Remonta izdevumi ir jāsedz visiem īrniekiem
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Otrdiena, 05 Novembris 2013 21:06
Labdien, īrēju dzīvokli Rīgas centrā, pēdējā stāvā. Jau vairākus gadus jumta bojājumu dēļ tiek appludināts dzīvoklis, kā dēļ esam spiesti veikt dzīvojamo telpu remontu vismaz reizi gadā. Jaunākajam ģimenes loceklim pelējuma dēļ ir radusies astma, kuras ārstēšanai ir nepieciešams tērēt ievērojamus naudas līdzekļus. Šogad no apsaimniekotāja saņēmām visai interesantu piedāvājumu par līdzdalību jumta remonta izdevumu segšanā, dalot izmaksas 33% apmērā mūsu dzīvoklis, 33% kaimiņu dzīvoklis, 33% apsaimniekotājs.
Interesanti liekas, ka remonta veikšanā ir jāiesaistās tikai 2 no 10 ēkas īrniekiem. Kā arī mēs tiekam informēti, ka pēc jumta remonta darbu veikšanas dzīvokļu īres maksa tiks paaugstināta par 25%. Kā rīkoties šajā gadījumā? Vai ir kāda likuma norma, kas nosaka, ka piespiedu kārtā liekot īrniekiem iesaistīties ēkas atjaunošanas izdevumu segšanā padara īrnieku par ēkas līdzīpašnieku vai vismaz atbrīvo no īres maksas veikšanas uz noteiktu laiku? Vai īrniekam ir tiesības prasīt īres maksas samazināšanu par iepriekšējiem gadiem par ēkas neatbilstību higiēnas prasībām? Vai izīrētājam ir tiesības celt īres maksu pamatojoties uz to, ka tiek salabots ēkas jumts? Paldies jau iepriekš.
Komunālo parādu strīdos grib ātrāku virzību
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Otrdiena, 22 Oktobris 2013 17:16
Rosina komunālo maksājumu parādus tiesā izskatīt vienkāršotā un paātrinātā kārtībā. Šādu risinājuma iespēju, kā cīnīties ar nenomaksātiem komunālajiem parādiem, norāda gan pakalpojumu sniedzēji, gan namu apsaimniekotāji.
Šobrīd viena no lielākajām problēmām cīņā ar parādniekiem ir tieši ilgā tiesvedība, kas var aizņemt pat vairākus gadus, atzīst iesaistītās puses. Tas gan varētu būt akmentiņš tieši tieslietu sistēmas dārziņā, jo, kā zināms, lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana ir viens no galvenajiem tās uzdevumiem.
Tieslietu ministrija norāda, ka speciāla kārtība šādām lietām ir debatējams jautājums un prasa padziļinātu izpēti. «Mēs esam gatavi debatēt, tomēr jāņem vērā, ka resursu ir tik, cik ir. Apsveicams gan ir fakts, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji ir sapratuši – parādi ir jāpiedzen,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Desmit jautājumu par siltumu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Ceturtdiena, 17 Oktobris 2013 14:45
Kāds siltumenerģijas tarifs šobrīd ir spēkā Rīgā?
Pēc AS Rīgas siltums informācijas, no 1. oktobra norēķini ar patērētājiem tiek veikti pēc tarifa 40,99 Ls/MWh (58,32 EUR/MWh). Tarifs ir par 10% zemāks nekā pirms gada (45,42 Ls/MWh). Uzņēmumā uzskata, ka siltumenerģija nekļūs dārgāka ne novembrī, ne decembrī. Šobrīd rīdzinieki par siltumapgādi maksā par 23% mazāk nekā Viļņas un par 13% mazāk nekā Tallinas iedzīvotāji.
Nesaprotu, kāpēc siltums ir tik dārgs! Kā veidojas tarifs?
Apkures tarifs veidojas no četriem komponentiem.
Parādu dēļ cēsnieki var palikt bez siltuma
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Sestdiena, 19 Oktobris 2013 09:19
Cēsīs šoruden bažas, vai visas mājas pilsētā siltumu saņems. Bez apkures draud palikt 34 daudzdzīvokļu nami, kuros parāda apjoms pārsniedz 5 tūkstošus latu. Parādi uzkrājušies pārsvarā dzīvokļiem, kas bijuši ieķīlāti un kuru saimnieki sākuši privātās maksātnespējas procesu. Tikmēr Labklājības ministrija norāda uz iespēju vērsties pašvaldībā, ja ir grūtības ar apkures rēķiniem. Ministrijā norāda, ka pašvaldībām esot resursi, lai palīdzētu. Dzīvokļa pabalsts piemērojams vairākām iedzīvotāju grupām. Bet par situāciju Cēsīs -- Vidzemes kolēģi.
Saudzējiet sētniekus!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Ceturtdiena, 17 Oktobris 2013 14:30
Bērnībā sapņoju kļūt par sētnieci. Šķita, ka tie ir paši kārtīgākie cilvēki pasaulē. Cilvēce steidzas, kaut kur joņo, bet sētnieki mierīgi uzlasa izmētātos papīrus. Varoņi, kam lemts darīt labu bez jebkāda patosa.
Tagad domāju, ka būt īstam sētniekam nav nemaz tik viegli. Tas ir kā būt visuma iekarotājam, varbūt vienam no tūkstoša. Man droši vien pat vecu slotu neuzticētu: „Vispirms pieņemies prātā”.
Tāpēc darīšu ko citu. Pastāstīšu, kādi mēdz būt sētnieki un kāpēc ar viņiem vajag būt draugos.
Par dzīvojamās mājas ekspluatācijas izdevumiem
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Sestdiena, 19 Oktobris 2013 09:13
Kas ir tiesīgs lemt par ekspluatācijas izdevumu paaugstināšanu daudzīvokļu mājai?Kopsapulce ar 51% balsu vai namu apsaimniekotājs?
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.pants nosaka: „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi.”
Savukārt likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.”
Saeima: nekādi pieci rēķini nebūs
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts Piektdiena, 27 Septembris 2013 16:18
Par vienu no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu līdzautoriem uzskatāms Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Pakalpojumu sniedzēju un pārvaldnieku iebildumus pret tiešajiem norēķiniem viņš uzskata par nepamatotiem.
– Latvijā pastāv problēma ar iedzīvotāju faktiskajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, cilvēki iekrājuši lielus parādus. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka daži pārvaldnieki, saņēmuši naudu no iedzīvotājiem, nepārskaita to pēc piederības. Beigu beigās zaudētāji ir visi – gan pakalpojumu sniedzēji, kas nesaņem tiem pienākošos naudu, gan godīgie cilvēki, kam nākas maksāt otrreiz. Šobrīd mēs cenšamies atrisināt problēmu, ieviešot tiešos norēķinus. Likums ir ļoti sarežģīts, bet domāju, ka tā galīgajā redakcijā būs paredzētas tiesības pašam klientam izlemt, vai viņš vēlas izmantot tiešos norēķinus.
– Kad grozījumi stāsies spēkā?
– Domāju, ka noteikti līdz gada beigām. Bet par to, cik tas viss ir sarežģīti, liecina kaut vai tas, ka uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegti veseli 62 priekšlikumi, no kuriem lielākā daļa ir konceptuāli.
