Kāda ir dzīve pēc siltināšanas?

„Mēs maksājam divas reizes mazāk nekā kaimiņi”, saka mājas iedzīvotāji Finiera ielā 15

Latvijā ir noslēdzies konkurss Pati energoefektīvākā ēka 2016. Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Finiera ielā 15, kas atrodas pašā Bolderājas sirdī, saņēma no konkursa žūrijas pateicību par vērienīgajiem renovācijas darbiem savā piecstāvu ēkā. Kā dzīvo iedzīvotāji divus gadus pēc mājas siltināšanas, vai viņi ir apmierināti, vai nenožēlo iztērētos līdzekļus. Mēs satikāmies ar iedzīvotājiem, lai uzdotu šos jautājumus personīgi.

Gaļina Volkova pārstāv mājas pārvaldītāju Finiera ielā 15. Īpašnieku sabiedrība šajā adresē tika izveidota 2008. gadā, kad dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi aizdomājās par siltināšanu (ļoti neomulīgi kļuva dzīvot šajā piecstāvu ķieģeļu ēkā, pārāk stipri sasala sienas un pārāk atbaidoši izskatījās pelējuma traipi stūros). Mājas apsaimniekošanu īpašnieki uzticēja pašvaldības namu pārvaldei Kurzemes nami, kas pēc tam pievienojās uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks.

Taču ļausim runāt pašiem iedzīvotājiem!

– Protams, mēs domājām par nosiltināšanu, – stāsta Gaļina Volkova, – mūsu mājas ir celtas 1986. gadā, cēla tās saimnieciskā kārtā, ar nākamo iedzīvotāju piedalīšanos. Laiks ritēja, un silikāta ķieģelis, izmantots celtniecībā, sāka laist cauri aukstumu un mitrumu. Paskatieties apkārt! Finiera ielā ir desmitiem šādu māju kā mūsējā, un visas izskatās kā pēc bombardēšanas.

Kā dzīvot šādā mājā, Gaļina labi zina: piekto un ceturto stāvu dzīvokļi pelē nokrišņu dēļ, bet dzīvokļos pirmajos stāvos mitrums nāk no pagrabiem. Sienas vienmēr ir slapjas, tapetes atlīmējas. Tāda bēda!

– Jau 2008. gadā mēs uzaicinājām uz sanāksmi pašvaldības aģentūras Rīgas mājoklis

darbiniekus, – stāsta Gaļina. – Viņi mums palīdzēja tikt skaidrībā, ko nozīmē renovācija un cik tā varētu izmaksāt.

Taču lieta apstājās līdzekļu trūkuma dēļ un atkal izkustējās tikai tad, kad iedzīvotāji uzzināja par renovācijas veicināšanas atbalsta programmu līdzfinansējuma iegūšanai no ES fondiem.

– Mēs vērsāmies Rīgas namu pārvaldnieks, un namu pārvaldē mums palīdzēja sagatavot visus dokumentus, lai saņemtu naudu. Sākumā mums vajadzēja energoauditu un siltināšanas projektu. Par to mēs samaksājām no kopējā fonda, atdevām 2500 eiro uzkrājumu. Pārējiem darbiem nācās ņemt kredītu, – atzīstas mājas vecākā. Lai nosiltinātu fasādi un komunikācijas, bēniņus, pagrabu un ēkas aizsargapmales, kā arī uzliktu jaunu jumtu, nācās iztērēt apmēram 160 000 eiro. Taču pašiem iedzīvotājiem tas izmaksāja tikai 90 tūkstošu eiro, pārējos līdzekļus piešķīra Eiropa.

Kopš šā gada Latvijā sākās šīs renovācijas atbalsta programmas otrais etaps un dzīvokļu īpašniekiem atkal ir iespējams saņemt ievērojamu palīdzību. Visu informāciju par to var saņemt valsts uzņēmumā Altum.

– Kredītu mēs ņēmām uz 10 gadiem pēc likmes 4% gadā + Euribor, – informēja Gaļina. – Ko tas nozīmē? To, ka vidējais divistabu dzīvokļa īpašnieks, lai nodzēstu kredītu, maksā apmēram 30 eiro mēnesī. Taču par siltumu mēs maksājam divas reizes mazāk nekā agrāk. Gaļinas vārdi apliecina arī aprēķinus, veiktos Rīgas namu pārvaldnieks. Aizvadīto divu gadu laikā Finiera ielas 15. nama iedzīvotāji maksāja par siltumu 0,42 eiro par kvadrātmetru, bet dzīvokļu īpašnieki analogās kaimiņu mājās par šo pakalpojumu – 1,08 eiro.

