Sētnieki palikuši bez instrukcijas

Jāatzīst, ka agrāk mūsu mājas iedzīvotāji bija lieli tenkotāji. Visvairāk tika spriedelēts par mūsu sētnieku, par to, cik slikti viņš, palaidnis tāds, pilda savus pienākumus!

Mūsu sētniekam patiešām par visu bija sava saprašana. Piemēram, kāpņu telpu viņš slaucīja tikai līdz trešajam stāvam, ziemā no celiņiem nenovāca sniegu, rudenī lapas sagrāba tikai gar mājas sienu, neliekoties ne zinis, kas notiek zālienos, bet pavasarī pašrocīgi salauza pagalmā pēdējo soliņu, lai darītu galu jauniešu vakarēšanai.

Baumas un tenkas par mūsu sētnieku auga un vairojās, līdz pats slotas darbinieks visam atmeta ar roku un no darba aizgāja: „Paši strādājiet par tādu naudu!” Mums pašiem strādāt negribējās. Gribējās nolīgt normālu apkopēju un beidzot saprast, kādi ir viņa pienākumi.

Apcirptā instrukcija

Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrībā neko iepriecinošu nevarēja pateikt: valstī nav likuma, kas noteiktu sētnieka pienākumus. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka vienā mājā sētnieks strādā no rīta līdz vakaram, bet citā netīrumus uzmēž tikai uz lieliem svētkiem.

– Nesen Rīgas dome nolēma izstrādāt vienotu instrukciju, lai katrs sētnieks zinātu, kas viņam jādara, – saka arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Māra Druka-Jaunzeme. – Sanāca ļoti labs dokuments, tajā bija noteikts, cik bieži sētniekam jāuzkopj ārējā teritorija, cik bieži jāmazgā kāpņu telpās grīda un logi, kad jāsatīra laukumi pie konteineriem.

Taču piešķirt instrukcijai noteikumu spēku dome nesaņēmās. Kad arodbiedrība pasūdzējās vicemēram Jānim Dinevičam par kavēšanos, atbilde bija, ka instrukcija būs tikai pielikums Rīgas domes līgumiem ar namu pārvaldēm. Pagaidām to pieņēmuši tikai seši municipālie apsaimniekošanas uzņēmumi, un arī tad saīsinātā veidā.

Vieglāk uzslaucīt pašam?

– Instrukcijā palikuši tikai darbinieku vispārīgie pienākumi, – stāsta Māra Druka-Jaunzeme, – piemēram, karogu izkāršana svētku dienās un sniega novākšana. Bet tā, cik bieži sētniekam jāiet laukā ar slotu vai lāpstu, dokumentā vairs nav.

Iznākusi nevis instrukcija, bet viens vienīgs sarūgtinājums, par kuru pat atcerēties negribas. Un Rīgā joprojām nav nekādas skaidrības. Iedzīvotāji nesaprot, ko var prasīt no sētnieka, ko ne. Viena mana draudzene veica eksperimentu: kāpņu telpā nolika nelielu saburzīta papīra gabalu. „Man bija aizdomas, ka sētniece kāpnes ar lupatu uzņem ne biežāk kā reizi divās nedēļās, taču patiesība izrādījās daudz bēdīgāka,” viņa pastāstīja. „Kontrolpapīriņš kāpņu laukumiņā nomētājās veselu mēnesi!”

Tamlīdzīgas sūdzības mēs saņemam bieži. Arī lasītāja Māra, piezvanījusi redakcijai, pastāstīja, ka pati pastāvīgi mazgājot kāpnes: „Kamēr sagaidīsi sētnieku, nosmaksi no putekļiem un netīrumiem, bet strīdēties ar namu pārvaldes darbiniekiem nervi netur. Tā ka tagad pati reizi nedēļā ņemos pa kāpnēm ar lupatu.”

Kā tad iznāk: ja Latvijā nav sētniekiem speciālu normatīvo aktu, iedzīvotājiem nav arī kur sūdzēties? Gluži tā vis neesot, skaidro arodbiedrībā. Daudzas namu pārvaldes, lai izvairītos no haosa, turpina vadīties pēc Rīgas domes Komunālā departamenta 1996. gadā izstrādātajiem ieteikumiem.

