Galvaspilsētā darbojas santehniķi – blēži
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgā noticis kas ārkārtējs: atklājies, ka daļa firmu, kas apkalpo skaitītājus, veikli muļķo savus klientus. Noņemot ūdens mērītājus plānotajai pārbaudei, santehniķi patiesībā vilto verifikācijas sertifikātus un naudu iebāž sev kabatā. Pirmie tādi gadījumi atklāti vienlaikus Rīgas Kurzemes un Vidzemes priekšpilsētā. Krāpnieki ir atmaskoti un tuvākajā laikā tiks aicināti uz tiesu. Diemžēl speciālisti ir pamatoti nobažījušies, ka blēdību epidēmiju tas neapturēs. Lai sodītu bez izņēmuma visas negodīgās kompānijas, būs vajadzīga pilsētas un pat valdības iejaukšanās.
No haltūras līdz krāpšanai
– Lūk, – namu pārvaldes Juglas nami vadītājs Aleksandrs Pavlovskis noliek man priekšā divus skaitītāju verifikācijas sertifikātus, – tie ir viltojumi!
Pirms dažiem mēnešiem namu pārvalde izveidoja pati savu sanitārtehniķu brigādi, kas apkalpo skaitītājus dzīvokļos. Taču aizliegt namu pārvaldes teritorijā darboties arī komercfirmām Aleksandrs Pavlovskis nevar. Līdz šim viņam ir nācies samierināties ar nepatīkamajiem kaimiņiem, lai gan iebildumu pret „klaiņojošajiem santehniķiem” namu pārvaldniekam ir atliku likām. Viņi par saviem pakalpojumiem prasa nedaudz mazāk nekā municipālā apsaimniekošanas organizācija, bet par savu darbu nekādā veidā neuzņemas atbildību. Ja grib, uzliek skaitītāju šķībi, ja grib, iesmērē klientam ūdens mērītāju bez obligātās uzlīmes (ej un pārbaudi, vai uz mēraparāta tāda vispār ir bijusi). Bet tagad atklājies, ka situācija ir pavisam bēdīga: komercfirmas nevis vienkārši halturē, bet atklāti muļķo mūs.
Pabalsts kļuvis piecreiz mazāks
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgas denacionalizēto māju iemītnieki atkal var pretendēt uz pārcelšanās pabalstu. Komunālajā departamentā uzskata, ka interese par šo programmu var pieaugt, kā nekā četru cilvēku ģimene no pašvaldības pārbraukšanai saņem 22 tūkstošus latu. Dzīvokļu cenas krītas, un par šo naudu (plus puslīdz pieticīgs hipotekārais kredīts) var nopirkt gluži pieklājīgu dzīvokli un uz visiem laikiem tikt vaļā no namīpašnieka izlēcieniem. Taču ir arī slikta ziņa: pērn Rīga pārcelšanās nolūkā pilsētniekiem izmaksāja aptuveni 15 miljonu latu, bet šogad summa būs piecreiz mazāka – tikai 3,4 miljoni.
Paši zināt, esam krīzē. Un kā jebkura sociāla nelaime, arī krīze vissāpīgāk skar maznodrošinātos. Šoreiz atkal cietīs denacionalizēto namu iemītnieki – viņiem izredzes tikt pie sava mājokļa ir pamatīgi sarukušas. Pagājušajā gadā ar Rīgas domes atbalstu uz iegādātajiem privātajiem dzīvokļiem pārcēlās gandrīz 1000 iemītnieku no saimnieku mājām, bet šogad pabalstu varēs saņemt labi ja 250–300 cilvēku. Nav naudas.
Spēle uz pazeminājumu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Rīgu un visu Latviju smacē augstie siltuma tarifi. Konferencē „Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā” pilsētnieki uzzināja, ka varas iestādes tos nevar pasargāt no šausminošajiem rēķiniem. Bet Komunālā departamenta Normatīvu nodaļas vadītāja Rita Visocka iesaka mums... taupīt. „Ja naktī istabās pazemina temperatūru un mazgājas ar vēsu ūdeni, var ietaupīt līdz 30 procentiem no maksas par siltumu,” paziņoja ierēdne.
Padoms ziemas peldētājiem
Nezinu, kā jūs, bet es nevaru iedomāties, ka rīdzinieki varētu piekrist karstā ūdens temperatūras pazemināšanai naktīs. Savukārt pēc Komunālā departamenta pārstāvju domām, nav ko tautai mazgāties vēlu vakaros.
– Karstā ūdens normāla temperatūra svārstās no 52 līdz 43 grādiem, pēdējais normatīvs tiek piemērots gadījumā, ja augstāku temperatūru kādu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt, – konferences dalībniekiem pavēstīja Rita Visocka. – Naktī temperatūru var pazemināt līdz 40 un pat 25 grādiem, ja iedzīvotājiem nav ieraduma tik vēlu iet dušā.
Gaidām risinājumus no studentiem!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Apsveicam! Pārdaugavai atkal būs ko turēt: tā pārvērsta par lielu eksperimenta placdarmu. Šajās dienās turp devusies grupa Rīgas Tehniskās universitātes studentu – praktikantu. Uz uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs bāzes jaunie cilvēki praksē sāks apgūt namu pārvaldnieka profesiju. Visa cita starpā praktikantu pienākums būs nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus un tikties ar iedzīvotājiem. Tā ka gaidiet ciemiņus!
Tie nav nekādi joki. Pagājušajā gadā studenti jau strādāja pilsētas namu pārvaldēs un naski pildīja savus pienākumus. Dažiem, piemēram, izdevās atklāt nelikumīgu iedarbību uz skaitītājiem (negodīgie dzīvokļu saimnieki gluži vienkārši nepaspēja novākt magnētus, jo negaidīja, ka praktikanti ielūkosies vannas istabā).
Cīņa ar vai par atkritumiem?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.
Pret operatoriem milzum daudz pretenziju
Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.
Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.
Sākam taupīt «zaļi»!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.
Ko darīt ar bīstamām spuldzēm
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 03 Aprīlis 2012
„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.
Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.
