„Kāpēc mums jāmaksā par dedzināšanu?”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Decembris 2015
„Mūsu māju Kalnciema ielā piemeklēja nelaime – aizdegās jumts. Ugunsgrēka vaininieki ir zināmi, tie ir pusaudži no kaimiņu dzīvokļa, pie kuriem tajā vakarā bija sanākuši draugi. Namu pārvalde nolēma, ka steidzami jāuzliek jauns jumts, un pēc darbu izpildes izrakstīja mūsu mājai rēķinu 15 000 eiro apmērā. Tikai manam dzīvoklim vien aprēķināts 1300 eiro liels maksājums. Es, būdama pensionāre, nesaprotu, kur lai ņemu tādu naudu.
Bet faktiski jautājums ir cits: kāpēc mums vispār jāmaksā par viena konkrēta dzīvokļa iemītnieku sarīkota ugunsgrēka seku likvidēšanu? Šie cilvēki nekad nav strādājuši, par dzīvokli jau sen nemaksā, bet viņus nevar izlikt, jo viņiem ir nepilngadīgi bērni. Mēs dzīvojam kā uz pulvera mucas, jo nezinām, ko šie pusaudži aizdedzinās nākamajā reizē...”
Kā nomainīt caurules, ietaupot mājas naudu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 18 Decembris 2015
Trīspusēja līguma noslēgšana nav viegls uzdevums, bet tas ir to vērts: jūs ietaupīsiet tūkstošus vai pat desmitus tūkstošu eiro
„Nesen saņēmām no namu pārvaldes 2016. gada remontdarbu tāmi un konstatējām, ka esam jau sakrājuši mājas iekšējo komunikāciju nomaiņai nepieciešamo naudu. Pēc tāmes redzams, ka pārvaldnieks vēlas nomainīt ūdens un kanalizācijas stāvvadus. Darbu izmaksas ir samērā lielas. Kaimiņi no kooperatīvās mājas stāsta, ka nomainījuši ūdensvadu gandrīz uz pusi lētāk. Kā viņiem tas izdevies?”
Iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas padomju laikā būvētajās mājās tiešām gaidīt gaida nomaiņu. Atteikties no šā darba iedzīvotājiem neizdosies, jo veco cauruļvadu kalpošanas laiks tuvojas beigām. Gudri rīkojas tie dzīvokļu īpašnieki, kas jau laikus sāk krāt naudu šim darbam. Ar pārvaldnieka atbalstu uzkrājuma veidošanu var paildzināt līdz trim gadiem.
Alokatori: vai tas ir tā vērts?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 17 Decembris 2015
AS Rīgas siltums pilotprojekts apstiprina, ka individuāla siltuma patēriņa uzskaite dzīvokļos palīdz iedzīvotājiem taupīt
Daudzas mājas Latvijā jau ir aprīkotas ar apkurei patērētās siltumenerģijas individuālās uzskaites sistēmām. Tas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs maksā tikai par to siltumenerģijas daudzumu, ko viņš reāli patērējis. Turi apkures sezonas laikā logu plaši atvērtu – maksā vairāk! Pareizi esi noregulējis radiatoru un nedzīvo tropiskā karstumā – maksā mazāk! Taču pareizi ierīkot mājā šādu sistēmu un taupīt siltumu ir sarežģīts uzdevums. AS Rīgas siltums speciālisti pastāstīja, ko iemācījušies, īstenojot alokatoru uzstādīšanas pilotprojektu vienā no Rīgas mājām.
Lasītājs: „Kā tas vispār iespējams?”
Nesen saņēmām no kāda lasītāja šādu vēstuli: „Man ir jautājums, varbūt atradīsit iespēju kliedēt manu neziņu. Dzīvoju 602. sērijas piecu sekciju mājā Dzelzavas ielā 76/5, māju apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Kāda dzīvokļa iemītnieki pēkšņi nodibināja kooperatīvu un spiež mūs uzstādīt individuālos apkurei patērētās siltumenerģijas skaitītājus. Vai tas iespējams tik vecā mājā? Vai varbūt tā ir tikai kārtējā naudas izspiešana? Kur tāda individuālā uzskaite jau tiek īstenota?”
Cik mēs esam parādā?
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 16 Decembris 2015
Šogad apkures sezonas sākumā Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju kopējais parāds par patērēto siltumenerģiju bija 17,7 miljoni eiro – par 7,6% mazāks nekā pagājušā gada apkures sezonas sākumā, kad tas bija 19,1 miljons eiro, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā paziņojumā.
