Bez vainas vainīgie

Krīzes apstākļos mājokļu īpašniekus nemitīgi biedē ar komunālo pakalpojumu atslēgšanu. Turklāt pakalpojumu sniedzēji draud bez siltuma vai ūdens atstāt ne tikai parādnieku dzīvokļus, bet uzreiz visu māju. Pēc Siltumuzņēmumu asociācijas datiem, šoziem iedzīvotāju parāds par siltumu jau pieaudzis par 8%. Vai tas nozīmē, ka godprātīgos iedzīvotājus reāli apdraud iespēja nosalt kopā ar nemaksātājiem?

Kaislības ap ventili

Daudzi eksperti uzskata, ka no situācijas ir tikai viena izeja – vienoties ar piegādātājiem par individuālu līgumu slēgšanu ar dzīvokļu īpašniekiem. Šobrīd tādi līgumi ar klientiem ir, piemēram, uzņēmumam Latvenergo. Diemžēl par iedzīvotāju parādiem siltumuzņēmumiem un ūdenspiegādes uzņēmumiem atbildīgas joprojām ir namu pārvaldes un dzīvokļu īpašnieku kopums. Saruna te īsa: ja pārvaldnieks nepārskaita pakalpojumu piegādātājam maksu par mājai sniegtajiem pakalpojumiem, mājai likumīgi var aizgriezt ventili. Siltuma ražotāji pagaidām tādās galējībās nav krituši, tomēr regulāri atgādina, ka dažu parādnieku dēļ visa māja var palikt bez viena vai otra pakalpojuma.

Sapņot nav kaitīgi

Rīgas jaunā namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe nesen pastāstīja žurnālistiem, ka jau pirms stāšanās RNP vadītāja amatā ir apsvēris domu par jaunas komunālo pakalpojumu apmaksas sistēmas izveidi. Namu apsaimniekotājs šajā sistēmā vairs nebūtu starpnieks starp iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri slēgtu tiešus savstarpējus līgumus.

Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki par siltumu un ūdeni maksātu siltumuzņēmumu un ūdens piegādes uzņēmumu kasēs. Tad komunālajiem uzņēmumiem nebūtu juridiska pamata atslēgt pakalpojumus godprātīgiem maksātājiem. Latvijā varētu sākt dzīvot pēc taisnīga principa: esi samaksājis par siltumu – guli mierīgi, neraizējoties, ka to var atslēgt.

Bet Ervins Straupe pagaidām vēl neplāno virzīt iecerēto tiešo maksājumu sistēmu.

– Tādā gadījumā parādās riska moments, ka iedzīvotāji namu pārvaldei maksās vēl mazāk. Pašlaik nemaksātāji izvērtē, kuram pakalpojuma sniedzējam samaksāt. Par elektrību maksā, jo to var atslēgt. Maksā arī par mobilo telefonu un gāzi. Protams, atstāj naudu arī veikalam. Tajā brīdī, kad tiks izveidota sistēma, ka maksa par siltumu būs atsevišķi, namu pārvalde tiks aizmirsta pavisam. Parādniekus vairs neuztrauks ne sētnieka darbs, ne atkritumu izvešana, viņi var iztikt arī bez šiem obligātajiem pakalpojumiem, – uzskata Straupe.

Nevēlas piedalīties noziedzīgā shēmā!

Savs viedoklis šajā jautājumā ir dzīvokļu īpašnieku biedrību un kooperatīvu pārstāvjiem. Viņi uzskata, ka tikai iedzīvotāju tieši līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem atraisītu rokas māju pašpārvaldēm.

– Mūsu mājā ir 84 dzīvokļi, kuros mājo aptuveni 300 cilvēku, – pastāstīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vaļetovs no Kauguriem. – Par komunālajiem pakalpojumiem parādus iekrājušas kādas desmit ģimenes, trim ģimenēm tas pārsniedz 700 latu, bet viena uzstādījusi rekordu, palikdama parādā kooperatīvam 1500 latu.