– Vai tas nozīmē, ka mums maksa par dzīvokli pēc renovācijas ir samazinājusies? Domāju, ka nē, jo par siltumu ieekonomētā nauda var nosegt tikai pusi kredītmaksājumu. Taču mēs redzam, ka māja ir sausa un kļūst siltāk.

Iedzīvotāji nolēmuši nemainīt vecās baterijas, jo šodien Finiera ielā 15 nav iespējams individuāli regulēt siltumu dzīvokļos. Taču ekonomēt līdzekļus, kā saka Gaļina, tas netraucē.

– Vēl viena svarīga nianse: līdz renovācijai mums mājā bija pelējums, taču tagad tas ir pazudis. Taču mēs neesam ierīkojuši nekādu speciālu ventilācijas sistēmu, atstājām tikai ventilācijas lūkas aukstuma skapjos virtuvē. Domāju, ka pelējuma nav, pateicoties labam siltumizolācijas materiālam – akmens vatei.

Protams, kaut ko iedzīvotāji nav ņēmuši vērā. Piemēram, tikai tagad, pēc diviem gadiem, ir konstatējuši, ka palikuši parādā bankai.

– Noformējot kredītu, nācās samaksāt par bankas pakalpojumiem apmēram 790 eiro, taču par to mūs nebrīdināja, – stāsta mājas vecākā. – Tagad iedzīvotājiem nākas maksāt papildus naudu, lai šos izdevumus segtu. Līdz gada beigām mēs tos nomaksāsim. Sarūgtināti bija arī tie iedzīvotāji, kuri cerēja, ka pēc renovācijas vairs nebūs jāveic iemaksas remonta fondā. Jā, māja no ārpuses – kā konfekte, dzīvokļos ir silti, taču tas nenozīmē, ka daudzstāvu mājas labiekārtošana līdz ar to ir apstājusies.

– Tagad mēs ietaupām 0,09 eiro par kvadrātmetru, – informēja Gaļina. – Par šiem līdzekļiem pagrabos nomainījām caurules, kas bija avārijas stāvoklī, bet nākotnē vēlamies veikt kosmētisko remontu kāpņu telpās.

Arī tie Finiera ielas mājas iedzīvotāji, kuri dusmojas par renovāciju, maksā gan dzīvokļa rēķinus, gan par kredītu. Tagad mājai parāds ir mazāks par 1000 eiro, un tas ir pirmais rādītājs, ka dzīvokļu īpašnieki ir apmierināti.

Kur vērsties iedzīvotājiem?

Atbild Juris Romaņenko, Rīgas namu pārvaldnieks Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs:

– Pateicoties mūsu namu pārvaldes apsaimniekošanai, māju iedzīvotāji var vairāk uzzināt par siltināšanu, ja vērsīsies mūsu Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā. Katrs Rīgas namu pārvaldnieks klients piektdienās no pulksten 13.00 līdz 16.00 var atnākt uz mūsu ofisu Čaka ielā 42, lai pirmajā stāvā, lielajā zālē, noklausītos mūsu prezentāciju un uzdotu savus jautājumus. Iepriekšēja pierakstīšanās nav nepieciešama.

– Kādu palīdzību pārvaldnieks var sniegt iedzīvotājiem renovācijas procesā?

– Tas ir atkarīgs no tā, kādu palīdzību vēlēsies saņemt dzīvokļu īpašnieki. Mums ir mājas, kuru iedzīvotāji aktīvi organizē darbus, meklē celtniekus un tā tālāk. Taču nepieciešamības gadījumā mēs piedāvājam pilnu pakalpojumu komplektu, sākot ar kopsapulces organizēšanu un projekta renovācijas saskaņošanu, lai iegūtu līdzfinansējumu no ES fondiem, un visbeidzot ar pabeigtu celtniecības darbu pieņemšanu.

– Cik māju iedzīvotāji Rīgā jau piekrituši veikt renovāciju?

– Četru māju iedzīvotāji jau ir pieņēmuši lēmumu par piedalīšanos jaunajā projektā, lai saņemtu līdzfinansējumu no ES fondiem (tās ir mājas Stāmerienas ielā 2 k.1, Baltāsbaznīcas ielā 31, Mērsraga ielā 3, Ķīšezera ielā 17).

Mēs novadām apmēram trīs sapulces nedēļā, stāstām iedzīvotājiem par iespējām saņemt naudu siltināšanai. Tagad daudzās adresēs notiek rakstiska dzīvokļu īpašnieku aptauja, tāpēc gaidāms, ka gada beigās māju daudzums, kuru iedzīvotāji pretendē uz siltināšanu, ievērojami palielināsies.