Avārija, bet mēs bez biksēm?

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma jaunus „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumus”. Dokuments saliek visus punktus uz „i” jebkuras mūsu mājas daļas remonta jautājumos.

Jaunie noteikumi ir labi pašā galvenajā: tie uzliek pārvaldītājam pienākumu REGULĀRI apsekot māju, lai pārliecinātos, ka viņam uzticētajā saimniecībā valda pilnīga kārtība. Noteikumos strikti norādīts, ka mājas pamati, jumts un ūdensnotekas jāpārbauda vienu reizi gadā, toties gāzes vads un ūdensvads noteikti jāpārbauda katru mēnesi.

MK noteikumos beidzot arī paskaidrots, kas ir ārpuskārtas remonts, ko pārvaldītājs var veikt bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem. Uzmanību: namu pārvaldei steidzami un ārpus kārtas jānovērš jebkāda jumta seguma caurtece un jebkādi bojājumi cauruļvados, kā arī nekavējoties jāreaģē uz tādām nepatīkamām parādībām kā sasaistes zudums starp fasādes elementiem un sienu, ūdens notekcauruļu bojājumi utt.

To darbu un pasākumu pilnu sarakstu, kuri pārvaldītājam jāveic saskaņā ar „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumiem”, jūs izlasīsiet mūsu avīzē. Mēs savukārt palūdzām Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko pastāstīt, kādiem jaunā normatīvā akta punktiem būtu pievēršama īpaša uzmanība.

– Nekas jauns par plānoto remontu noteikumos nav sacīts, – tā Igors Trubko. – Tādi darbi (plānotais jumta, fasādes, komunikāciju vai lifta remonts) pārvaldītājam joprojām jāsaskaņo ar iedzīvotājiem, kopā meklējot labāko finansēšanas paņēmienu. Bet dzīvokļu īpašniekiem un pašiem pārvaldītājiem jāpievērš uzmanība jauno noteikumu 3. sadaļai, kur ir runa par ārpuskārtas remonta veikšanu.

– Vai šajā sadaļā ir kas tāds, kas var pārsteigt?

– Pārsteigt ne, bet darīt uzmanīgus gan, jo runa ir par kārtību, kādā ārpuskārtas remonta darbi veicami mājā, kurai nav pietiekamu remonta uzkrājumu. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldītājam jebkurā gadījumā jānovērš avārijas situācijas, pat piesaistot šim nolūkam paša līdzekļus. Viņš var tērēt arī citiem mērķiem paredzētos mājas remonta uzkrājumus, bet viņam ir tiesības pēc avārijas likvidēšanas izrakstīt mājas iemītniekiem papildu rēķinu par veiktajiem darbiem vai arī vienoties par samaksas termiņa atlikšanu.

– Tātad iedzīvotāji var pat nezināt, ka notikusi avārija, un pēc nedēļas saņemt rēķinu par tās novēršanu? Kā pasargāt sevi no neplānotiem tēriņiem?

– Iesaku kopsapulcē pieņemt lēmumu par remonta uzkrājumu izveidi. Nereti dzīvokļu īpašnieki atsakās veidot uzkrājumus, lai samazinātu ikmēneša maksu par apsaimniekošanu. Bet, ja mājas fondā nav ne santīma, tad avārijas gadījumā pārvaldnieks tiešām var katram dzīvoklim izrakstīt prāvu rēķinu par ārpus kārtas veiktajiem darbiem.

– Tātad pastāv risks...

– Tieši tā. Tāpēc iedzīvotājiem izdevīgāk ir katru mēnesi ieskaitīt nedaudz naudas remonta fondā. Ja avārija neatgadīsies, uzkrājumu atbilstoši kopsapulces lēmumam varēs izlietot plānotajam remontam vai labiekārtošanai.