Maksā par sevi un kaimiņu

Aprīlī notika kas nepieredzēts: pēc tiesībsarga Jura Jansona iejaukšanās valdība apsolīja pārskatīt pērnajā rudenī pieņemtos netaisnīgos atkritumu izvešanas apmaksas noteikumus.

Divkāršs apvērsums

2013. gada septembrī Valda Dombrovska valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Sākumā cilvēki neko lielu nesaprata, skaidrība radās tikai pēc mēneša, kad viņi saņēma kārtējo dzīvokļa rēķinu un ieraudzīja, ka maksa par atkritumu izvešanu palielinājusies divkārt un dažam labam pat četrkārt.

Kas notiek ar atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumu apmaksu, kāpēc tarifs pieaudzis?

Nācās skaidrot, ka maksa par atkritumu apsaimniekošanu palikusi agrākā, mainījusies tikai kārtība, kādā tā tiek sadalīta mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Rīgā „atkritumu reforma” īpaši sarežģīti izvērtās pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās – tur iedzīvotāji atkritumu izvešanas tarifa pieaugumu piedzīvoja nevis vienu, bet veselas divas  reizes gada laikā.

Rīgā atkārtots tarifa kāpums

Lieta tāda, ka rīdzinieki par atkritumu izvešanu allaž ir maksājuši pēc pašvaldības noteikta normatīva. Bija pieņemts, ka katrs cilvēks mēnesī rada 1,6 kubikmetrus atkritumu. Naudas izteiksmē norma bija visnotaļ saudzīga – aptuveni 0,79 lati uz vienu cilvēku.

Taču pašvaldībai piederošais namu apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks pakāpeniski maksu par atkritumu izvešanu iedzīvotājiem sāka aprēķināt pēc cita principa – atbilstoši no mājas reāli izvestajam atkritumu daudzumam. Ņemsim, piemēram, konteineru laukumu pie daudzdzīvokļu mājas Maskavas ielā 230/8. Tur uzstādīti deviņi 1,1 kubikmetra tilpuma konteineri, un tos izmanto septiņu RNP apsaimniekoto māju iedzīvotāji. Operatori atkritumus izved katru dienu, viena kubikmetra apsaimniekošana izmaksā aptuveni 9,50 eiro. Ja ņemsim talkā kalkulatoru, viegli aprēķināsim, ka kopumā atkritumu izvešana iedzīvotājiem izmaksā 2500 eiro.

Kad minētā rajona iedzīvotāji par atkritumu izvešanu sāka maksāt nevis pēc normatīva, bet pēc faktiski izvestā apjoma, pakalpojuma cena viņiem pieauga aptuveni divkārt. Namu apsaimniekotājs rēķinus sagatavoja atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013, tas ir, maksu sadalīja proporcionāli ap atkritumu konteineru laukumu esošajās mājās deklarēto personu skaitam. Konteinerus pie mājas Maskavas ielā 230/8 kopumā lietoja 1103 cilvēki. Ja dzīvoklī mājoja divi trīs cilvēki, rēķins bija lielāks, vientuļie maksāja mazāk. Līdz 2013. gada 1. oktobrim katrs iedzīvotājs par atkritumu izvešanu maksāja 1,7–1,8 latus mēnesī.

Bet tad nāca jaunas pārmaiņas, daudz nepatīkamākas. Pagājušā gada septembrī valdība akceptēja Ekonomikas ministrijas piedāvātos grozījumus MK noteikumos Nr. 1013. Mājās, ko īpašnieki nav pārņēmuši no pašvaldības vai valsts bilances (un tādu daudzdzīvokļu māju Rīgā ir vairākums), maksu par atkritumu izvešanu sāka sadalīt pēc jauna principa – proporcionāli dzīvokļu īpašumu skaitam, neatkarīgi no tajos dzīvojošo personu skaita.

Ko esam ieguvuši? Absurdu kārtību, kad vientuļiem pensionāriem jāmaksā par tādu pašu atkritumu apjomu kā kaimiņos dzīvojošām kuplām ģimenēm. Tostarp pakalpojuma kopējā cena mājām nav mainījusies.

– Kaimiņiem ir četri bērni, lielā ģimene ir apmierināta, ka par atkritumu izvešanu agrāko 10–12 eiro (7–8 lati) vietā tagad jāmaksā ne vairāk par pieciem eiro mēnesī, toties man, vecam un vientuļam cilvēkam, maksa pieaugusi divarpus reizes – no diviem līdz tiem pašiem pieciem eiro, – kārtējo reizi žēlojas kāds no vientuļniekiem. – Iznāk, ka valdība liek man kaimiņu vietā maksāt par atkritumiem!

