Parādi smacē!

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.

Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.

Piegādātāji negaida

Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.

Bet uzņēmumi Latvenergo, Lattelecom, Latvijas gāze, Rīgas siltums, Rīgas ūdens un citi nav ar mieru subsidēt rīdziniekus. Tie realizē pavisam vienkāršu politiku: gribi saņemt pakalpojumus – maksā, ja nemaksāsi – neko nedabūsi.

Tāpēc rudens pusē Rīgā pavisam nopietni sākušās runas par iespējamiem sarežģījumiem apkures pieslēgšanā parādnieku mājām. Dažu daudzstāvu namu iemītniekiem pārvaldnieki jau paziņojuši, ka gatavojas pārtraukt karstā ūdens padevi. Šai jautājumā pastāv divi viedokļi. Tie, kas akurāti maksā par komunālajiem pakalpojumiem, dusmojas uz kaimiņiem, kuri nemaksā: „Viņu dēļ mēs drīz paliksim bez siltuma un ūdens.” Sava taisnība ir arī maksātnespējīgajiem rīdziniekiem: „Mēs jau maksātu par pakalpojumiem, bet kur lai bezdarbnieks ņem naudu?”

Namu pārvaldes nokļuvušas starp diviem dzirnakmeņiem. Pagaidām tās klientu parādus daļēji samaksā no iekšējām rezervēm, bet patstāvīgi segt daudzu miljonu iztrūkumu tām nav pa spēkam. Tāpēc jautājums par siltuma pieslēgšanu un cīņu pret nemaksātājiem Rīgai kļūst aizvien aktuālāks.

Apsaimniekotāji dzīvo uz rezervju rēķina

Visās namu pārvaldēs to vien dzirdējām, ka parādi aug. Uzņēmuma Daugavas nami vadītājs Mārtiņš Berķis bija lakonisks:

– Iedzīvotāju parāds pēdējā gada laikā pieaudzis par 50%.

Uzņēmumā Sarkandaugava situācija ir līdzīga.

– Ap 100 parādnieku lietu jau esam iesnieguši tiesā, – pavēstīja namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Ivars Rihters. – Tādu lietu izskatīšana tagad ievelkas, lēmumu gaidām tikai pēc 10–12 mēnešiem. Bet vispār, protams, mēģinām lietu līdz tiesai nenovest. Individuāli tiekamies ar katru parādnieku un cenšamies vienoties par grafiku parāda samaksai 6–12 mēnešu laikā.

Vai Sarkandaugavai tiks pieslēgta apkure, to Ivars Rihters droši nevar pateikt, taču viņš cer, ka pašvaldība neļaus cilvēkiem nosalt. Droši vien no Rīgas domes tas prasīs attiecīgu politisku lēmumu.

– Protams, arī mūsu namu pārvalde, gluži tāpat kā daudzas citas, ir parādā Rīgas siltumam. Cik man zināms, pilnībā ar piegādātāju spējuši norēķināties tikai trīs vai četri pašvaldības uzņēmumi! Bet mēs cenšamies parādu dzēst. Kā? Pagaidām – uz iekšējo rezervju rēķina, optimizējot pašu izdevumus.

Atdeva remonta naudu

Namu pārvaldē Kurzemes namu pasaimniekotājs iedzīvotāju parāds par apkuri sasniedzis 2,5 miljonus latu. Pašam uzņēmumam izdevies samaksāt aptuveni pusi summas, izmantojot šim nolūkam daļu remonta uzkrājumu, stāsta namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. Pieļaut lielu parādu par siltumu uzņēmums nedrīkst, jo tā apsaimniekošanā ir aptuveni 1000 māju, kurām oktobrī vajadzēs pieslēgt centrālo apkuri. Tikai nav skaidrs, kā gada beigās pārvaldnieks attaisnosies iedzīvotāju priekšā par nepaveiktajiem remonta darbiem. Tad namu pārvalde būs strupceļā.

Kavējuma naudu gatavi norakstīt

Interesants ir sankciju jautājums. Gandrīz katra namu pārvalde parādniekus soda ar kavējuma naudu.

– Mums sodu aprēķina par katru nokavēto dienu, – stāsta Ivars Rihters. – Bet tad, ja kāds cenšas uzreiz nokārtot lielu parādu, izrādām viņam pretimnākšanu un norakstām no 25 līdz 50% kavējuma naudas.

Tāpat rīkojas namu pārvalde Pļavnieku nami.

– Atkarībā no līguma nosacījumiem mēs iedzīvotājiem par katru nokavēto dienu aprēķinām kavējuma naudu no 0,02% līdz 0,3% apmērā no parāda summas, – pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Čirksta. – Bet reāli sods ir sāpīgs tikai ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kuri gadiem nenorēķinās ar namu pārvaldi un izvairās no sarunām.

„Vēl vieni nemieri mums nav vajadzīgi!”

Ar sarunām Čirksta kungs domā līguma noslēgšanu ar iedzīvotājiem par parāda pakāpenisku samaksu.

