Pieprasiet saimnieka zemes pārskatīšanu!

Rīgas domes Privatizācijas komisijas speciālisti – par to, lai iedzīvotāji nepārmaksā par nomu

Jau gandrīz gadu Latvijas iedzīvotāji var rakstīt iesniegumus, lai pārskatītu saimnieka zemes gabala platību, kas iepriekš atzīts par funkcionāli nepieciešamu viņu mājai. Tiek gaidīts, ka Rīgā šo iespēju izmantos simtiem māju iedzīvotāju. Rīgas domes Privatizācijas komisija jau saņēmusi apmēram 100 iesniegumu, 17 gadījumos ir pieņemts lēmums uzsākt zemes platības pārskatīšanu.

Iedzīvotāju sūdzības ir sadzirdētas

Viss sākās 2015. gadā. Valdība sadzirdēja Latvijas iedzīvotājus, kuri sūdzējās par saimnieka zemes pārpalikumu, kas “piesaistīts” viņu mājām. Jautājums ir nopietns, jo jebkuri pārpalikumi ietekmē nomas maksas apmēru.

Ar mērķi precīzāk noteikt platību, funkcionāli nepieciešamu katrai mājai, 2014. gadā Saeima pieņēma grozījumus Likumā par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju. Prasības platībai, kas var tikt atzīta par funkcionāli nepieciešamu, noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr. 522.

Līdz šim iedzīvotājiem bija grūti atteikties no saimnieka zemes daļas, kas tika atzīta par funkcionāli nepieciešamu viņu mājām. Tāpēc vajadzēja vai nu iegūt vienošanos ar īpašniekiem (tas, piekritīsiet, ir sarežģīti), vai vērsties kopējas jurisdikcijas tiesā (tas arī nav uzticami, jo likumdošana neskaidri definē jēdzienu par mājai nepieciešamo platību). Tagad jautājums par terminoloģiju ir atrisināts, bet iesniegumus par platības pārskatīšanu Rīgā izskata Privatizācijas komisija.

Kam ir tiesības uz pārskatīšanu?

Rīgas Privatizācijas komisija pieņem iesniegumus no īpašniekiem un pusgada laikā dod pozitīvu vai negatīvu atbildi par procesa uzsākšanu. Taisnību sakot, atteikumu ir maz.

Privatizācijas komisijas speciālisti izstāstīja, kā notiek iedzīvotāju iesniegumu izskatīšana.

– Kārtību, kādā notiek funkcionāli nepieciešamās platības pārskatīšana Rīgā, nosaka pašvaldības noteikumi Nr. 177, – skaidroja galvenā eksperte Iveta Antonoviča. – Mūsu komisija sagatavojusi dokumentu sarakstu, kurus iedzīvotājiem nepieciešams iesniegt kopa ar iesniegumu izskatīšanai. Šo informāciju var saņemt vai nu Privatizācijas komisijā Pērses ielā 10/12 vai mūsu mājas lapā http://www.rdzmpk.lv.

– Vai variet īsumā paskaidrot, ko nozīmē funkcionāli nepieciešamās zemes platība?

– Tas ir zemes gabals, uz kura atrodas visa infrastruktūra, – komunikācijas, piebraucamie ceļi, bērnu laukums, atkritumu konteiners un tā tālāk.

– Tagad par iedzīvotāju tiesībām. Vai mājas īpašnieki var jums prasīt pārskatīt pārāk lielu privatizētās zemes platību?

– Ja dzīvojamā māja pilnībā vai daļēji atrodas uz privatizētas zemes, tādas platības pārskatīšana nav iespējama. Ja māja atrodas uz diviem zemes gabaliem, no kuriem viens ir privatizēts, bet otrs pieder saimniekam, tad var vērsties komisijā ar lūgumu pārskatīt tieši saimniekam piederošā zemes gabala platību. Tāda ir kārtība, protams, mājām, kuras pilnībā atrodas uz saimnieka zemes.

– Un kas notiek, ja māja atrodas uz pašvaldības zemes?

– Šādā gadījumā platības pārskatīšana arī nenotiek.

