Palikt bez vienīgā mājokļa

Kādēļ parādniekus par komunālajiem pakalpojumiem var izlikt no dzīvokļa?

Nav noslēpums, ka reizēm pat par pavisam nebūtisku parādu īpašnieks ir zaudējis savu mājokli. Visbiežāk, kā izrādās, – vienīgo mājokli. Lai īpašumu glābtu, cilvēki diemžēl izeju no radušās situācijas sāk meklēt tikai tad, kad cerības jau vienlīdzīgas nullei.

Izmisuma pilnā vēstule

Nesen redakcija saņēma vēstuli, kurā izmisums bija sajūtams katrā teikumā: „Mans vīrs bez darba bija trīs gadus. Šajā laikā mūsu ģimene dzīvoja no manas algas, kas bija 300 eiro. No šīs naudas mēs pamanījāmies pat samaksāt bankai ikmēneša kredīta maksājumu par dzīvokli, bet komunālajiem maksājumiem gan nepietika – sakrājās parāds. Tādēļ apsaimniekotājs vērsās tiesā un dzīvokli pārdeva izsolē. Vienu gan es nesaprotu – kādēļ pārvaldnieks pieprasa parādnieka dzīvokļa pārdošanu, kaut gan ļoti labi zina, ka visa izsolē iegūtā nauda, kā to paredz likums, tiks novirzīta bankas kredīta dzēšanai?

Tagad mūsu situācija ir kardināli mainījusies – vīrs atrada labu darbu. Tas bija mūsu vienīgais mājoklis, ģimenē aug divi bērni, dzīvoklī bijām nodzīvojuši jau 10 gadus. Vai mēs varam apstrīdēt izsoles rezultātu?”

Naudu, ne dzīvokli

Apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāve Santa Vaļuma atgādina, ka Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts īpašnieka pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem – tostarp par mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

– Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks vai neprivatizēta dzīvokļa īrnieks ir uzkrājis parādu, viņš tiek aicināts noslēgt vienošanos par parādsaistību pakāpenisku dzēšanu laika periodā līdz 18 mēnešiem, un tas viņam dod iespēju dzēst līdz 90% no uzskaitītā līgumsoda, – stāsta pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāve.

Lai noslēgtu vienošanos, Santa Vaļuma iesaka vērsties jebkurā no uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientu apkalpošanas centriem.

– Turklāt Rīgas namu pārvaldnieks saviem klientiem izsūta atgādinājumus un brīdinājumus par aizkavētiem maksājumiem. Gadījumā, ja klients uz atgādinājumiem nereaģē, uzņēmums vēršas tiesā par parāda piedziņu vai arī parāda piedziņu un īres līguma laušanu, ja parādnieks ir pašvaldības dzīvokļa īrnieks.

Santa Vaļuma uzsver, ka parāda atgūšana, izmantojot dzīvokļa pārdošanu izsolē, galvenokārt tiek veikta pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku interesēs, jo parāds mājai ir kopējs. Šī iemesla dēļ, sākoties apkures sezonai, māja riskē palikt bez apkures vai arī apsaimniekotājs nespēj veikt mājā plānotos remontus paredzētajā apjomā. Raugoties no šāda aspekta, nav būtiski, ka visu izspolē iegūto naudu saņem banka, nevis apsaimniekotājs. Māja iegūst no tā vien, ka nemaksātājs ir izlikts no dzīvokļa un vairs nepalielina mājas kopējo parādu.

– Vēlreiz uzsvēršu, ka ne jau apsaimniekotājs kā prasības pieteicējs nosaka, kādā veidā tiks piedzīts parāds no nemaksātāja. Šo lēmumu pieņem zvērināts tiesu izpildītājs, – stāsta S. Vaļuma.

Vai vēl ir iespēja?

Izsoles rezultātā cietusī lasītāja savā vēstulē uzdeva jautājumu – vai viņai vēl ir iespēja apstrīdēt izsoles rezultātu?

Kā skaidro juridiskā biroja Inlat Plus tiesvedības nodaļas vadītājs Dmitrijs Šustovs, pēc izsoles ieguvējam ir pienākums viena mēneša laikā zvērināta tiesu izpildītāja kontā ieskaitīt naudu par pirkumu. Tikai pēc tam tiesu izpildītājs sagatavo iesniegumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda un šo dokumentu iesniedz izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļā. Lietu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda zemesgrāmatu tiesnesis izskata 30 dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

– Par lietas izskatīšanu tiesnesim ir pienākums informēt parādnieku, dodot viņam iespēju sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Sūdzību par tiesu izpildītāja darbu, kas var kalpot par pamatu prasībai izsoles rezultātus atzīt par spēkā neesošiem, 10 dienu laikā pēc izsoles pabeigšanas ieinteresētās puses (tostarp parādnieks) var iesniegt tajā zemesgrāmatu nodaļā, kurā atrodas izsoles objekts, – turpina skaidrot biroja Inlat Plus jurists.

Tiesnesis izsoles rezultātu var atzīt par spēkā neesošu šādos gadījumos:

■ kādam no iespējamiem dalībniekiem bez pienācīga pamatojuma tika liegts piedalīties izsolē vai arī nepareizi ticis noraidīts kāds solis;

■ īpašumu ir iegādājusies persona, kurai nebija tiesību piedalīties izsolē;

■ parāda piedzinējs vai kāds no izsoles dalībniekiem ir rīkojies ļaunprātīgi;

■ vēršot piedziņu uz īpašumu, tiesu izpildītājs ir pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai arī ir atklājušies citi būtiski apstākļi, kuri neļauj īpašumu nostiprināt uz ieguvēja vārda.