Kā puķu dobe sanaidoja kaimiņus

Kādēļ visskaistākajā gadalaikā daudzdzīvokļu māju pagalmos sākas “sezonālie” konflikti?

Kādam skaistā vasaras naktī gribas priecāties līdz pat rīta gaismai, bet citam stundu naktī ir par maz – no rīta agri jāceļas un jādodas uz darbu. Kāds cenšas radīt skaistumu un dēsta puķes, bet citam tas traucē, viņš puķes noplūc un aiznes. Gadās pa dīvainim, kurš zem logiem pamanās iestādīt kartupeļus. Cik daudz daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji drīkst atļauties, un kādas viņu tiesības nosaka likums?

Konflikts puķe dobē

“Es dzīvoju Purvciemā, un šī gada jūlijā man paliek 93 gadi. Saprotams, man ir vesela buķete dažādu slimību un kaišu, tādēļ ir dienas, kad pašsajūtas dēļ nespēju aiziet pat pēc pārtikas. Palīdz labi cilvēki.

Neskatoties uz to visu, es cenšos ap sevi radīt un saglabāt skaistumu, tādēļ stādu puķes dobē zem sava dzīvokļa logiem. No februāra līdz pat maijam es savā vienistabas dzīvoklī audzinu stādus, ko pēc tam iedēstu dobē. Pašlaik manā dobē pilnā krāšņumā zied tulpes. Cilvēki iet garām un slavē skaistumu. Bet viena sieviete regulāri ziedus noplūc un turpat nomet zemē. Jautājums – kādēļ? Izrādās, vienkārši tāpat! Viņa nejūt žēlumu iznīcinot to, ko citas rokas radījušas. Iespēju pasargāties no šīs personas nav nekādu – man nevar palīdzēt ne kaimiņi, ne policija!”

Lūk, ar šādu sūdzību un vienlaikus ar cerību uz palīdzību redakcijā vērsās mūsu lasītāja. Ko lai saka – situācija nav normāla, jo kā vēstulē aprakstītā sieviete neviens domājošs cilvēks nerīkosies. Vai nu viņš ir garīgi nelīdzsvarots, vai arī cēlonis ļaunprātībai meklējams citur. Iespējams, šāda rīcība ir sekas senam konfliktam starp divām kaimiņienēm un tās cēlonis nepavisam nav puķes? Tikpat labi – pie vainas var būt tieši puķes. Vai tad atsūtītajā vēstulē atslēgas vārdi nebija: “MANĀ puķu dobē”. Abas sievietes ir vienas mājas iedzīvotājas, tas nozīmē, ka zeme pie mājas abām pieder uz vienādiem nosacījumiem. Iespējams, ka otra kaimiņiene vēlas ierīkot arī savu dobi un sastādīt tajā to, kas viņai patīk? Kurai ir taisnība?

Jālasa Dzīvokļa īpašuma likums

– Privatizācijas laikā katrs dzīvokļa īpašnieks savā īpašumā ieguva dzīvokļa īpašumu un koplietošanas objektu domājamās daļas, – skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītāja Ingrīda Mutjanko (viens no šī departamenta uzdevumiem ir sniegt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu). – Pie koplietošanas objektiem pieder dzīvojamo māju kāpņu telpas, pagrabs, bēniņi, lifti un mājai piegulošā teritorija. Katrai mājai ir savs zemesgabals, un šī zeme ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Dzīvokļa īpašniekam pieder šīs teritorijas domājamā daļa, tādēļ nav iespējams faktiski iezīmēt konkrētu “savu” gabalu un uz tā darīt, ko gribas. Atliek ievērot Dzīvokļa īpašuma likuma prasību – darbības ar kopīpašumu atļautas, tikai tās saskaņojot ar pārējiem kopīpašniekiem.

Kaut arī likumā rakstīts kas cits, pirmo stāvu iedzīvotāji bieži zemesgabalu zem logiem uzskata par savu. Kas par to, ka virs dzīvokļa ir vēl, piemēram, deviņi īpašnieki? Viņi taču ir tur augšā, bet es – tuvāk zemei! Kāpēc neizveidot nelielu dārziņu, lai neviens pie logiem, kaut gribēdams, nevarētu pielīst? Kāds šādā dobē iestāda puķes, cits – ērkšķ­ogu krūmus, ko iežogo, un vēl modri seko, lai tikai kāds neuzdrošinātos “uz viņa zemes” augošās ogas noraut.