Pusgadu nav atbildes

– Cik māju jau ir izmantojušas šādu iespēju un iedzīvotāji vērsušies pie jums, lai pārskatītu zemes platību?

– Tagad ir apmēram simts, – atbild Rasma Freimane, Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja. – Mēs ievērojām, ka apsaimniekošanas kompānija Rīgas namu pārvaldnieks jau ir paziņojusi daudziem klientiem par šādu iespēju un arī palīdzējusi viņiem savākt nepieciešamos dokumentus.

Mēs arī bieži sazināmies ar žurnālistiem, lai nodotu iedzīvotājiem informāciju, ka tagad mums ir tiesības pārskatīt platības. Informācijas, manuprāt, cilvēkiem pietiek. Problēmas ir citur. Lai mājas iedzīvotāji varētu vērsties Privatizācijas komisijā ar lūgumu par pārskatīšanu, nepieciešams, lai šo lēmumu atbalstītu vairāk nekā puse konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku. Tas nozīmē, ka aktīvākajiem iedzīvotajiem ir jāsasauc kopsapulce vai jāveic rakstiska aptauja un jāiegūst vairākuma kaimiņu atbalsts, bet pēc tam pareizi jānoformē balsošanas protokols.

– Pieņemsim, ka tas ir izdarīts. Cik ātri dosiet atbildi iedzīvotājiem?

– Likumā ir noteikts, ka Privatizācijas komisija, saņēmusi no īpašniekiem iesniegumu, vispirms noskaidro, vai konkrētajā gadījumā zemes gabala robežas ir iespējams pārskatīt. Tas nozīmē, ka mums jānovērtē zemes platība visa kvartāla robežās, jāuzzina zemes gabala īpašnieka un institūciju, kas sākotnēji noteica zemes gabala platību, viedoklis. Šāds process pēc likuma var aizņemt līdz pusgadam. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji saņems no mums pozitīvu vai negatīvu atbildi par pārskatīšanas uzsākšanu sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.

Pirmie projekti jau darbojas

– Kādos gadījumos jūs noraidāt pretendentiem funkcionālā zemes gabala, kas piesaistīts mājai, pārskatīšanu?

– Piemēram, mēs nevaram atdot saimniekam nelielus zemes gabalus starp mājām, kurus saskaņā ar plānošanas principiem nekādi nav iespējams izmantot, – atbild Normunds Beinarovičs, Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Nevar samazināt teritorijas, kas atrodas kultūras mantojuma UNESCO zonā, un, ja zeme ir nacionālais piemineklis Rīgas vēsturiskajā centrā.

– Kas notiek pēc tam, kad Privatizācijas komisija pieņem pozitīvu lēmumu par zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu?

– Procesa normatīvo aktu pārskatīšanai mums doti:

■ termiņi, lai pašvaldība pieņemtu lēmumu par zemes pārskatīšanas uzsākšanu (6 mēneši kopš brīža, kad iesniegums iesniegts pārskatīšanai);

■ termiņi, kad ir jāpabeidz zemes gabala pārskatīšanas process (ne vēlāk kā 2,6 gadus no brīža, kad ir beidzies pašvaldības lēmuma pārsūdzēšanas termiņš par zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu).

– Sakiet, kas notiek zemes gabala platības pārskatīšanas laikā?

– Mēs jau esam uzsākuši pirmos projektus. Varu teikt, ka speciālistus sagaida ļoti grūts darbs, it īpaši pārskatot zemes gabalus kvartālu robežās. Mums ir jāņem vērā normatīvie akti vispārējās zemes plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos, it īpaši:

1) esošās ēkas;

2) ēkas parametri;

3) pagalmu plānošanas noteikumi;

4) pieejamības nodrošināšana transporta infrastruktūrai, nepieciešamajiem komunālajiem tīkliem un citam;

5) funkcionāli nepieciešamais zemes gabals privatizētajai dzīvojamai mājai ir jāpārskata, ņemot vērā, lai pēc pārskatīšanas palikušo zemes gabalu īpašnieks varētu izmantot noteiktam mērķim.

Pēc tam, kad mēs apkopojam informāciju par visu zemi šajā kvartālā, sākas funkcionālo zemes gabalu pārskatīšanas process.

