Lētāk pirksi, dārgāk samaksāsi

Ļoti bieži dzīvokļu īpašnieki jautā, kas ietilpst apsaimniekošanas maksā. Gluži loģisks jautājums, jo katru mēnesi mēs namu pārvaldei vidēji samaksājam no 25 līdz 45 santīmiem par dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru. Gribētos ticēt, ka tas netiek darīts tāpat vien...

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 maksu par apsaimniekošanu veido vairākas pozīcijas, par kurām jau esam runājuši agrāk, piemēram, mājas tehniskā apkope un sanitārā kopšana. Ar to viss būtu skaidrs. Tehniskās apkopes un sanitārās kopšanas sekas iedzīvotāji redz savām acīm: caurule tecēja, bet vairs netek, kāpņu telpa bija vienos putekļos, bet tagad ir tīra. Par to maksāt nav grēks.

Lasīt tālāk...

Nodokļi mulsinā iedzīvotājus

Māju un dzīvokļu īpašnieki turpina saņemt no pašvaldībām atgādinājumus samaksāt jauno mājokļa nodokli. Ir daudzas nianses, kas nodarbina īpašnieku prātus: gribētos saprast, kā tiek aprēķināts nodoklis, kāpēc dažkārt mēs saņemam vairākus rēķinus un vai valsts neliek mums pārmaksāt?

Saņemti vairāki rēķini

„Labdien! Mums pieder dzīvoklis deviņstāvu mājā. Varas institūcijas mūs gluži vai apbērušas ar nodokļu kvītīm. Nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus izraksta gan namu pārvalde, gan Rīgas domes attiecīgās instances. Vai tas ir taisnīgi, ka mums vairākas reizes liek maksāt par dzīvokli un zemi?”

Svarīgi ir noskaidrot, tieši kādu nodokli jums liek maksāt – par zemi vai dzīvokļa īpašumu. No šā gada visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā mājokļa nodoklis. Tādi nu reiz ir mūsu likumi, neko tur nevar darīt.

Lasīt tālāk...

Divdesmit pārmaiņu gadi apsaimniekošanā

Mājokļu apsaimniekošanas tirgus pēdējo divdesmit gadu laikā ir ievērojami mainījies. Vai problēmu tajā kļuvis mazāk? „Jā” un „nē”, saka Aivars Janelsītis, kurš 1990. gadā piedalījās pirmās nacionālās pārvaldnieku apvienības dibināšanā.

Kas mums bija astoņdesmito gadu beigās? Pirmkārt jau centralizēta mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sistēma, kas tobrīd piederēja pašvaldībām un valstij. Pašvaldības un valsts namu pārvaldes netieši uzraudzīja Komunālās saimniecības ministrija. Aivars Janelsītis ilgus gadus vadīja šīs ministrijas Galveno dzīvokļu pārvaldi.

– Astoņdesmito gadu beigās Latvijā un visā Austrumeiropā bija jūtamas vēsmas, kas liecināja par Padomju Savienības drīzu galu, – viņš atceras.

Lasīt tālāk...

Ģilde paceļas jaunā pakāpē

Mēs jau ziņojām, ka šogad Latvijā nodibināta Pārvaldnieku ģilde, kas apvieno nozares speciālistus. Ģildes mērķis ir ar laiku pārņemt likumā paredzētās pārvaldnieku reģistra funkcijas, pastāvīgi informēt speciālistus par jaunāko pārvaldīšanas jomā, palīdzēt viņiem celt kvalifikāciju un izmantot labāko praksi.

Ieguvēji no tā, protams, būs iedzīvotāji: jo vairāk Latvijā būs prasmīgu pārvaldnieku, jo mazāk negodprātīgu.

Darbību ģilde sāka, sarīkojot dalībnieku kopsapulci. Tā notika pagājušajā mēnesī. Bija ieradušies ne tikai pārvaldnieki, bet arī ekonomikas ministrs Atis Kampars un vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņi atzinīgi novērtēja profesionālās apvienības izveidi un dalījās pārdomās par mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomas turpmāko attīstību.

Lasīt tālāk...

Tāmes gatavas. Bet cilvēki?

Daži likumi Latvijā tomēr ir izdomāti cilvēku labā. Ņemsim kaut daudz iztirzātos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014: tie uzliek namu pārvaldei par pienākumu laikus pavēstīt iedzīvotājiem, cik liela būs maksa par apsaimniekošanu nākamajā gadā. Tiesa gan, daudzi nemaz nezina, ka viņiem ir tiesības ar šo tāmi iepazīties un, galvenais, iesaistīties diskusijā ar pārvaldnieku par mājas apsaimniekošanas tarifu.

Pirmie kucēni...

Ņemsim par piemēru vienu no Rīgas namu pārvaldēm (ne pašu lielāko, bet arī ne pašu mazāko). Pirmo reizi tāmes projektus iedzīvotājiem tā sagatavoja 2008. gadā, uzreiz pēc tam, kad spēkā bija stājušies attiecīgie MK noteikumi. Diemžēl iedzīvotāji nebija informēti, viņiem nebija ne jausmas par šiem dokumentiem. Tāpēc pirmie mēģinājumi nodot sabiedriskai apspriešanai apsaimniekošanas maksu daudzās pilsētās cieta neveiksmi.

Lasīt tālāk...

Kā MK ir palīdzējis iedzīvotājiem?

Tātad Ministru Kabineta noteikumi, kuros aprakstīts katrai mājai obligātais sanitārās kopšanas minimums, ir stājušies spēkā. Šim uz likuma pamata izdotajam normatīvajam aktam jānodrošina tīrība mūsu mājās, bet iedzīvotājiem jāiemāca, ka izdevīgāk ir nevis biežāk uzkopt, bet gan retāk piemēslot.

Tīrība koplietošanās telpās

– Jaunie noteikumi pārvaldītājiem ir obligāti, – saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Vispirms noskaidrosim, kas jūsu mājai ir pārvaldnieks. Daudzdzīvokļu mājām, ko īpašnieki nav pārņēmuši no pašvaldības bilances, pārvaldītājs automātiski paliek pašvaldības namu pārvalde. Citādi ir īpašnieku pārņemtajās mājās. Tur cilvēkiem bija tiesības vai nu pašiem pārņemt pārvaldīšanas funkciju (tādā gadījumā viņi vispār ir atteikušies no namu pārvaldes pakalpojumiem vai arī uzticējuši tai tikai mājas apsaimniekošanu), vai tomēr to deleģēt profesionāļiem. Tātad māju var pārvaldīt gan paši iedzīvotāji, gan speciālisti. Tieši cilvēks, kam uzticēta pārvaldīšana, ir atbildīgs par šo noteikumu izpildi.

Lasīt tālāk...