– Lai cilvēki mums maksā 15–20 latus mēnesī, lai tik neglābjami neiestieg parādos, – uzskata namu pārvaldnieks. – Ļaunākajā gadījumā arī mēs iesūdzam klientu tiesā. Bet mūsu mērķis ir tikai iekasēt parādu, nevis panākt parādnieka izlikšanu no dzīvokļa. Tas nozīmē, ka pēc sprieduma pasludināšanas mēs ar tiesas izpildītāja palīdzību sākam pakāpeniski atskaitīt parāda summu no tāda cilvēka algas vai citiem ienākumiem.

Ja parādniekam nav nekādu ienākumu, tad nav arī nekādu iespēju piespiest viņu samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Vai namu pārvalde ir gatava tam, ka cilvēku izliek no dzīvokļa un viņa īpašumu pārdod izsolē?

Normunds Čirksta uzskata, ka tas nebūtu pareizi.

– Mēs taču nevēlamies piedzīvot otru 13. janvāri, – viņš saka. – Mēs saprotam, ka cilvēkiem ir grūti, tāpēc cenšamies viņiem palīdzēt. Lai šodien maksā tik, cik var, cerēsim, ka rīt visiem klāsies labāk.

Iedzīvotāju parāds namu pārvaldei Pļavnieku nami ir 820 tūkstoši latu, bet namu pārvaldes parāds Rīgas siltumam – tikai 130 tūkstoši latu. Tātad Pļavnieki šobrīd ar problēmu tiek galā un sarežģījumi ar apkures pieslēgšanu pagaidām nav paredzami.

Sirmgalvji maksā, turīgajiem ir parādi

Vai namu pārvaldes parādu piedzīšanas tiesības nodod specializētajām firmām? Izrādās, ka pagaidām ne.

– Ja cilvēkiem nav naudas, viņi nespēs samaksāt ne mums, ne kolektoriem, – uzskata Ivars Rihters. – Tāpēc nolēmām parādu piedzīšanas tiesības nevienam nenodot, lai gan, neslēpšu, pagājušajā gadā apsvērām tādu iespēju.

– Arī mēs negrasāmies iedzīvotāju parādus uzticēt citām kompānijām, labāk paši kontrolējam procesu, – saka Normunds Čirksta.

Tādu pašu saudzīgu taktiku šoruden gatavojas īstenot arī privātie apsaimniekotāji. Pēc uzņēmuma SM Serviss pārstāvja Anatolija Jemeļjanova teiktā, arī izņēmējiem neklājas viegli:

– Kopš krīzes sākuma mūsu klientu komunālo maksājumu parādi pieauguši gandrīz par 50%. Vēl pirms gada mums bija nesamaksāti rēķini par 40 000 latu, bet tagad summa jau sasniegusi 70 000. Jāsaprot viena lieta: namu pārvalde nepavisam nevēlas savus klientus izspiest kā citronus. Bet, ja cilvēki laikus nesamaksā par pakalpojumiem un apsaimniekošanu, arī mēs nevaram samaksāt Rīgas siltuma un citu piegādātāju rēķinus. Pagaidām SM Serviss kaut kā galā tiek, iedzīvotāju parādu dzēšanai izmantojam pašu apgrozāmos līdzekļus. Bet vai zināt, kas īpaši kremt? Vecmāmiņas un vectētiņi maksā kārtīgi, lielākie parādnieki ir turīgie ļaudis, kas dzīvo labi izremontētos dzīvokļos, tur dārgus suņus. Prasi, kas par lietu, atbild – nav naudas.

Maza iepriecinoša ziņa

Tā nu namu pārvaldēm nākas lietas nodot tiesā. SM Serviss, piemēram, sagatavojis pārdesmit tādu prasību. Taču nevajag domāt, ka cīņa pret parādniekiem notiek tikai ar šādām metodēm, saka Anatolijs Jemeļjanovs.

– Mēs piedāvājam parādniekiem pastrādāt namu pārvaldes labā, palīdzēt remonta un uzkopšanas darbos, un apsolām par to norakstīt kaut daļu parāda, bet piekrīt retais, – teic pārvaldnieks. – Tomēr mēs turpināsim meklēt ceļus sadarbībai ar iedzīvotājiem, jo šobrīd visi atrodamies vienā laivā...

Pabeigt rakstu vēlējos ar kādu iepriecinošu ziņu. Lai gan ar grūtībām, tomēr tādu izdevās atrast. Pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs Artis Kampars paziņoja par Latvenergo sociālo projektu. No 1. novembra maznodrošinātie iedzīvotāji varēs saņemt īpašas identifikācijas kartes. Tās izsniegs sociālie dienesti, un karšu īpašnieki varēs no Latvenergo bez maksas saņemt 500 kilovatstundu elektroenerģijas.

Aprēķināts, ka šāds atbalsts būs pieejams aptuveni 15% uzņēmuma klientu. Tas ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) sociālais projekts, kas reāli palīdzēs iedzīvotājiem nokārtot maksājumus un nenosmakt zem parādu nastas. Gaidām līdzīgus soļus no citiem monopolistiem.

Skaitļi