtas.

– Inspekcijai ir tiesības ierasties arī nebrīdinot, taču praksē mēs vienmēr par pirmo vizīti brīdinām. Lai veiktu mērījumus, mums nepieciešams izslēgt trokšņa avotu, un tas bez īpašnieka pārstāvja klātbūtnes nav izdarāms.

– Kā iespējams pierādīt paaugstinātu trokšņa līmeni, ja pirms inspektoru ierašanās mašīnas tiek izslēgtas?

– Tā gadās, taču šajos gadījumos inspekcija pēc iedzīvotāju lūguma veic atkārtotu pārbaudi jau bez potenciālo vaininieku brīdināšanas.

– Vai varat ierasties arī naktī, ja ražošanas līnijas visskaļāk darbojas tieši šajās stundās?

– Diemžēl Veselības inspekcija nav operatīvais dienests, kuram gatavībā ir transports un inspektori. Taču, ja ir vajadzība, tad viss ir iespējams. Tieši šāds gadījums izrādījās ostas darbība Zvejniekciemā. Ar mājas iedzīvotājiem mums bija noruna: “Kolīdz sāksies baļķu iekraušana, tā zvaniet!” Tikko naktī mums piezvanīja, tā braucām un vainīgos noķērām darbībā.

Kādēļ grūti sodīt trokšņojošus kaimiņus?

Maksimāli pieļaujamo trokšņa līmeni dzīvojamās telpās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 76 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība.

Daudzstāvu apdzīvojamās teritorijas apbūves iedzīvotājiem ir noteikti šādi trokšņa robežlielumi – dienas (no 7.00 līdz 19.00) un vakara (no 19.00 līdz 23.00) laikā noteiktais līmenis nedrīkst pārsniegt 35 dB, bet naktī (no 23.00 līdz 7.00) – 30 dB. Salīdzinājumam – normāla saruna, cilvēkiem stāvot metra attālumā vienam no otra, var sasniegt 40 dB, televizors darbojas aptuveni 60 dB skaļumā, elektriskais zāģis – 100 dB.

Padomju gados spēkā bija ļoti līdzīgas normas. Taču to izmērīšanas metodika ievērojami atšķīrās – iepriekš inspektori fiksēja maksimālo trokšņu līmeni un neņēma vērā tā ilgumu. Tas nozīmē, ka pietika uzņēmumam patrokšņot kaut vai skaitītas minūtes diennaktī, un viss varēja beigties ar sodu vai pat aizliegumu izmantot konkrētās iekārtas.

– Tagad laboratorija mēra ne tikai trokšņa līmeni, bet arī tā ilgumu, – stāsta A. Grundmane. – Ja troksnis cilvēkiem traucē 20% no nosacītās diennakts daļas – dienas, vakara vai nakts, tad trokšņa stiprumu izdala uz visām perioda stundām.

Šāda mērījumu metodika vienkāršam cilvēkam var būt grūti saprotama, bet viens gan top skaidrs – pierādīt, ka troksnis pārsniedz normu, nav vienkārši. Piemēram, kā lai sūdzas par grabošu liftu, kurš trokšņo tikai retumis un noteikti ne vairākas stundas?

Vaicā lasītāji

“Dzīvoju Dārzciema rajonā Rīgā (precīza adrese nav būtiska). Nesen nopirku sekciju un, kaut arī strādāju līdz 19.00, uzaicināju meistaru pirkuma salikšanai. Lai pieliktu plauktus, nācās urbt, un troksnis nebija no patīkamajiem. Pulkstenis jau tuvojās desmitiem vakarā, kad pie manis “ielauzās” kaimiņiene ar draudiem izsaukt policiju. Apsaimniekošanas uzņēmumā man darīja zināmu, ka tagad vairs nedrīkst trokšņot līdz 23.00, to nedrīkst darīt vispār. Tātad, ja cilvēks ir izdomājis savā dzīvoklī kaut ko skrūvēt, urbt vai remontēt, viņam ir jāsaņem savu kaimiņu rakstiska atļauja?”

Aijas Grundmanes piebilde:

– Pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus nav atļauts ne dienas, ne nakts laikā. Taču šinī gadījumā priekšplānā izvirzās jautājums par komunikāciju. Nav iespējams veikt remontu bez trokšņa, bet ir iespējams sarunāt ar kaimiņiem – laikus brīdināt viņus par ieplānotajiem darbiem, vienoties par izpildes laiku un nekad netrokšņot pēc atļautā laika – 23.00. Kaimiņiem ir tiesības izsaukt inspekcijas pārbaudi, bet pierādīt, ka aiz sienas notiekošais remonts grauj viņu veselību, būs ļoti grūti, jo urbja radītais troksnis ir īslaicīgs un var izraisīt dusmas, ne saslimšanu.

Ja kaimiņi savstarpēji nespēj vienoties par remontdarbiem, ballītēm un citiem jautājumiem, tad viņiem ir tiesības izsaukt municipālo policiju.

“Dzīvoju daudzstāvu dzīvojamajā mājā un pirms kāda laika saklausīju dzīvoklī nepārtrauktu troksni – smalku dūkoņu. Kā jau bez izskaidrojuma, troksnis piesaistīja manu uzmanību. Izrādījās, ka skaņa nāk no kāpņu telpas. Naktīs devos meklēt dūkoņas avotu. Izrādījās, ka trokšņa avots bija vai nu interneta provaidera, vai kabeļtelevīzijas aprīkojuma dūkšana. Šie pakalpojumu sniedzēji mūsu mājā parādījās nesen. Troksnis neliels, bet iedzīvotājiem bojā nervus un liek domāt, ka ar aprīkojumu kaut kas nav kārtībā.”

– Beidzamajos gados daudzdzīvokļu mājās parādās daudz papildaprīkojuma. Parasti vislielākās problēmas rada elektrības skapji un siltummezgli. Mēs veicam šo iekārtu radītā trokšņa mērījumus, taču izrādās, ka cilvēkiem tik daudz netraucē trokšņa stiprums, cik tonalitāte. Diemžēl pēc šāda parametra mēs nevaram pieprasīt minētās iekārtas darbības pārtraukšanu.