Pēc Vaļetova teiktā, situācija šķiet bezcerīga, jo dzīvokļu īpašnieku biedrībām šobrīd nav nekādas jēgas tiesāties ar nemaksātājiem, kuru dzīvokļi, visticamāk, jau ieķīlāti bankā. Ja dzīvokli pārdos izsolē, visu naudu pievāks kreditors, bet apsaimniekotājs paliks ar garu degumu un milzīgu parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kuru piedzīt nebūs ne mazākās iespējas. Tāpēc tagad daudzas biedrības cenšas izgrozīties kā prot, tai skaitā parādu samaksai tērējot mājas fonda naudu.

– Piegādātāju un klientu tiešie līgumi mums vajadzīgi kā ēst, – atzīst Vaļetovs. – Pārvaldnieki un kooperatīvu priekšsēdētāji ir ar mieru administrēt maksājumus par siltumu un ūdeni, savākt no iedzīvotājiem naudu un pārskaitīt, kur pienākas. Bet mēs vairs nevēlamies būt par oficiāliem starpniekiem noziedzīgajā shēmā, kur iedzīvotāju parādi automātiski kļūst par namu pārvaldes vai īpašnieku kopības parādu.

Kad Latvijā sāksies laba dzīve?

Pēc Aleksandra Vaļetova teiktā, nesen Jūrmalas komunālo pakalpojumu sniedzēji eksperimenta kārtā noslēdza tiešus līgumus ar vairāku māju iemītniekiem. Jaunajos līgumos teikts, ka pārvaldītāja pienākums ir iekasēt maksu par pakalpojumiem, bet atbildīgs piegādātāju priekšā ir katrs iemītnieks individuāli.

– Apskaužu kolēģus pārvaldniekus, kuriem izdevies panākt tādu risinājumu, – nopūšas Vaļetovs. – Uz mūsu mājas lūgumiem siltuma un ūdens piegādātāji atbild īsi: „Tiešie līgumi ar iedzīvotājiem mums nav izdevīgi!”

Pārvaldnieki neizslēdz iespēju vērsties tiesā un ļoti cer, ka viņu problēmu uzklausīs jaunās Saeimas deputāti.

– Tiešo līgumu ieviešana beidzot noņemtu kooperatīviem un biedrībām mūžīgo parādnieku zīmogu, – saka Vaļetovs. – Esmu pārliecināts, ka tad daudz vairāk cilvēku būtu ar mieru mājokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ņemt savās rokās. Es personiski būtu gatavs tādā gadījumā apkalpot kaut desmit māju. Tas, starp citu, būtu ļoti izdevīgi pašiem iedzīvotājiem. Patlaban mūsu sešu sekciju daudzstāvu nams uztur visu kooperatīvās sabiedrības administrāciju – valdes priekšsēdētāju ar 160 latu algu, santehniķi – 190 latu, sētnieku – 110 latu, grāmatvedi – 120 latu. Turklāt vēl atliek nauda remontam. Ja mēs kooperatīvā uzņemtu citas mājas vai apvienotos ar izveidotajām dzīvokļu īpašnieku biedrībām, tad uz personāla algu rēķina katru mēnesi ietaupītu aptuveni 300 latu. Šo naudu mēs varētu tērēt remontam un labiekārtošanai!

Aleksandrs Vaļetovs sūkstās par to, ka šobrīd nevar realizēt savus spožos plānus. Jūrmalā ir daudz māju, kas būtu gatavas pāriet viņa aprūpē, bet Aleksandrs nav ar mieru, jo daudzo parādnieku dēļ pārvaldnieks bankrotētu. Cita lieta, ja zupu pasniegtu atsevišķi un mušas – atsevišķi, tas ir, neuzkrautu īpašnieku kopībai vai namu pārvaldei dzīvokļu īpašnieku individuālos parādus.

Ja Saeima beidzot ar likumu uzliks komunālo pakalpojumu sniedzējiem pienākumu slēgt ar klientiem tiešus līgumus, Latvijā sāksies laba dzīve. Vismaz Vaļetovs ļoti cer, ka tā būs.