Kam tiek ”liekā” zeme?

– Jūs sakāt, ka zemes gabali tiks pārskatīti visa kvartāla robežās? Ko tas nozīmē?

– Normatīvie akti nosaka, ka, pārskatot funkcionālā zemes gabala platību zem mājas, tā saucamā “liekā” zeme var tikt atdota īpašniekam – trešajai personai. Tas notiek, ja, piemēram, zemes ir pietiekami, lai saimnieks varētu to izmantot citiem mērķiem – mājas celtniecībai, autostāvvietai un citiem. Citos gadījumos, ja zemi nevar atgriezt izmantošanā īpašniekam, tad tās sadalījums starp mājām tiks atzīts par neproporcionālu, un mums ir tiesības “lieko” zemi pārdalīt starp mājām viena kvartāla robežās.

– Iznāk, ka jūs pārskatīsiet zemes gabalu platību ne tikai mājām, kuru iedzīvotāji pie jums vēršas, bet automātiski iekļausiet procesā arī citas mājas, kuras atrodas kaimiņos?

– Jā, tā var notikt, – atbild Inese Andersone, plānošanas speciāliste. – Neslēpsim, ka šādas pārskatīšanas rezultātā kaut kādas mājas varēs saņemt papildus saimnieka zemi.

Kooperatīva mājas arī gaida

– Kā jūs domājat, cik daudz māju Rīgā varētu pretendēt uz saimnieka zemes gabala samazinājumu, kas atzīts par funkcionāli nepieciešamu?

– Mums ir informācija apmēram par 1813 bijušajām pašvaldības mājām, kuras atrodas uz saimnieka zemes. Saskaņā ar likumu Privatizācijas komisijai ir pienākums pēc iedzīvotāju iesniegumiem veikt zemes pārskatīšanu visām mājām, kas atrodas Rīgas teritorijā, tajā skaitā kooperatīva un valsts. Tas nozīmē, ka reāli pretendentu skaits varētu būt krietni lielāks par 1813.

– Jūs gaidāt iesniegumus arī no valsts, bijušajām pašvaldības un kooperatīvu māju iedzīvotājiem?

– Tieši tā, un valsts māju iedzīvotāji ir pietiekami aktīvi, – saka galvenā eksperte Iveta Antonoviča. – To pašu varu teikt arī par kooperatīva mājām, kas uzceltas laika posmā no 1970. līdz 1990. gadam. Šādos gadījumos viņiem rodas grūtības ar vēsturisko informāciju. Piemēram, kooperatīva mājām bieži vien nav dokumentu par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Kad var nākt uz konsultāciju?

– Vai iedzīvotāji var laicīgi noteikt, ka viņiem ir lietderīgi vērsties Privatizācijas komisijā ar lūgumu pārskatīt zemes gabalu? Piemēram, vai ir pazīmes, pēc kurām var noteikt, ka mājai ir “liekā” zeme?

– Neviens iedzīvotājs pats to nevar saprast, tas ir speciālistu darbs. Taču ir vērts atgādināt, ka nevajag baidīties vērsties Privatizācijas komisijā. Funkcionālā zemes gabala pārskatīšana rīdziniekiem ir par brīvu, visus izdevumus sedz pašvaldība, – stāsta Rasma Freimane (nav pārliecības, ka ar laiku likumdevēji nepieņems izmaiņas likumos un zemes pārskatīšana nekļūs par maksas pakalpojumu – red. piez.).

– Ar ko sākt procesu?

– Pareizākais ir atnākt uz konsultāciju uz Privatizācija komisiju, – saka Andersone. – Reizēm izrādās, ka iedzīvotāji vēlas atteikties no neliela saimnieka zemes gabala, tādējādi noliekot funkcionālā zemes gabala robežu gluži vai pa mājas sienu. Saprotams, ka tas nav iespējams, tāpēc tālāk cīnīties iedzīvotājiem nav vērts.

– Kā var tikt uz konsultāciju?

– Mēs pieņemam apmeklētājus pirmdienās no pulksten 14.00 līdz 18.00. Iepriekšēja pierakstīšanās nav nepieciešama.