– Pat tad, ja īpašnieks dzīvo pirmajā stāvā, zeme zem viņa logiem nav viņa privātīpašums, – skaidro I. Mutjanko. – Mājas apkārtnes labiekārtošanas un apzaļumošanas jautājums būtībā ir jālemj visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tas nav sarežģīti – mājā dzīvojoša omīte aktīviste piedāvā savu puķu dobes variantu. Nevienam nav iebildumu? Brīnišķīgi! Taču, ja kaut viens kaimiņš iebilst, tad ir jāpilda visi nosacījumi, ko paredz likums.

– Likums noteic, ka pirms jebkādu apzaļumošanas vai labiekārtošanas darbu veikšanas ir jāorganizē balsojums, lai pārliecinātos, vai vairākums dod aktīvajai iedzīvotājai tiesības darboties. Tālāk iecerētie darbi ir jāsaskaņo ar mājas pārvaldnieku. Ja iedzīvotāji ir iecerējuši stādīt kokus, tad tas jāsaskaņo ar konkrētās pašvaldības Vides komiteju un jāsaņem piekrišana. Koki pilsētā ir objekti, kurus aizsargā – koku tā vienkārši nav atļauties nozāģēt, tāpat kā stādīt kā iegribas. Gribat stādīt koku? Lūdzu, bet saskaņojiet!

Šķiet, kas gan tur sevišķs, ja kāds mājas koku mīļotājs entuziasts vienkārši iestāda koku. Izrādās, lieta ir nopietna, jo var beigties ar mājai nodarītu kaitējumu.

– Koks nav daudzgadīgas puķes cers, tas desmit gadu laikā izaug līdz trešajam, reizēm līdz ceturtajam stāvam un rada ēnu dzīvokļos, – skaidro
I. Mutjanko. – Turklāt jāatceras, ka mazajam kociņam, ko stādāt, vēlāk būs lielas saknes un tās augot, izrādās, ir ļoti spēcīgas. Koka saknes spēj izaugt cauri pat betonam, salaužot visu, kas gadās ceļā, piemēram, zemē esošās kanalizācijas vai ūdensvada caurules. Ja koks iestādīts pārāk tuvu mājai, tā saknes sāk cilāt ēkas pamatus. Kad koks ir paaudzies un sakuplojis, tas veicina mitruma saglabāšanos fasādē, neļaujot ziemas laikā uzkrātajam mitrumam izžūt.

Lai vēlāk nerastos līdzīgas problēmas, dzīvokļu īpašniekiem pirms koku stādīšanas jāpieņem kopīgs lēmums, pēc tam labiekārtošanas darbu plāns jāuzskicē uz papīra un iecere jāsaskaņo Vides pārvaldē. Skices kopija jāatdod mājas pārvaldniekam.

Daudzi rīdzinieki noteikti atceras padomju gadus, kad nekādas saskaņošanas neviens neprasīja – kaimiņi ar prieku rīkoja sestdienas talkas, tā sauktos “subotņikus”, un pēc tam lepojās, ka pie mājas iestādījuši veselu bērzu birztaliņu. Tādēļ daudzi iedzīvotāji līdz šim laikam domā, ka tā arī ir pareizi un tā jādara. Mazāk ir to cilvēku, kuri padomā: “Ja es iestādīšu koku bez saskaņošanas, kas ar mani un arī koku notiks pēc tam?”

Kamēr kociņš mazs, problēmu nav – kas netraucē, to liek mierā. Līdzko koks ar savu lapotni, tātad ēnu, sasniegs pirmā stāva logus, sāksies žēlabas. Sākas izskaidrošanās, un tad izrādās, ka zemegabala plānā nekāda koka nav. Šajā brīdī stādītāju pašdarbnieku atrod un viņam dod rīkojumu likvidēt sava darba sekas. Tiesa, kamēr koks aug, paiet vairāki gadi, tādēļ administratīvā pārkāpuma termiņš var noilgt un “ļaunprātīgo apzaļumotāju” vairs nevarēs piespiest koku nozāģēt. Ja iedzīvotāju sūdzības turpināsies, koku beigās nozāģēs mājas apsaimniekotājs par dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu naudu. Redzat nu, nav labi stādīt kokus bez apdomas un saskaņošanas.

