Īres tirgus ir izkropļots
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Latvijas mājokļu īres tirgus pašlaik ir izkropļots, jo tā saucamais „pelēkais” īres tirgus ir mērāms aptuveni 80% apjomā – daudzi telpas izīrē, atbilstoši nenoformējot un nereģistrējot darījumus. Tas galvenokārt attiecās uz darījumiem starp fiziskām personām, uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) speciālisti. Nekustamā īpašuma aģentiem būtu svarīgi, lai šis tirgus sektors tiktu sakārtots, tiktu noteikts aģenta profesionālais statuss un ieviesta obligāta sertifikācija.
Mājokļu īres tirgū, kas galvenokārt koncentrēts Rīgā, cilvēkiem ar vidēju rocību ir minimāls dzīvokļu piedāvājums, var teikt – milzīgs deficīts, tāpēc darījumi notiek ļoti ātri un mitekļi par pieņemamām cenām tiek „izķerti kā karsti pīrādziņi” – dažu stundu laikā. Tie ir dzīvokļi ārpus centra, nelieli (līdz divām istabām) un par īres cenu (bez komunālajiem maksājumiem) no 250 līdz 400 eiro, pašreizējo situāciju īres tirgū skaidro Ober-Haus pārdošanas un īres speciāliste Jolanta Vēvere.
Visi dārzā! Pareizāk sakot, uz vasarnīcu!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 24 maijs 2015
Maijā sākas vasarnīcu sezona. Mums vasarnīca nozīmē brīvību, svaigus dārzeņus un augļus. Bet ilgas pēc svaiga gurķa no savas dobes nav svešas arī Rietumeiropas iedzīvotājiem.
Rietumeiropā īsta ekvivalenta vasarnīcai mūsu izpratnē nav, bet neraizēsimies par viņiem – iespēju izaudzēt savu rozi vai gurķi viņi var atrast.
Renovācija iziet uz starta
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Ekonomikas ministrija iepazīstinājusi dzīvojamo māju pārvaldniekus un īpašniekus ar projektu valsts atbalsta nosacījumiem energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās. Labu ziņu ir daudz: valstij ir nauda mājokļu renovācijai, atbalsta nosacījumi ir uzmundrinoši. Daļa māju varēs no valsts saņemt līdzfinansējumu līdz pat 50% apmērā no siltināšanas darbu izmaksām!
800 mājas jau gatavas
Līdz 2009. gadam daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā notika galvenokārt tikai izmēģinājuma projektu līmenī. To galvenais uzdevums bija parādīt dzīvokļu īpašniekiem ēku renovācijas rezultātā iegūtās priekšrocības – komfortablākus mājokļus, zemākas izmaksas par siltumu, īpašuma vērtības pieaugumu un citas.
Kad? Kurp? Par cik?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Jaunās siltināšanas atbalsta programmas projektu komentē Ekonomikas ministrijas ES fondu apgūšanas departamenta direktors Edmunds Valantis:
– Kā redzat, Ekonomikas ministrija paredzējusi vairākus atšķirīgus grantus, līdzfinansējuma apmērs ir atkarīgs no tā, kādu energoefektivitāti māja plāno sasniegt pēc renovācijas. Turklāt te ir viena ļoti svarīga nianse: ja māja ņem kredītu parastā bankā, tā patiešām var saņemt ES līdzfinansējumu līdz 50% apmērā no renovācijas kopējās vērtības. Taču daudzām mājām bankas naudu nevēlas dot! Mēs atrisinājām problēmu, piedāvājot alternatīvu kreditēšanu, ko īstenos AFI. Tādā gadījumā mēs kredītiem izmantosim daļu Eiropas naudas, tāpēc grants būs mazāks nekā bankas aizdevuma gadījumā – līdz 35%. Toties cilvēki garantēti saņems aizdevumu, turklāt ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem. Šobrīd plānojam, ka AFI izsniegs kredītus ar fiksētu likmi 2% + EURIBOR uz laiku līdz 20 gadiem.