Rakstiet sūdzības...

Nevēlēdamās atzīt pieļauto kļūdu, Ekonomikas ministrija, kas izstrādājusi jauno metodiku, mēģināja aizbildināties ar to, ka neapmierinātajiem dzīvokļu īpašniekiem ir izeja – vajag tikai sasaukt kopsapulci un nobalsot par citu atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtību. Teiksim, ja vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku ir ar mieru, var atgriezties pie iepriekšējās kārtības un maksu dalīt proporcionāli dzīvokļos mājojošo personu skaitam.

Bet Ekonomikas ministrijai gan vajadzētu saprast, ka ar abstraktiem padomiem nekas nebūs līdzēts. Lielākajā daļā māju īpašnieki nespēj pieņemt kopīgus lēmumus – vai nu nav vienprātības, vai trūkst kvoruma.

– Pirmkārt, mūsu mājā aptuveni puse dzīvokļu ir izīrēta, īstie saimnieki jau sen atrodas ārzemēs, – stāsta valdības sodītie vientuļie dzīvokļu īpašnieki. – Otrkārt, cilvēki no lielajām ģimenēm nekad nebalsos par agrākās kārtības atjaunošanu. Jaunā metodika viņiem ir izdevīga, jo daļa maksas par viņu atkritumu izvešanu gulstas uz vientuļo kaimiņu pleciem.

Ko varēja darīt redakcija? Vienīgi ieteikt cilvēkiem rakstīt sūdzības Ekonomikas ministrijai, vērsties Ministru kabinetā utt. Ne jau tāpēc, ka šīs struktūras būtu atsaucīgas pret iedzīvotājiem, bet gan tāpēc, ka citas iespējas nebija.

Un nu šopavasar – ak, tavu brīnumu! – noticis kas nepieredzēts. Martā Ministru kabinets saņēma vēstuli no tiesībsarga Jura Jansona, kurš savukārt ir saņēmis neskaitāmus iesniegumus un vēstules no iedzīvotājiem un pēc paša iniciatīvas ierosinājis pārbaudes lietu par jauno „atkritumu kārtību”. Latvijas galvenais tiesībsargs norāda ministriem, ka nesen pieņemtie noteikumu grozījumi IEROBEŽO VIENTUĻI DZĪVOJOŠO CILVĒKU TIESĪBAS. Tas attiecas gan uz dzīvokļu īpašniekiem, gan īrniekiem. Juris Jansons iesaka Laimdotas Straujumas valdībai līdz 2014. gada 1. jūlijam pārskatīt atkritumu apsaimniekošanas norēķinu kārtību.

Tiesībsargs raksta ministrijai

Tiesībsarga atzinumā par atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu norādīts, ka no 2013. gada nogales līdz pat šim brīdim tiek saņemti gan individuāli, gan kolektīvi personu iesniegumi/ sūdzības, elektroniskās vēstules, telefona zvani, uzklausīti cilvēku viedokļi konsultāciju laikā par atkritumu izvešanas apmaksas jauno kārtību. Arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks sniegusi informāciju, ka laika periodā līdz 2014. gada 15. janvārim saņemti 442 iesniegumi saistībā ar atkritumu izvešanas maksu.

Iedzīvotāji sūdzas par sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojuma apmaksas jauno kārtību, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos izdarītajiem grozījumiem maksa jau kopš 2013. gada 1. oktobra tiek aprēķināta nevis proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Tiesībsarga birojs vērsās Ekonomikas ministrijā kā atbildīgajā institūcijā par mājokļu politikas izstrādi un īstenošanu, lūdzot sniegt skaidrojumu, vai šāds normatīvais regulējums ir taisnīgs un samērīgs. Objektīvi saprotams, ka dzīvokļos, kur dzīvo viens vai vairāki cilvēki, radīto atkritumu daudzums ir atšķirīgs, bet maksa par atkritumu izvešanu visiem vienāda.

Saskaņā ar iepriekš spēkā esošo noteikumu redakciju atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksājamā daļa tika noteikta, ievērojot dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu, taču praksē pārvaldnieki šo personu skaitu noteica pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita, lai gan termina „dzīvoklī dzīvojoša persona” skaidrojums paredzēja, ka dzīvoklī dzīvojoša persona ir jebkura dzīvoklī uz tiesiska pamata dzīvojoša persona. Tiesisks pamats dzīvošanai dzīvoklī var būt īpašuma tiesības uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu, dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statuss, dzīvokļa īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citas personas statuss. Tas nozīmē, ka personas, kas dzīvoklī ir deklarējusi dzīvesvietu, statuss noteikumu izpratnē nav sinonīms dzīvoklī dzīvojošas personas statusam, jo dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Ministrija skaidroja, ka atkritumu izvešanas apmaksas kritēriju nācās mainīt tāpēc, ka pārvaldnieki var nezināt patieso dzīvojamā mājā dzīvojošo personu skaitu, savukārt deklarēto personu skaits vairumā gadījumu nesakrīt ar dzīvojošo personu skaitu.

