Kas jaunajā gadā kļūs dārgāks?

Svarīgākais, kas dzīvokļu īpašniekiem jāzina par komunālajiem tarifiem 2016. gadā!

Jaunajā gadā gaidāt līksmību un visu vēlmju piepildījumu? Vēlaties Ziemassvētku vecītim palūgt, lai samazina maksājumus par dzīvokli? Negaidiet brīnumus! Valdība un apstākļi parūpējušies, lai 2016. gadā rēķini lielākajai daļai iedzīvotāju tikai pieaugtu. Patīkami izņēmumi gaida vien dažus no mums. Stāstām, kam jāgatavojas nākamajā gadā.

■ Rīgā būs lielāks nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Visiem zemes īpašniekiem (tajā skaitā arī dzīvokļu īpašniekiem, kuri privatizējuši savu „nosacīto” zemesgabala daļu zem mājas) no 2016. gada 1. janvāra būs jāmaksā nodoklis 1,5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības. Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldē veiktie aprēķini liecina, ka vidēji maksājums dzīvokļu īpašniekiem pieaugs par 6–7 eiro gadā.

■ Tāpat arī Rīgā pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis par tukšiem dzīvokļiem. Sarēķināts, ka 2015. gada 1. jūlijā galvaspilsētā bija aptuveni 39 000 dzīvokļu un māju, ko par dzīvesvietu nebija deklarējusi neviena persona. Ja līdz 2016. gada 1. janvārim šajos īpašumos nebūs neviens deklarēts, jaunajā gadā nāksies maksāt nodokli 1,5% apmērā no mājokļa kadastrālās vērtības. Salīdzinājumam: 2015. gadā lielākajai daļai šo īpašumu nodokli aprēķināja pēc likmes 0,2% no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka tūkstoši dzīvokļu īpašnieku papildus samaksās 300 un vairāk eiro gadā.

■ Getliņu atkritumu poligona apsaimniekošanas uzņēmums plāno atkritumu apglabāšanas tarifa kārtējo paaugstinājumu. Ja paaugstinājumu akceptēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, tad aptuveni no 2016. gada februāra rīdzinieki par vienas tonnas atkritumu (kas līdzinās aptuveni pieciem kubikmetriem) izvešanu maksās par 6,50 eiro vairāk.

■ Laba ziņa saņemta no uzņēmuma Latvijas gāze: no nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāji par gāzi maksās mazāk. Mājsaimniecībām, kas gāzi lieto ēdiena gatavošanai un ūdens uzkarsēšanai un patērē līdz 500 kubikmetriem gāzes gadā, tarifs pazemināsies par 2,4% un būs 584,84 eiro par tūkstoti normālu kubikmetru (bez PVN un akcīzes nodokļa). Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto apkurei un patērē no 500 līdz 25 tūkstošiem kubikmetru gadā, tarifs saruks par 4% un būs 341,03 eiro par tūkstoti normālu kubikmetru bez PVN un akcīzes nodokļa.

■ Ko varam gaidīt no siltumenerģijas ražotājiem? Uzņēmums Rīgas siltums nupat paziņojis, ka decembrī siltumenerģijas tarifs būs 47,18 eiro par MWh bez PVN. Tas ir par veseliem 18% mazāk nekā pagājušā gada decembrī. Tarifa celšanās netiek prognozēta līdz februārim, bet nākotnē tas, sekojot krītošajai dabasgāzes cenai, atkal var pazemināties.

■ Tomēr dzīvokļu īpašniekiem nevajadzētu pārlieku priecāties par iespējamo ekonomiju uz siltuma un gāzes rēķina! Visdrīzākajā nākotnē ietaupīto naudu nāksies atdot, jo no 2016. gada 1. jūlija dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem sāks piemērot pievienotās vērtības nodokli. Tas nozīmē, ka jūs savam pārvaldniekam maksāsiet par 21% vairāk nekā iepriekš. Valsts tādējādi plāno „nopelnīt” līdz 22 miljoniem eiro gadā.

