KNA – pirmie soli pret ūdens korekciju

Aleksandra Sakovska vadītā lielākā Rīgas namu pārvalde Kurzemes namu apsaimniekotājs ziņo: pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem sarucis par 100 000 latu, bet Bolderājā realizēts pirmais pilotprojekts, kura mērķis ir samazināt bēdīgi slavenos ūdens zudumus.

Aleksandrs Sakovskis, kas KNA sāka strādāt pirms dažiem mēnešiem, joprojām par namu pārvaldes galveno problēmu atzīst iedzīvotāju lielos dzīvokļu rēķinu parādus.

– Šobrīd parāds ir 3,5 miljoni latu, – precizē pārvaldnieks. – Kopš strādāju KNA, tas samazinājies par vairākiem simtiem tūkstošu, tomēr joprojām ir kritisks. Neesmu mainījis viedokli un vēl arvien uzskatu, ka problēmu var atrisināt tikai valsts līmenī ar dažādām iedzīvotāju atbalsta programmām un jauniem, sociāli taisnīgiem likumiem!

Lasīt tālāk...

Kas met sprunguļus renovācijas riteņos?

Jelgavā un reģionā renovācijas projektus kūrē Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra. Tās direktors Mārtiņš Prīsis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijas pilsētām nav viegli iegūt Eiropas līdzfinansējumu mājokļu renovācijai. Kāpēc? To nesaprot neviens. Taču pieteikumu izskatīšanas rezultāti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) liecina, ka šīs iestādes darbā iezagusies kāda sistēmiska kļūda.

– Vispirms daži vārdi par mūsu aģentūru, – saka Mārtiņš Prīsis. – Tās izveide bija viens no nosacījumiem, ko izvirzīja Vācija, lai Jelgava varētu piedalīties kopīgajā renovācijas līdzfinansēšanas programmā. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras dibinātāji ir sešas pašvaldības (Jelgavas, Bauskas, Auces, Ozolnieku, Jēkabpils, Krustpils), divas komercsabiedrības un divas sabiedriskās organizācijas. Vēlāk pievienojās arī Krustpils. Mūsu galvenais uzdevums ir informēt iedzīvotājus par energoefektivitāties un CО₂ izmešu samazināšanas jautājumiem. Kopš Latvijā sākta renovācijas atbalsta valsts programma, lielāko daļu laika mēs faktiski veltām sarunām ar iedzīvotājiem un projektu sagatavošanai.

Lasīt tālāk...

Māja iztiks bez kredīta!

Oļegs Kukuts, Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes būvinženieris:

– Es biju viens no tiem 25 Latvijas speciālistiem, kas šogad devās uz Berlīni apgūt mūsu vācu kolēģu pieredzi. Tā ir visnotaļ vērtīga pieredze. Pirmā renovācijas projekta realizācija Jelgavā, 4. līnijā 1 mūs pārliecināja, ka Eiropas speciālistu attieksme pret šo lietu ir ļoti nopietna. Mēs gribētu, lai nākamie objekti Latvijā arī atbilstu augstajām vācu prasībām.

Lasīt tālāk...

Jelgava: divu veidu siltināšanas pieredze

Jau otro gadu mūsu valsts piedāvā mājokļu īpašniekiem piedalīties renovācijas programmā. Nosacījumi ir izdevīgi: Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 50% apmērā no darbu vērtības, siltuma ekonomija – 20% un vairāk. Bet tā kā tas ir jauns pasākums, Latvijas iedzīvotāji īpaši nesteidz ne pēc naudas, ne ekonomijas, arī valsts struktūras vēl nav tikušas skaidrībā, kā labāk iesaistīt mājokļu īpašniekus Eiropas programmā.

Vairāk uzticēties pārvaldniekam!

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), kas kopš 2004. gada mājokļu siltināšanas jautājumos sadarbojas ar Vācijas valdību, aicina Latviju pavērot Eiropas valstu pieredzi. Eiropas Savienībā, īpaši jau Vācijā, kas labi iemanījusies veikt siltināšanu, papīru birokrātija samazināta līdz minimumam. Vācija labprāt sniedz finansiālu palīdzību pašmāju cilvēkiem un pat Latvijas iedzīvotājiem, bet reizē ļoti stingri kontrolē darbu kvalitāti. Ja pieteiktā ekonomija nav sasniegta, naudas nebūs!

Lasīt tālāk...

Mājai vajadzīgs jauns jumts

„Labdien! Pārlasot jūlija numurā ievietoto rakstu par liftiem, man radās daži jautājumi. Dzīvoju uzņēmuma Pļavnieku nami apsaimniekošanā esošas mājas piektajā stāvā. Citiem augšējo stāvu iemītniekiem rudeņos reizēm tek jumts, no griestiem pil ūdens. Šovasar tika vākti paraksti par jumta remontu, arī es parakstījos.

Bet nesen atnāca sētniece ar citu veidlapu, kur apsaimniekotājs piedāvā mums veikt jumta remontu par papildu maksu. Man jāizlemj, vai tam piekrītu vai nepiekrītu. Principā jau saprotu, ka jumtu vajag labot, tikai neesmu ar mieru tik viegli šķirties no naudas. Maksa par remontu noteikta 0,25 latu apmērā par kvadrātmetru katru mēnesi, un tā veselu gadu. Manā gadījumā tas ir aptuveni 180 latu gadā, un tāpat pārējiem 53 dzīvokļiem. Rupji rēķinot, sanāk ap 9800 latiem.

Lasīt tālāk...

Likumu grozīs – šaubas paliks

Saeima 2. septembra plenārsēdē ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu tālākai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuri, pēc likumdevēju domām, vienkāršos un atvieglos darbu māju pārvaldniekiem. Cita starpā viņiem būs atļauts komunālo parādu segšanai izmantot daudzdzīvokļu māju uzkrājumu fondu līdzekļus.

Likumu pieņēma pusjēlu

2009. gadā pieņemto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, speciālisti, kas tieši saistīti ar tā īstenošanu, uzreiz uzņēma neviennozīmīgi. Daudzi uzskatīja, ka tas nav līdz galam izstrādāts un tajā ir daudz neskaidrību. Bet droši vien tādu likumu, kas būtu pieņemti reiz un uz visiem laikiem bez turpmākiem grozījumiem un labojumiem, vispār nav.

Lasīt tālāk...