Ar kaimiņiem ir jāvienojas

Ir vasara, un mēs atgriezīsimies pie puķu dobes. Vai tiešām var būt, ka iedzīvotāju entuziastu, kurš bez saskaņošanas ar kaimiņiem šur tur puķītes, citur kādu krūmiņu iestādījis, to visu var palūgt likvidēt?

– Nekā nosodāma nav, ja iedzīvotāji veido puķu dobes, kurās stāda skaistus augus, – spriež Mājokļu un vides departamenta vadītāja. – Skaistums pie daudzdzīvokļu mājām – tas ir tikai slavējami. Šādas puķu dobes saskaņot vispār nebūtu nepieciešams. Taču paskatieties uz situāciju, kāda izveidojas mājā ar divām konfliktējošām kaimiņienēm: viena priecājas par stādījumiem, otrai tas kategoriski nepatīk. Un nobriest konflikts, ko varēja novērst, ja aktīvā kundze būtu aprunājusies kaut vai ar tuvākajiem kaimiņiem.

Konflikti starp dzīvokļu īpašniekiem, kurus izraisījusi nesakārtota kopīpašuma lietošanas kārtība, ir visai bieži. Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Santa Vaļuma atzīst, ka viņu uzņēmumā regulāri vēršas iedzīvotāji ar sūdzībām par kaimiņiem. Taču visiem sūdzību autoriem tiek sniegta viena atbilde – aicinājums rīkoties saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumu.

– Balstoties uz likumā teikto, viens mājas dzīvokļu īpašnieks nevar vienpersoniski pieņemt lēmumu visu mājas īpašnieku vietā. Piemēram, iedzīvotājs no pirmā dzīvokļa zem loga stāda savas iemīļotās puķes, bet iedzīvotājam no otrā dzīvokļa pret šiem augiem ir spēcīga alerģija, taču estētam, kurš dzīvo trešajā dzīvoklī, dobē augošais izskatās pēc neglītiem lakstiem. Viedokļu ir daudz, tādēļ dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas savā starpā. Ja viņi tomēr nolemj labiekārtot teritoriju pie mājas, to var veikt pašu spēkiem vai uzticēt pārvaldniekam. Taču, ja viņi nevar vienoties, jo vieniem ideja patīk, citiem tā šķiet aplama, vieni vēlas labiekārtošanu, citi iebilst, tad mēs kā mājas apsaimniekotāji nevaram ietekmēt ne vienus, ne otrus, – saka S. Vaļuma.

Neprātīgas idejas un to sekas

– Vai es varu zem sava loga audzēt gurķus vai iestādīt kartupeļus? – atļaujamies provokatīvu jautājumu.

– Zināt, cilvēki dara visu, ko iedomājas, bet principā šādu tiesību jums nav.

– Tātad, ja kaimiņiem arī sagribēsies manus gurķus un viņi tos ņems neprasot, es pat nevarēšu vērsties policijā?

– Nevarēsiet, – smaida I. Mutjanko. – Kādēļ jums kartupeļi jāstāda zem loga, ja Rīgā dārziņa ierīkošanai iespējams īrēt zemesgabalus?

– Tas gan. Par šo iespēju mēs avīzē nesen jau rakstījām. Jāparunā par citām neprātīgām idejām, kas tiek īstenotas zem pirmā stāva logiem, piemēram, ierīkotas kaķu mājiņas vai kopgaldi klejojošiem mikrorajona suņiem.

– Rūpēties par pamestiem dzīvniekiem nav aizliegts, bet tas jādara tikai ar mājas iedzīvotāju vairākuma atbalstu.

– Pieņemsim, ka žēlsirdīga kundze nevēlas ņemt vērā kaimiņu viedokļus, viņai taču žēl kaķīšu. Rezultātā zem loga mētājas ēdiena paliekas – zivju asakas, maizes gabaliņi, biezputras pikas, tam visam pa vidu rosās ne tikai kaķi, bet arī vārnas, kovārņi un kaijas, savukārt naktīs atlikumu noēd žurkas...

– Lūk, tas jau ir antisanitāri, bet Mājokļu un vides departamentā nākas lasīt ne tikai šādas, bet arī cita satura sūdzības: omīte baro kaķenīti un tā, labā maizē būdama, divas reizes gadā atnes pa pieciem kaķēniem. Nepaiet ilgs laiks, un zem omītes logiem jau ņaud vesela kolonija. Jautājums – kam tas vajadzīgs?

– Kas notiks, ja kaimiņi šādu kaķu mīļotāju nosūdzēs pašvaldības Vides pārvaldē?