■ Ekonomikas ministrija ziņo, ka 2016. gadā tiks paplašinātas aizsargāto elektroenerģijas lietotāju kategorijas. No 2016.  gada 1. janvāra noteiktas šādas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss aizsargātā lietotāja  tirdzniecības pakalpojuma saņemšanai:

•  trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona);

•  daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti;

•  persona ar pirmo invaliditātes grupu.

Trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas), ģimenes, kas audzina bērnu invalīdu, kā arī pirmās grupas invalīdi varēs mēnesī saņemt līdz 100 kilovatstundām elektroenerģijas par atvieglotu cenu – 0,0131 eiro par kilovatstundu, bet daudzbērnu ģimenes katru mēnesi par tādu pašu cenu varēs saņemt līdz 300 kilovatstundām.

Šobrīd aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sniedz AS Latvenergo, bet, sākot ar nākamo gadu, pakalpojuma sniedzēju izvēlēsies publiskā konkursā. Aprēķināts, ka valsts atbalstu saņems 147 000 ģimeņu, kuras tādējādi ietaupīs 6–7 eiro mēnesī.

■ Un vēl viena laba ziņa: Rīgas dome 2016. gadā turpinās kvartālu iekšējo ceļu un pagalmu remonta programmu. Pēc vicemēra Andra Amerika teiktā, šobrīd galvaspilsētā jau sakārtoti 40% problemātisku pagalmu. Asfalta seguma nomaiņai nākamgad atkal tiks tērēti četri miljoni eiro, daļā pagalmu asfalta vietā ieklās bruģi. Tiesa, vairākums uz privātās zemes esošo māju un kooperatīvo daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju paliek ārpus programmas, jo pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašuma uzlabošanā.

■ Uz privātās zemes esošo māju iemītniekiem vispār neklāsies saldi. Iespējams, ka jau nākamgad tiks pieņemts likums par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas dos iedzīvotājiem tiesības izpirkt zemi zem mājām. Plānots, ka izpirkšana notiks, ja „par” balsos vairāk nekā 50% attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku. Ja tāds lēmums tiks pieņemts, tas būs saistošs visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuriem nāksies pakļauties un samaksāt savu daļu par zemi, pretējā gadījumā viņi nonāks parādnieku sarakstā un ar laiku var tikt izlikti no dzīvokļa. Pēc Tieslietu ministrijas datiem, šobrīd uz trešajām personām piederošas zemes atrodas 3677 mājas, tātad par zemes izpirkšanu būs jādomā 110 tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku. Visas privātās zemes kadastrālā vērtība tiek lēsta 155 miljonu eiro apmērā, bet, zemi izpērkot, vajadzēs maksāt 118% kadastrālās vērtības! Ar vārdu sakot, jautājuma cena ir 200 miljoni eiro.

■ Ar vienu roku valsts velk iedzīvotājiem no kabatas miljonus eiro, bet ar otru liek atpakaļ (lai gan tāda laime, protams, nav domāta visiem). 2016. gadā Latvijā vajag sākties otrajai mājokļu renovācijas valsts atbalsta programmai, ko iedzīvotāji un namu pārvaldnieki gaida jau divus gadus. Ekonomikas ministrija skaidro, ka projekts iestrēdzis saskaņošanas stadijā Eiropas Komisijā, tikai atcerēsimies, ka tieši ar tādiem pašiem vārdiem kavēšanos aizbildināja 2015. gada maijā. Cerēsim, ka ministrijai beidzot izdosies pārvarēt Briseles pretošanos, jo Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam mūsu mājokļu siltināšanā jāiegulda 176,4 miljoni eiro. Aprēķināts, ka par tādu naudu Latvijā var renovēt 14 000 dzīvokļu jeb 350–400 māju. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas plāniem māju siltināšanā ieinteresētie dzīvokļu īpašnieki varēs lūgt, lai valsts un ES sedz līdz 50% darbu izmaksu. Būs žēl, ja programmas saskaņošanas kavēšanās dēļ mūsu valsts nepaspēs apgūt visu piešķirto līdzekļu apjomu!