– Mēs namu pārvaldē Avotu nami vadāmies pēc vecās instrukcijas, – pastāstīja namu pārvaldes arodbiedrības priekšsēdētāja Lidija Gorbika, – bet citiem apsaimniekošanas uzņēmumiem nepavisam nav jāseko mūsu piemēram. Tāpēc sētnieku darba noteikumi dažādos Rīgas rajonos joprojām ir ļoti atšķirīgi.

Atlaist sētnieku nav tik vienkārši

Neskaidrības ar instrukcijām un iedzīvotāju neapmierinātība ir novedusi pie tā, ka dažas namu pārvaldes iesaka dzīvokļu īpašniekiem atteikties no sētnieku pakalpojumiem. It kā tā, uzņemoties pašiem rūpes par kārtību, vienā rāvienā varētu atrisināt visas problēmas un ietaupīt mājas naudu.

Speciālisti šo ideju nepavisam neuzskata par labāko risinājumu.

– Atlaist sētnieku nav tik vienkārši kaut vai tāpēc, ka atbildību par tīrību mājā nāktos uzņemties kādam no dzīvokļu īpašniekiem, – skaidro namu pārvaldes Juglas nami arodbiedrības priekšsēdētājs Aigars Šuksts, – un iedzīvotājiem vajadzētu vienoties, kad kurš veiks uzkopšanu.

Par pēdējo ir īpaši lielas šaubas. Ar kāpņu telpas mazgāšanu viss būtu puslīdz skaidrs (daudzās mājās iedzīvotāji jau tagad paši rūpējas par tīrību kāpnēs). Bet kā ar teritorijas uzkopšanu? Iedomājieties, ka uzsnidzis sniegs, bet dežūrējošais mājas iemītnieks ir sasirdzis vai steidzami izsaukts uz darbu. Vai arī gluži vienkārši nevēlas pagalmā noņemties ar lāpstu, jo rīt var uzspīdēt saulīte un izkausēt sniegu.

Turklāt sētnieka pienākums nav tikai noslaucīt ietves. Viņš pilda daudz sīku uzdevumu: rūpējas par kārtību bēniņos un pagrabā, palīdz aizvākt lielos atkritumus, ziņo elektriķim par kāpņu telpās izdegušajām spuldzītēm, iznēsā rēķinus. Vai iedzīvotāji ir gatavi atteikties no tādām ērtībām, lai ietaupītu daudzstāvu namam ne sevišķi būtisku summu?

Cīnīties ar netīrumiem un sūdzībām

Nē, mājai bez sētnieka klātos grūti (ja tā, protams, nav pavisam maza māja). Bet strādāt pie tā, lai par šiem namu pārvalžu darbiniekiem būtu iespējami mazāk sūdzību, Rīgai neapšaubāmi vajadzēs.

Interesantu risinājumu saviem klientiem piedāvā namu pārvalde Avotu nami. Tur izlēma, ka sūdzības par sētniekiem rodas tāpēc, ka cilvēki neredz, kā viņi strādā.

– Sētnieki strādā agri no rīta un vēlu vakarā, kad dzīvokļu saimnieki atpūšas vai paši jau sēž darbā, – uzskata namu pārvaldes pārstāve Lidija Gorbika. – tāpēc arī šī neapmierinātība. Cilvēki neredz, kā sētnieks slauka kāpnes, tāpēc domā, ka viņš vispār to nedara. Lai nerastos pārpratumi, mēs mājās esam iekārtojuši īpašas reģistrācijas burtnīcas. Sētnieks tajā ieraksta, ko izdarījis, un kāds no iedzīvotājiem to apliecina ar parakstu. Ja saimnieku nav mājās, sētnieks izdara atzīmi pie ziņojumu dēļa pieliktā grafikā.

Centra iedzīvotājiem šī sistēma ir palīdzējusi, viņi tagad mazāk sūdzas par saviem sētniekiem un droši vien augstāk vērtē viņu darbu. Bet Rīgas domei nevajadzētu aizmirst, ka bez godprātīgiem sētniekiem ir arī haltūristi, kurus var piespiest strādāt tikai ar īpašiem pašvaldības noteikumiem, kuros skaidri aprakstīti viņu pienākumi. Kamēr tādu noteikumu nav, nebūs arī gala haosam komunālajā saimniecībā. Tuvojas vēlēšanas. Partijai, kas pavirzīs šīs problēmas risināšanu visā galvaspilsētā, ir izredzes izpelnīties rīdzinieku ievērību. Jautājums tikai, vai tāda atradīsies?