Ilze Oša: «Nemaksātāji bija arī treknajos gados!»

Ekonomikas ministrija cenšas kliedēt bažas, kas radušās, sākoties apkures sezonai. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša komentē pētījumu un situāciju ar parādiem valstī.

– Parādu pieaugums Latvijā nav tik ievērojams, lai uzskatītu, ka apkures sezona ir apdraudēta, – viņa uzskata. – Mēs no visas sirds veicām situācijas izpēti, ielūkojāmies ikvienā pašvaldības teritorijā. Ieguvuši informāciju par 2006.–2010. gadu, centāmies saprast, kā krīze, bezdarbs un tarifu kāpums ietekmējis parādu daudzumu, un konstatējām, ka ļoti lielas problēmas ir tikai atsevišķās teritorijās un atsevišķās mājās. Piemēram, pašvaldībās, kur ir tikai divas trīs daudzstāvu mājas, bet 50–60% nemaksātāju. Taču tā ir atsevišķu iedzīvotāju, ne visas valsts nelaime. Tāpēc nevarējām piekrist Pašvaldību savienības viedoklim, ka Latvijā nepieciešams steidzami izstrādāt parādu krīzes programmu valsts līmenī.

Lasīt tālāk...

Jugla strādā pēc noteikumiem

Juglas un Teikas dzīvojamo namu rajonos galvaspilsētā namu pārvalde cenšas vārds vārdā izpildīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014. Atgādināsim: šie noteikumi uzliek pārvaldniekam par pienākumu saskaņot ar iedzīvotājiem apsaimniekošanas tāmi nākamajam gadam. Eksperiments no uzņēmuma Juglas nami prasa ne mazums pūļu.

– Pagājušajā rudenī darījām tāpat kā citas namu pārvaldes – vienkārši informējām iedzīvotājus par 2010. gadā plānotajiem remonta darbiem un ar to saistīto apsaimniekošanas maksas celšanos, – stāsta uzņēmuma Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis. – Mēs bijām gatavi uzklausīt iebildumus, ar katru māju apspriest tāmes projektu! Bet toreiz iedzīvotāji mūsu vēstulēm nepievērsa nekādu uzmanību.

Lasīt tālāk...

KNA atkal gaida pārmainas

Apsaimniekošanas uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis ievēlēts par 10. Saeimas deputātu un drīzumā atstās iepriekšējo amatu. Galvaspilsētas lielākā namu pārvalde atkal meklē vadītāju. Kādā stāvoklī Sakovskis pamet KNA lietas? Par to stāsta pats namu pārvaldnieks.

– KNA vadītāja amatā biju pusgada. Manuprāt, šajā laikā uzņēmumā notikušas pozitīvas pārmaiņas, – saka Sakovskis.

– Jūsu priekšteci apsūdzēja finansiālās nekārtībās. Vai gribat teikt, ka pusgada laikā esat izlabojis viņa pieļautās kļūdas?

– Uzņēmums patiešām bija bēdīgā stāvoklī: iedzīvotāju parādi, līdzekļu bezmērķīgs izlietojums. Bija vajadzīga aktīva rīcība, lai situāciju izlīdzinātu. Piemēram, divus pirmos mēnešus vispār neveicu nekādus iepirkumus un noņēmos tikai ar finanšu lietām. Galvenais bija dabūt līdzsvarā attiecības ar Rīgas siltumu.

Lasīt tālāk...

Vai renovācija ir pūļu vērta?

Rīgas enerģētikas aģentūra oktobra beigās sarīkoja kārtējo diskusiju par renovāciju. Uz lielo sarunu uzaicināja piecu galvaspilsētā nosiltināto māju iemītniekus: lai pastāsta par procesa plusiem un mīnusiem. Renovēto daudzdzīvokļu māju pārstāvji nekautrējās dot savu vērtējumu.

Uz diskusiju bija ieradušies dzīvokļu īpašnieku biedrību (DzĪB) priekšsēdētāji – cilvēki, kas ceļā uz siltināšanu bija gājuši caur uguni un ūdeni. Šobrīd neviens no viņiem nenožēlo lēmumu renovēt māju, kas iedzīvotājiem pavēris iespēju reāli taupīt siltumu. Reizē māju pārstāvji atzīst, ka renovācija viņiem dārgi maksājusi.

Lasīt tālāk...

Vai iespējama apkures katastrofa

Jaunā apkures sezona dzīvokļu īpašniekiem atnesusi jaunas raizes. Galvenais jautājums: vai mēs spēsim norēķināties par saņemto siltumu?

Ekonomikas ministrija visā Latvijā veikusi vērienīgu pētījumu par iedzīvotāju parādu par siltumenerģiju. Nomierinoša maz: lai gan aprēķini liecina, ka formāli mūsu parāds gada laikā pieaudzis tikai par 2–3%, patiesībā nesamaksāta palikusi aptuveni piektā daļa rēķinu. Vidējā parāda summa uz vienu centrālapkures lietotāju šobrīd ir 243 lati.

Situācija būtu vēl daudz bēdīgāka, ja pašvaldības pašiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem nepiešķirtu mājokļa pabalstu. Tikai tā liela daļa cilvēku spēj norēķināties par siltumenerģiju. 2009. gadā pašvaldības Latvijas iedzīvotājiem pabalstos izmaksāja 12,4 miljonus latu, bet šā gada astoņos mēnešos jau 11,8 miljonus.

Lasīt tālāk...

Siltums kļūs par 10% dārgāks?

Spriežot par 2011. gada budžetu, valdība lemj mūsu komunālo maksājumu likteni. Iedzīvotājiem par to nestāsta, lai neizraisītu masu protestus. Tostarp dzīvokļu īpašniekiem būtu laiks sākt rīkoties, lai nepieļautu siltuma un apsaimniekošanas cenu kāpumu.

Atcerēsimies masu protesta akcijas Daugavpilī: pilsētas iedzīvotāji savāca tūkstošiem parakstu pret skandalozajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un neļāva valdībai māju remonta uzkrājumus novirzīt parāda dzēšanai par siltumu.

Tagad laiks izšķirties par jaunu akciju, citādi Ministru kabinets, lai konsolidētu 2011. gada budžetu, var atcelt pazemināto PVN likmi siltumenerģijai. Tā nebūtu mazāka katastrofa kā remonta uzkrājumu izšķērdēšana!

Lasīt tālāk...