Nekustamā īpašuma pārdošana. Kad jāmaksā nodoklis?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Kopš 2010.gada likums nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārdodot nekustamo īpašumu, ja veidojas apliekamais ienākums – starpība starp nekustamā īpašuma pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību. Likums paredz virkni situāciju, kad nodoklis nav jāmaksā. Atkarībā no tā, kā īpašums iegūts, atšķiras iegādes vērtības noteikšana. Īpašs regulējums ir situācijām, ja tiek pārdots vienīgais īpašums.
Nodokļa maksāšanu nosaka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr.899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».
Likums paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 15% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes vērtību. Ja šāda starpība – kapitāla pieaugums – neveidojas, nodoklis nav jāmaksā.
Īpašnieka uzdevums – pieņemt lēmumu!
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Piecstāvu māju Rīgā, Kristapa ielā 23 jau sen visiem min par paraugu. Pagājis tikai pusotra gada, kopš iedzīvotāji izvēlējās jaunu pārvaldnieku – uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs, bet jau redzami ievērojami uzlabojumi. Šajās dienās, piemēram, tiek pabeigta gala sienas siltināšana, un tad māja kļūs ne tikai siltāka, bet arī glītāka. Bet iedzīvotāji jau vāc naudu jaunām durvīm, cauruļvadu nomaiņai un citiem remontdarbiem.
Spēcīgs kolektīvs
Tas ir stāsts par to, ka nemaz nav tik briesmīgi ķerties pie lieliem darbiem, ja mājā izveidojies draudzīgs kolektīvs.
– Mūsu mājā ir sešdesmit dzīvokļu, – stāsta Oksana Isajeva, dzīvokļu īpašnieku biedrības Kristaps 23 valdes locekle. – Svešu ļaužu ir pavisam maz: piecstāvu namu būvēja viena uzņēmuma darbiniekiem, tāpēc kaimiņi cits citu ļoti labi pazīst. Ja arī mājā parādās jauni iemītnieki, tie parasti ir veco saimnieku radinieki vai labi paziņas. Jaunie dzīvokļu īpašnieki uzreiz saprot, ka mājas cilvēki ir nopietni noskaņoti, tāpēc problēmas savstarpējās attiecībās vai ar maksājumiem mums gandrīz nekad nemēdz būt.
Maksāt par atkritumiem dubulti
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Tuvojas vasara, un daudzi rīdzinieki, kas pieraduši silto sezonu pavadīt savās dārza mājiņās vai vasaras mājās laukos, ar nepatiku atcerēsies, ka viņiem vairs nav tiesību prasīt pārrēķinu par atkritumu izvešanu. Valdība uzskata, ka šiem cilvēkiem, lai gan viņi pilsētā neizmanto atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumus, par atkritumu izvešanu jāmaksā gluži tāpat kā pilsētā palikušajiem.
Ko darīt pilsētniekiem?
„Katru gadu maijā mēs ar sievu dodamies uz savu dārza mājiņu Pierīgā. Pilsētas dzīvoklī šajā laikā tikpat kā neiegriežamies,” stāsta rīdzinieks Ivans. „Pagājušajā gadā palūdzu pārvaldniekam pārrēķinu par atkritumu izvešanu, bet saņēmu atbildi, ka tas nav iespējams, jo valdība pieņēmusi noteikumus, saskaņā ar kuriem maksa par atkritumu izvešanu vairs netiek aprēķināta pēc dzīvoklī mājojošo personu skaita, bet gan vienlīdzīgi sadalīta visiem mājas dzīvokļiem. Tātad ir pilnīgi vienalga, vai mēs ar sievu uzturamies Rīgas dzīvoklī, vai esam izbraukuši. Man tas šķita ļoti netaisnīgi, taču iebilst neko nevarēju.
