Saule Latvijai
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts Piektdiena, 13 Aprīlis 2012 11:30
„Esmu dzirdējis, ka pagājušajā gadā Latvija pārdeva pāri palikušās CO2 izmešu kvotas un iegūtos 11 miljonus latu piešķiršot tiem, kas vēlas savus mājokļus aprīkot ar saules baterijām. Piedodiet, bet tās, manuprāt, ir pilnīgas muļķības! Mūsu zemē saules ir par maz, ja baterijas mājām arī uzliks, jēgas no tām nebūs nekādas.” Ar cieņu, Boriss
Gatavo vēja ģeneratoru!
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apstiprināja, ka mūsu lasītājs nav kļūdījies – šogad jebkura mājokļa īpašnieks var saņemt no valsts līdz 7000 latu mājas aprīkošanai ar atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtām. Tā valsts mudina mūs domāt par dabu un iegūt siltumu un elektrību no vēja, saules vai ūdens.
Kopējais pieejamais finansējums atjaunojamo energoresursu ieviešanai būs 11,4 miljoni latu, katrai mājsaimniecībai apmaksās līdz 50% no iedevumiem par pieslēgšanos jaunajiem enerģijas avotiem.
Labums no radiācijas?
Tomēr lasītāja jautājums liek padomāt: vai tiešām ir reāli mājokļus Latvijā pārkārtot alternatīvai apkurei, piemēram, izmantojot to pašu saules enerģiju? Pasaulē miljoniem dzīvokļu apsilda un apgaismo ar saules baterijām. Bet mums saulainu dienu ir pamaz. Vai vērts pūlēties?
Rīgas enerģētikas aģentūrā uzskata, ka tas noteikti ir to vērts. Saules bateriju ieviešana pat paredzēta Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānā 2010.–2020. gadam.
„Svarīgākais faktors saules enerģijas izmantošanā ir saules radiācijas intensitāte un ilgums. Saules starojuma vidējais lielums Latvijā ir 1109 kWh/m2, un tas nav maz,” stāsta Rīgas domē. „Radiācijas pārvēršanai elektroenerģijā izmanto saules baterijas, bet siltumenerģijas iegūšanai – saules kolektorus”.
Zinātnieki saka: „Ir jēga!”
Rīgas enerģētikas aģentūras aprēķini liecina, ka viens saules baterijas vai kolektora kvadrātmetrs Latvijā var dot savam īpašniekam 350–450 kWh enerģijas mēnesī. Pats „ienesīgākais” laiks ir no maija līdz septembrim, kad baterija saražo 700–800 kWh/m2. Toties ziemā, ja laiks ir apmācies, vairāk par 40–65 kWh/m2 no tās neizlūgsies, tāpēc baterija nevar kļūt par vienīgo siltuma un gaismas avotu.
„Neņemot vērā sezonālās nianses, Eiropā saules baterijas un kolektorus izmanto ļoti plaši. Bet Latvijā tie pagaidām nav populāri. Tam vaina, šķiet, ir informācijas trūkums un ierīču augstā cena,” saka Rīgas enerģētikas aģentūras speciālisti. „Bet mūsu Fizikālās enerģētikas institūta pētījumi pierāda, ka saules baterijām Latvijā ir liels potenciāls!”
Nākas ticēt profesionāļiem uz vārda, bet punktu šai diskusijai pieliks tikai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programma, pēc kuras rezultātiem cilvēki varēs skaidri zināt, vai atmaksājas saules baterijas uz mūsu daudzstāvu namu jumtiem.
