Sargieties no blēžiem!

„Vēlos pastāstīt, cik nepatīkamu notikumu mēs nupat piedzīvojām. Mans vīrs ir cienījamos gados, drīz viņam būs astoņdesmit. Nesen viņš saņēma no māsīcas mantojumu. Noformēt tiesības uz māju un zemi nebija viegli, lieta izrādījās sarežģīta. Nabaga vīrs pastāvīgi gāja uz konsultācijām Zemes dienestā, iztērēja kaudzi naudas par inventarizāciju un citiem dokumentiem, taču reģistrēt īpašumu zemesgrāmatā uz sava vārda nekādi nevarēja.

Nesen Zemes dienestā pie vīra piegāja brašs puisietis un, uzreiz uzrunādams sirmgalvi uz „tu”, noprasīja: „Kā tad ir, neiet tās lietas tā, kā gribētos?” Vīrs, viņam uzticēdamies, atklāti pastāstīja, kādas grūtības radušās. Puisietis apsolīja palīdzēt.

Viņš piedāvāja vīram noslēgt līgumu: „Es uzņemšos pārstāvēt tavas intereses, bet tu pēc tam man samaksāsi saskaņā ar līgumu. Labi?” Vīrs, nespēdams pats ar visu tikt galā un jau būdams izmisumā, piekrita. Pēc dažām dienām svešais aizveda manu vīru it kā parakstīt līgumu. Patiesībā viņi aizbrauca pie notāra, un vīrs aiz nezināšanas parakstīja pilnvaru, kas deva blēdim tiesības pārstāvēt viņa intereses.

Kad mājās izlasīju papīrus, ļoti nobijos, bet vīrs no satraukuma vispār saslima. Pagāja dažas dienas, līdz mēs attapāmies atsaukt pilnvaru. Bet līgumā, ko vīrs laimīgā kārtā nebija paspējis parakstīt, mēs ieraudzījām tik verdziskus nosacījumus, ka blēdis būtu varējis no mums prasīt samaksu gandrīz puses mantojuma vērtībā!

Mēs vēl joprojām nezinām, vai visa šī lieta nepavērsīsies pret mums, jo blēdis vairākas dienas varēja darboties ar mana nabaga vīra parakstītu pilnvaru. Mīļie sirmgalvji! Nevar nodzīvot mūžu, nevienam neuzticoties. Labu cilvēku ir vairāk nekā sliktu, un daudzi var mums palīdzēt grūtā brīdī. Bet nedrīkst uzticēties pirmajam pretimnācējam, pat ja viņš pieiet jums visnotaļ cienījamā iestādē. Blēži tagad vairs ne no kā nebaidās un darbojas ļoti pārdroši!”

Marija