– Kurš var nākt uz konsultāciju?

– Parasti atnāk māju aktīvisti, taču tiesības saņemt informāciju ir jebkuram iedzīvotājam. Kā jau tika minēts, iedzīvotājiem savā mājā ir jāveic rakstiska aptauja. Lai notiktu pārskatīšana, nepieciešams, lai iesniegumu Privatizācijas komisijai atbalstītu vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku. Dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē jāievēl pilnvarota persona, kas mājas iedzīvotāju vārdā tiksies ar Privatizācijas komisijas speciālistiem. Šāds cilvēks var iesniegt mums kopējās balsošanas protokolu vai rakstisko aptauju. Mēs lūdzam iedzīvotājus sagatavot arī grafisku pielikumu – attēlu, kurā viņi shematiski norāda, no kura zemes gabala vēlas atteikties.

– Pieņemsim, ka pēc pārskatīšanas mūsu “liekā” zeme tiks iekļauta kaimiņu mājas funkcionālajā zemes gabalā. Kā jūs par to informēsiet iedzīvotājus un vai ņemsiet vērā viņu iebildumus?

– Protams, pārskatīšanas procesā mēs informēsim šādas mājas iedzīvotājus, lai iegūtā zeme viņiem nebūtu pārsteigums.

Šķiet, būs tiesas

– Kas notiks, ja pats zemes īpašnieks nepiekritīs zemes gabala pārskatīšanas rezultātiem?

– Ja mēs patiešām redzēsim, ka īpašniekam var iedalīt daļu iepriekšējā funkcionālā zemes gabala, lai viņš to izmantotu kaut kādiem mērķiem, tad mēs, protams, to izdarīsim normatīvo aktu robežās. Zemes īpašnieka piekrišana vai nepiekrišana lēmumu ietekmēt nevar, – saka Rasma Freimane. – Saimniekam vienmēr būs iespēja apstrīdēt mūsu lēmumu tiesā. Diemžēl mēs paredzam ļoti daudz tiesvedību.

– Līdz kuram laikam iedzīvotāji var jums sūtīt iesniegumus par zemes gabala pārskatīšanu?

– Šobrīd likumdevēji nav noteikuši laika ierobežojumus, – apgalvo Normunds Beinarovičs (taču tik un tā nevaram būt pārliecināti, ka šādi ierobežojumi neparādīsies nākotnē, tāpēc iedzīvotājiem vienmēr jāseko līdzi izmaiņām likumos – red. piez.).

Iespēja atjaunot taisnīgumu

– Pie mums vērsās Ķengaraga iedzīvotāji. Viņi izstāstīja, ka savā laikā viņu mājai uzlika ļoti lielu funkcionālo zemes gabalu, bet kaimiņu piecstāvu māja ieguva nelielu gabalu. Protams, tagad iedzīvotāji nav apmierināti ar augsto nomas maksu. Kāpēc zeme sadalīta tik nevienlīdzīgi?

– Savulaik katrai mājai noteica individuālu zemes gabalu, – skaidro Rasma Freimane, – un netika izskatīta kopējā aina kvartālos. Jāatgādina, ka iedzīvotāji priecājās par lieliem zemes gabaliem. Cilvēki baidījās, ka saimnieks, sagrābjot, piemēram, daļu pagalma, varēs uzcelt zem viņu logiem jaunu māju. Tagad situācija ir kardināli mainījusies, pirmajā plānā ir zemes nomas maksa.

– Jo lielāks ir saimnieka zemes gabals un maksa, jo bēdīgāk iedzīvotājiem.

– Likuma labojumi un jauni noteikumi izdomāti, lai novērstu netaisnību. Mēs gaidām māju pārstāvjus uz konsultāciju un esam gatavi pieņemt viņu iesniegumus, lai pārskatītu funkcionālos zemes gabalus. Iedzīvotājiem ir jāapmaksā iepriekšējā saimnieka zemes gabala nomas maksa līdz tam laikam, kamēr Privatizācijas komisija pieņems pozitīvu lēmumu par zemes gabala samazinājumu. Pirmie šādi lēmumi gaidāmi 2018. gadā.