– Pārvaldei ir speciāla programma klaiņojošo kaķu sterilizācijai, tas nozīmē, ka dzīvnieki tiks noķerti un sterilizēti, bet kundze, kura ar šo “labdarību” nodarbojas, saņems aizrādījumu. Ja tas nelīdz, jāvēršas pašvaldības policijā, lai tiktu noformēts protokols.

Kā cīnīties ar vandaļiem?

“Blakus mūsu mājai aug vairāki ceriņu krūmi. Saprotams, ka ne jau paši no sevis. Savā laikā mēs, vairāki kaimiņi, braucām uz stādu audzētavu un izvēlējāmies stādus. Nu jau tie ir izauguši, raženi sakuplojuši un ziedot sagādā milzīgu gandarījumu. Diemžēl katru gadu mēs tiekam arī apbēdināti. Gandrīz katrs otrais garāmgājējs uzskata, ka drīkst nolauzt pa ziedošam ceriņzaram un nest to mājās. Uz maniem aizrādījumiem visbiežāk dzirdu visgudru pamācību, lai liekos mierā, jo ceriņš ir jālauž, tad nākamā gadā kuplāk ziedēs. Cilvēki mīļie, vai tad mēs par saviem līdzekļiem stādījām ceriņus, lai tos mājās nestu visi, kam nav slinkums? Ja redzēsim, ka krūmu vajag apgriezt, bez jūsu palīdzības izdarīsim to paši. Bet patlaban mans jautājums ir šāds: vai ir kāds paņēmiens, kā mēs varētu nosargāt savu īpašumu?”

Šī ir vēl viena “sezonālā” vēstule redakcijas pastā. Šinī gadījumā dzīvokļu īpašnieki visu izdarījuši pēc noteikumiem – pieņēmuši vairākuma lēmumu, par saviem līdzekļiem labiekārtojuši – apzaļumojuši – piemājas teritoriju, tādēļ nav brīnums, ka “savējie” neko neposta un cenšas nosargāt. Bēdas ir ar “svešajiem“! Kā rīkoties?

– Šādiem gadījumiem mums ir pašvaldības policija, – atbild I. Mutjanko. – Pat tad, ja ceriņi būtu iestādīti bez saskaņošanas ar vairākumu, par vandalismu sūdzēties vajag, jo tas jau ir sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums. Ne koks, ne krūms nav stādīts tādēļ, lai to lauztu.

Turklāt likums neliedz norobežot teritoriju ap māju. To pēc dzīvokļu īpašnieku uzdevuma veic apsaimniekotājs vai arī kāds, ko izvēlas dzīvokļu īpašnieki. Galvenais, ideju saskaņot būvvaldē, lai gūtu pārliecību, ka nožogojuma uzlikšana ir likumīgi iespējama. Neliels žodziņš apkārt stādījumam nevienam netraucēs, bet vizuāli nodalīs trotuāru no zaļās zonas un, iespējams, psiholoģiski atturēs tos garāmgājējus, kuri iepriekš neiedomājās, ka stādījums varētu kādam piederēt.

Arī policijai ir vasaras sezona

Vēl viena vēstule, atkal par mājai piegulošo teritoriju: “Dzīvoju pirmajā stāvā, dzīvokļa logi ir kāpņu telpas ieejas pusē. Līdzko sākas vasara, bērni, kuriem nav ne lauku, ne iespējas aizbraukt uz nometnēm, mēģina mājas pagalmā sevi nodarbināt kā prot. Viņi ir iemīļojuši koku, kurš aug pie maniem logiem. Taču vismokošākā ir monotonā bumbas atsitiena skaņa, kas rodas, uz asfalta spēlējot basketbolu. Kad es uz bērniem sakliedzu, vecāki sāka viņus aizstāvēt, sakot, ka zeme pie mājas kopīga visiem. Tikai kāpēc vecāki basketbola grozu nepiestiprināja zem saviem logiem, bet gan kokā pie mana dzīvokļa? Neesmu vairs jauns, veselība arī nav labākā, tādēļ man ir nepieciešams miers. Ko darīt, lai varētu dzīvot mierīgi?”