Pēc BNS ziņām, rīdzinieku parāds par patērēto siltumu ir 4,286 miljoni eiro, jūrmalnieku – 4,16 miljoni. Jēkabpilī parāds par siltumu rudens sākumā bija 2,055 miljoni eiro, Rēzeknē – 1,491 miljons, Valmierā – 255,2 tūkstoši, Liepājā – 149,6 tūkstoši eiro, bet daugavpiliešu pašreizējais parāds ir 3,45 miljoni eiro.
Sargieties no negodīgiem īrniekiem!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 16 Decembris 2015
Kā izīrēt dzīvokli, lai pēc tam nebūtu sava rīcība jānožēlo?
Kā zināms, Rīgā joprojām ir grūti noīrēt labu mājokli par pieņemamu cenu. Diemžēl daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas varētu izīrēt savus kvadrātmetrus, baidās to darīt. Viņi ir saklausījušies runas par blēžiem, kas it kā noīrē dzīvokli, iemitinās tajā, mēnešiem izmanto komunālos pakalpojumus, bet pēc tam pazūd, neko nesamaksājuši. Ko darīt dzīvokļa īpašniekam, lai pasargātu sevi no tādiem „īrniekiem”?
Redakcijā pienāca lakoniska vēstule: „Izīrēju dzīvokli, īrniece jau sesto mēnesi nemaksā, bet izvākties arī nevēlas. Ko darīt?” Patiešām – ko? Mājokļa īpašnieks katru mēnesi peļņas vietā cieš zaudējumus, bet izlikt negodīgo īrnieci bez tiesas sprieduma nevar.
Grūs vai negrūs – tāds ir jautājums
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Decembris 2015
Būve ir sarežģīts organisms, kas, gluži kā cilvēks, jūtas slikti, slimo un ātrāk vai vēlāk noveco. Tieši tāpēc, lai iespējami pagarinātu ēkas mūžu, tai laikus ir nepieciešama profilakse un „ārstēšana”. Lielākā daļa rīdzinieku mīt laikā no 1961. līdz 1990.gadam būvētos mājokļos, kad plaši tika izvērsta dzīvojamo ēku būvniecība, izmantojot tipveida projektus un saliekamās dzelzsbetona paneļu konstrukcijas. Paneļi jauno mikrorajonu celtniecībai tika ražoti, kā izrādās, triecientempā, līdz galam neievērojot tehnoloģiju, bet ēku drošas ekspluatācijas resursi caurmērā ir līdzvērtīgi 35 līdz 40 gadiem. Cik ļoti par savu drošību ir jāsatraucas padomju laikā celto paneļu māju iedzīvotājiem?
Nesen izskanējušas bažas par sērijveida dzīvojamo namu tehnisko stāvokli un rosinājumi meklēt resursus ēku renovācijai arī pēc tam, kad tiks apgūts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums.
Atskats vēsturē
Tā ir sena tradīcija, ka tieši galvaspilsētās tiek būvētas vērienīgākās ēkas un praksē izmēģināti jauni celtniecības paņēmieni. Tas ir attiecināms arī uz Rīgu, tostarp dzīvojamo rajonu apbūvi.
Ko tu dari, Marina?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 16 Decembris 2015
Kārtojam attiecības ar kaimiņiem, kuri mūs appludina. Instrukcija inteliģentiem.
Kad mēs beidzot bijām tikuši galā ar piecus gadus ilgušo remontu un atgriezušies savā mīļajā dzīvoklī, augšstāva kaimiņiene Marina, kas pirms 20 gadiem grasījās kļūt par skaistuli, bet nomaldījās no ceļa un iestiga tirdzniecībā, kas pārveidoja viņu savā vienaldzīgi klaigājošajā stilā, nekavējoties un pamatīgi mūs appludināja.
Marina mūs neaplēja tāpat vien, viņa to darīja ar verdošu ūdeni, ilgi un rūpīgi. Flīzes vannas istabā un tualetē, kuras, likās, kalpos visu manu atlikušo mūžu, aizvainoti uzpūtās. Ūdens gāzās pa jaunajiem logiem. Tie nebija nekādi lētie plastmasas, bet gan koka, un plūdu beigās bēdīgi sašķiebās.