Kā kļūt par lifta saimnieku?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Labdien! Mēs dzīvojam deviņstāvu mājā. Nesen nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību, dzīvokļu saimnieki gatavojas māju noņemt no Rīgas domes bilances. Mūs interesē daudzi jautājumi. Piemēram, laikraksta „Darīsim kopā!” iepriekšējā numurā jūs publicējāt interesantu rakstu par Rīgas vecajiem liftiem. Firmas Kone lifti tehniskais direktors Aleksandrs Eglītis stāstīja, ka Eiropa pieprasa Latvijā veikt padomju laikā ražoto liftu renovāciju. Tas maksās ļoti dārgi. Mūsu biedrībai tādas naudas nav. Bet mēs varētu liftu remontēt pakāpeniski, vairākus gadus. Vai noteikumi to pieļauj? Vai nevar iznākt tā, ka īpašnieku biedrība pieņem namu apsaimniekošanā, bet attiecīgās varas iestādes atzīst mūsu liftu par lietošanai nederīgu?” interesējas Pļavnieku iedzīvotājs Boriss Stukols.
Lasītāja jautājumu pāradresējām Kone lifti pārstāvim Aleksandram Eglītim.
– Iedzīvotājiem, kas daudzstāvu namā nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrību, jāzina, ka pastāv speciāla lifta legalizācijas procedūra, – skaidro kompānijas tehniskais direktors. – Pirmkārt, biedrības pārstāvjiem jāpieprasa no namu pārvaldes lifta pase. Otrkārt, uzreiz jāpārliecinās, vai liftam ir veikta tehniskā apskate un vai sertificēts eksperts devis atļauju to lietot. Lifts jāpārreģistrē uz dzīvokļi īpašnieku biedrības vārda.
Atstāsim zagļus ar garu degunu!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Pēdējos mēnešus Rīgā ir nemierīgi. Aug zādzību skaits, un Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis atzīst, ka pret īpašumu vērstu noziegumu būs aizvien vairāk. „Noziedznieki biežāk pārkāps likumu, lai iegūtu lielas materiālās vērtības vai skaidru naudu,” saka ģenerālis. Kā rīdziniekiem pasargāt savu mantu šajā grūtajā laikā? Viens no variantiem – uzstādīt domofonu.
Mūsu deviņstāvu mājā gan nekāda domofona nav. Durvīm tikai uzstādīta koda atslēga, ko var atvērt, piedodiet, ar triju pirkstu kombināciju. Taču pat tik primitīvs mehānisms gluži labi pasargā kāpņu telpu no nepiederošām personām. Agrāk tur pastāvīgi lasījās kopā aizdomīgas kompānijas, pēc koda atslēgas uzlikšanas kāpnēs kļuvis daudz klusāk (ja nu vienīgi kaimiņi iziet uzsmēķēt un, sastapušies pie loga, skaļi pastrīdas par politiku).
Ģeninserviss: «Garant ējam iedzīvotājiem trīskāršu ekonomiju!»
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Nesen Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra Mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Irisa Simanoviča paziņoja, ka pagaidām iebilst pret namu fasāžu siltināšanu Latvijā. „Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunākajām prasībām būvmateriāliem, ko izmanto māju siltumizolācijai, kalpošanas laiks nedrīkst būt mazāks par 40 gadiem,” viņa paskaidroja. „Man personiski tādi materiāli pagaidām nav zināmi.” Patiešām, putuplasts un akmens vate nevainojami kalpo labi ja desmit gadus.
Tehnoloģija nākusi no Krievijas
Ar mūsu avīzi sazinājās firmas ĢenInServiss vadītājs Andrejs Fogelis un paziņoja, ka ES normām atbilstošs siltinātājs valstī tomēr ir: „Tāds ir mūsu materiāls KRITERM, kas būtībā tepat Latvijā ir radīts un patentēts”. Pēc tāda paziņojuma mēs nevarējām nesatikties ar noslēpumainā KRITERM izgudrotājiem.