– Šāda veida sūdzību mums salīdzinoši ir daudz, – komentē I. Mutjanko. – Galvenokārt žēlojas veci cilvēki, jo viņi ir ļoti jutīgi pret sadzīves trokšņiem. Dabiski, vasarā gribas atvērt logu, un tad troksnis ir divtik traucējošs. Viņi raksta iesniegumus mums uz departamentu, sūdzas pārvaldniekam, bet cilvēkiem jāzina, ka šāda situācija tiek traktēta kā sabiedriskās kārtības pārkāpums un tā ir municipālās policijas kompetence.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka siltajā gada laikā policijai parādās tā sauktie “sezonālie papildu darbi”. Pirmā sezonālā iezīme – cilvēkiem zūd robeža starp dienu un nakti. Piemēram, šaurajās Vecrīgas ieliņās tauta – kā vietējie, tā pilsētas viesi – nenorimst visu nakti. Otra rūpe – sākoties peldsezonai, īpaša uzmanība jāpievērš kārtības uzturēšanai pie ūdenstilpnēm. Daudzi līdz pat šim laikam nezina, ka pludmalēs, tāpat arī parkos ir aizliegts smēķēt un lietot alkoholu.

Kas attiecas uz mikrorajoniem, tur iezīmējies atšķirīgs sūdzību tops. Patlaban līderos ir iedzīvotāju sūdzības par pikniku rīkotājiem – šašliku cepējiem. No policijas viedokļa, cept šašlikus daudzdzīvokļu mājas pagalmā nav aizliegts, bet nez kāpēc ir cita likumsakarība – kolīdz gaļa izcepta, uz galda parādās arī kas stiprāks, tādēļ pēc brīža piedzērusies, skaļa kompānija jau ir kļuvusi par sabiedriskās kārtības traucētāju un ballīte beidzas ar pašvaldības policijas ierašanos.

Ja kāds domā, ka trokšņot ir aizliegts tikai iereibušām kompānijām vai tikai pēc pulksten 11 vakarā, tad pieņēmums ir kļūdains. Cilvēku mieru nedrīkst traucēt nevienā diennakts laikā. Agri no rīta vai pusdienlaikā troksnis var traucēt maziem bērniem, visu dienu mierīgi atpūsties ir tiesības cilvēkiem, kuri strādā naktsmaiņās. Ja miera traucētājs kļūst pārlieku neizturams, iedzīvotājiem ir tiesības izsaukt pašvaldības policiju jebkurā diennakts stundā.

– Mēs katru gadījumu vērtējam uz vietas, – stāsta T. Sadovskis. – Ja jauniešu kompānija nav pārlieku skaļa un citu pārkāpumu nav, policija izsaka brīdinājumu – izskaidro, ka viņi traucē kaimiņiem un aicina kļūt klusākiem. Ja troksnis turpinās arī pēc brīdinājuma, otrreizējais izsaukums beidzas ar protokola noformēšanu par sabiedriskās kārtības neievērošanu (protokols nozīmē arī noteiktu naudas sodu, red. piezīme).

T. Sadovskis aicina visus iedzīvotājus vispirms aprunāties ar miera traucētājiem un tikai tad izsaukt kārtību sargājošās struktūras. Gadās, ka cilvēks neiedomājas, ka ar savu trokšņošanu kādam traucē.

– Pērnvasar saņēmām izsaukumu uz privātmāju rajonu, jo septiņos no rīta tur ļoti skaļi strādāja zāles pļāvējs. Policija atbrauca, parunāja ar abām iesaistītajām pusēm, un izrādījās, ka mauriņa kopējs pat nenojauta, ka kaimiņos dzīvo mazulis, kuram ļoti svarīgi tādā agrumā gulēt. Bērna vecāki pat nepapūlējās aprunāties ar kaimiņu, bet tūlīt sauca policiju. Kaimiņš izrādījās ļoti lādzīgs – atvainojās un noskaidroja, kurā laikā pļaušana netraucēs mazulim.

– Kā policija vērtē vandalismu? Vai tā reaģēs gadījumā, ja zvanīs iedzīvotāji ar sūdzību par kaimiņieni, kas izrauj un izmētā puķes, vai ceriņu aplaušanu?

– Arī šie gadījumi ir jāskata apstākļu kontekstā – ja iedzīvotāji ir izveidojuši puķu dobi un iestādījuši ziedošus krūmus, ko kāds aplauž, tad izsaukums būs pamatots. Uz vietas arī vērtēsim, kā varam palīdzēt. Kā jau uzsvēru, katrs gadījums ir individuāls un jāizlemj, vai ir pamats sākt administratīvo pārkāpumu lietu, – nobeidz T. Sadovskis.