Ministrija arī atgādināja, ka dzīvokļu īpašnieki jebkurā laikā var sapulcēties un izlemt, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, taču reizē piekrita tiesībsarga argumentam, ka daudzās dzīvojamās mājās lēmumu pieņemšana varētu būt apgrūtināta, jo dzīvokļu īpašnieki nav aktīvi lēmumu pieņemšanā. Minētā iemesla dēļ gadījumos, kad ministrija ir saņēmusi iedzīvotāju sūdzības, esot lūgts pašvaldību organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, lai noteiktu katrai dzīvojamai mājai atbilstošāko apmaksas kārtību. (Tiesa gan, nav zināms, cik tādu lēmuma pieņemšanu ir organizēts – red.)

Atkritumus rada cilvēks, nevis dzīvoklis!

Ar tiesībsarga un Ekonomikas ministrijas saraksti lieta arī būtu varējusi izbeigties, taču ministrijas argumenti Jurim Jansonam nelikās pietiekami pamatoti, un viņš parādīja principialitāti, uzsverot: ja par maksājuma kritēriju tiek paredzēts dzīvokļa īpašums, tas ir pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu, jo atkritumus rada persona, nevis dzīvokļa īpašums.

Izvērtējot ministrijas sniegtos skaidrojumus un argumentāciju par normas atbilstību samērīgumam un taisnīguma principam, tiesībsargs secināja, ka šobrīd spēkā esošā regulējuma ietvaros saskatāms Satversmē garantēto tiesību uz īpašumu un tiesiskās vienlīdzības pārkāpums (Satversmes 105. un 91. pants). Sarunām ar ministriju Jansons laiku vairs netērēja un vērsās ar rekomendācijām valdībā.

Viņa vēstulē ministriem skaidri un gaiši norādīts, ka iepriekšējais regulējums, kas maksu par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi, noteica proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bija taisnīgāks un tik būtiski neierobežoja personu tiesības uz īpašumu un neradīja atšķirīgu attieksmi.

Tālāk tiesībsargs aicina Ministru kabinetu atcelt MK noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un MK noteikumu Nr. 999 „Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” attiecīgos punktus.

Tiesībsargs uzstāj, lai agrākā atkritumu apsaimniekošanas apmaksas kārtība tiktu atjaunota ne vēlāk kā šā gada 1. jūlijā.

L. Straujuma: „Noteikumus mēs pārskatīsim”

Pats interesantākais ir tas, ka Juris Jansons nekavējoties tika sadzirdēts. Jau aprīļa sākumā Ministru kabinets viņam nosūtīja atbildi:

„Izvērtējot Jūsu vēstulē minētos argumentus, kā arī privātpersonu iesniegumos minēto, ka pašreizējā noteikumos Nr. 1013 un Nr. 999 ietvertā kārtība, kādā tiek aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, var vairākas reizes palielināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju personām, kuras vienas dzīvo dzīvoklī, Ministru kabinets plāno izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos problēmas novēršanai.”

Solījumu parakstījusi Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Bet tas vēl nav viss: pēc dažām dienām par šo tematu izteicās arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis:

„Gan ministrijā, gan Valsts kancelejā ir saņemtas ļoti daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par kārtību, kas ir ieviesta pērn. Tas nozīmē, ka MK noteikumi vēlreiz rūpīgi jāpārvērtē, nodrošinot, ka pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa maksā par atkritumiem atbilstoši to apjomam, nepārmaksājot un nemaksājot par kaimiņiem.”

Atliek cerēt, ka jau vistuvākajā laikā tiks pieņemti taisnīgi kritēriji maksas aprēķināšanai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tā kā problēma izraisījusi iedzīvotāju lielu neapmierinātību, visdrīzāk jau tā tiks atrisināta līdz šā gada 1. jūlijam, kā iesaka tiesībsargs. Aiz kalniem nav Saeimas vēlēšanas, un tas ir laiks, kad politiķi cenšas būt iespējami atsaucīgi. Bet neatkarīgi no tā iepriekšējās atkritumu izvešanas maksas aprēķināšanas kārtības atjaunošana būs iedzīvotāju neliela uzvara. Ja pareizi atceros, tad pirmā šāda veida uzvara.