Ceļš uz ekonomiju ved … arī caur Rehau logiem
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir spiesti sākt domāt par mājokļu renovāciju. Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas prasības attiecībā uz ēku siltināšanu, un mums agrāk vai vēlāk nāksies tās pildīt. Labākā situācijā ir tie īpašnieki, kas savu mājokļu renovāciju sāka jau pirms vairākiem gadiem: viņi saņēma bankas kredītus, labiekārtoja mājas un tagad var priecāties par sava darba augļiem. Pārējiem ir sarežģītāk. No vienas puses, krīze ir iedragājusi mūsu maksātspēju, no otras, siltuma tarifi ceļas un pastāvīgi tur mūs spriedzē, atkal un atkal liekot domāt par mājas renovāciju. Kā vienu no variantiem daudzi iedzīvotāji šobrīd izvēlas mājokļa daļēju siltināšanu. Taupīšana sākas no jumta, durvīm un logiem.
Nesen speciālisti no starptautiskās kompānijas REHAU pārstāvniecības Latvijā nolēma rast atbildi uz mūžīgo jautājumu, vai jaunie plastikāta logi palīdz ietaupīt siltumu. Viņu veiktie aprēķini liecina, ka pat caur visvienkāršākajiem plastikāta logiem ar siltumu labi izolējošām stikla paketēm izplūst par 63% mazāk siltuma nekā caur vecajiem logiem ar koka rāmjiem.
Rīga zina, kā mūs sasildīt ?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Siltumu vajag taupīt – tik vienkāršu secinājumu kārtējo reizi liek izdarīt saņemtie dzīvokļu rēķini. Bet ar ko sākt? Kur atrast naudu renovācijai? Kā beigu beigās nekļūt par zaudētāju? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji varēs gūt semināros par māju renovāciju, ko februārī un martā rīkos Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija.
Miljardus siltināšanai!
Pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš ir viens no projekta kuratoriem, pastāstīja mums, ka semināru mērķis ir sniegt pilsētniekiem iespējami pilnīgu informāciju par mājokļu renovāciju. Ideālā variantā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu no varasiestādēm saņemt ne tikai zināšanas, bet arī palīdzību.
Ka tik nu nebūtu ziemas!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Ikviens rīdzinieks kaut reizi dzīvē būs apskaudis centra iedzīvotājus: ak, laimīgie, pa guļamistabas logu redzama Doma baznīca, pa virtuves logu – Nacionālā opera, vakarā var aiziet pastaigāties Vērmaņdārzā, ja vajadzīgi produkti – ar roku aizsniedzams Centrāltirgus ar tā demokrātiskajām cenām... Taču dzīvei centrā nav tikai plusi, tai ir arī savi mīnusi.
Problēmas Vecrīgas iedzīvotājiem rada mītiņi un gājieni, to sekas sadauzītu pudeļu un piegānītu kāpņu telpu veidā; viņus kaitina grafiti zīmētāji; viņu pagalmi jau sen kļuvuši par stāvvietām svešām automašīnām. Un kur parasti ar savām sūdzībām dodas mūsu cilvēki? Pareizi, uz namu pārvaldi...
Vecrīgai vajadzīga nauda
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Līdz šim Rīgas Centra rajons pārējām priekšpilsētām bija atdarināšanas vērts paraugs. Bija jau, par ko apskaust: iepriekšējos gados pilsēta ir iztērējusi ne mazums naudas, lai salabotu Vecrīgas ielas, ierīkotu bērnu laukumus un uzturētu tīrību (tas gan neizdevās tik labi, kā varētu vēlēties, bet pilnībai nav robežu). Šogad situācija var mainīties. „Patlaban mums trūkst naudas Rīgas domei piederošo sabiedrisko teritoriju uzkopšanai, nav pat tam, lai nodauzītu lāstekas. Varu tikai cerēt, ka pašvaldība pieņems saprātīgu budžetu un Vecrīga nepaliks novārtā,” saka Centra rajona izpilddirektors Vjačeslavs Starostins.
Baidos kļūt banāla, tāpēc ne vārda par to, ka vecpilsēta ir Rīgas vizītkarte, tās seja un lepnums. Ar galvaspilsētas Centra rajona izpilddirektoru Vjačeslavu Starostinu ir interesanti runāt arī par citiem tematiem.
Piemēram, gribas izpilddirekcijas vadītājam pavaicāt, kad no Vecrīgas ielām beidzot pazudīs apkaunojošie atkritumu maisi, ko iedzīvotāji atstāj pavārtēs? Kad tiks sakārtoti vecie nami? Vai ir saskatāms gals un mala tam haosam, kas centrā radies pēc caurlaižu sistēmas atcelšanas autotransporta iebraukšanai?
