Purvciema iedzīvotājus apsēdušas žurkas, cilvēki panikā mūk

Dzelzavas ielas 37. nama, Rīgā, iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar ļoti nepatīkamiem kaimiņiem – žurkām. Iedzīvotāji baidās un mūk no žurkām, bet indētāji nespēj tās iznīcināt. Tikmēr grauzēji neiedomājamos tempos vairojas.

Jāteic, ka šis Purvciema nams it nebūt nav vienīgais, kuru apsēdušas žurkas. Pie vainas esot atkritumu vadi, saka namu apsaimniekotājs un ierosina atkritumu konteinerus nevis atstāt namos, bet gan tos izvietot nama pagalmā. Savukārt tas nebūt nesokas, jo iedzīvotāji sadalījušies divās pretējās frontēs – vieni ērtību labad, lai nebūtu ar atkritumu spaini jāmēro ceļš pāri pagalmam, ir ar mieru sadzīvot ar žurkām pagrabā, bet citi ir gatavi darīt visu, lai tikai atbrīvotos no baisajiem grauzējiem.

Lasīt tālāk...

Apsaimniekotājs lūdz tiesībsarga palīdzību saistībā ar Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasībām

Uzņēmums sazinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens, kurus aicinājis kopīgi risināt neatgūstamo parādu problēmu Rīgā. Hausmaster skaidrojis radušos situāciju, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju parādu par komunālajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par neatgūstamiem fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas rezultātā, un lūdza abiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbildi, kam šādā gadījumā ir jāuzņemas pakalpojumu apmaksa.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Hausmaster, vērsies pie Latvijas Republikas tiesībsarga pēc palīdzības, meklējot risinājumus iedzīvotāju parādu problēmas risināšanā un ar lūgumu izskatīt a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens prasību tiesiskumu par neatgūstamo parādu segšanu no citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju līdzekļiem.

Lasīt tālāk...

Karostā vēja laikā no balkoniem gāžas lejā pat ledusskapji.

Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā, ir divi piecstāvu nami, kuriem iet garām ir dzīvībai bīstami – stipra vēja laikā no to balkoniem gāžas lejā pat ledusskapji. Namu apsaimniekotājs izdemolējis balkonus, kas savieno abas ēkas, un no tiem lejā gāžas ne tikai akmeņi un stikli, bet pat ledusskapji

„Liepājas namu apsaimniekotājs” pērnruden uzsāka balkonu rekonstrukciju un noārdīja to konstrukcijas. Tomēr ar māju iedzīvotājiem nespēja vienoties par darbu apmaksu. No katra dzīvokļa par balkonu savešanu kārtībā tika pieprasīti pāris simtu latu, kurus iedzīvotāji negribēja maksāt, vēsta TV3 raidījums „Bez Tabu”.

Tā nu balkoni jau mēnešiem ilgi stāv pusizjaukti, iedzīvotāji uz tiem netiek laisti, bet īrniekiem nez kāpēc ir jāmaksā ikmēneša maksa par to apsaimniekošanu. Balkoni apdraud ne tikai namu iedzīvotājus, bet arī visus tos Karostas iemītniekus, kuriem garām šīm ēkām ikdienu jāmēro ceļš uz autobusu pieturu.

Lasīt tālāk...

Komunālā pasaka izredzētajiem

Manās rokās nonākusi interesanta grāmata, saucas „Dažādu laikmetu mājokļi”, izdota 1975. gadā. Tikai pirms četriem gadu desmitiem speciālisti bija pārliecināti, ka jaunajā gadsimtā mēs baudīsim gluži neticamas ērtības. Piemēram, speciālisti paredzēja, ka roboti – mājkalpotāji parādīsies jau deviņdesmitajos gados. Kādas celtnieku un zinātnieku prognozes ir piepildījušās, bet kādas ne?

Ģimenei ar vienu bērnu – četristabu dzīvokli!

Atgādināšu, ka 50. un 60. gados PSRS būvētajās mājās neatkarīgi no stāvu skaita galvenokārt bija divistabu un vienistabas dzīvokļi. Četru cilvēku ģimenei piešķīra divistabu dzīvokli. 70. gados dzīvojamo platību sāka palielināt, ģimene ar vienu bērnu jau varēja tikt pie trīsistabu dzīvokļa. Lūk, kādus mūsu mājokļus iedomājās tā laika eksperti.

Lasīt tālāk...

Ja dzīvoklim stāvu zemāk neapkurina telpas

Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kas ir sadalīts atsevišķajos dzīvokļu īpašumos. Mājas pirmajā stāvā ir nedzīvojamā telpa, kurā atrodas veikals. Kādu laiku atpakaļ mājas pirmajā stāvā tika izveidota autonoma apkure, taču veikala īpašnieks jau vairākus gadus neapkurina telpas, kā rezultāta mājas otrajā stāvā istabas temperatūra ziemā nesasniedz pat 15 grādus. Mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana šādai rīcībai netika prasīta, līdz ar ko iedzīvotāji piekrišanu autonomās apkures sistēmas izveidei nav devuši un par tādas esamību uzzinājuši tikai tad, kad ziemā temperatūra dzīvokļos ievērojami kritusies. Veikala īpašnieks kategoriski nevēlās kontaktēties ar iedzīvotājiem un sniegt jebkādus paskaidrojumus. Nedz mājas apsaimniekotājs, nedz novada dome jau ilgstoši nevar atrisināt izveidojušos situāciju, neskatoties uz vairākām sūdzībām un domes komisijas sastādītajiem aktiem par zemu temperatūru dzīvokļos.

Uz vairākiem mājas iedzīvotāju pieprasījumiem vismaz izsniegt dokumentu, kas apliecinātu pirmā stāva īpašnieka tiesības pieslēgt autonomu apkures sistēmu, tiek sniegta atbilde, ka šāds dokuments nav nevienas iestādes rīcībā. Apsaimniekotājs nenoliedz to, ka kādreiz pirmā stāva īpašniekam tika atļauts izveidot autonomu apkures sistēmu, ar nosacījumu, ka telpā tiks uzturēta vismaz 17 grādu temperatūra, tomēr attiecīgu atļauju jeb citu dokumentu piestādīt nevar. Atļaujas neesamību izskaidro ar to, ka iepriekšējais apsaimniekotājs ir likvidēts un jaunajam apsaimniekotajam netika nodota visa dokumentācija (jaunais apsaimniekotājs ir iepriekšējā apsaimniekotāja saistību un tiesību pārņēmējs).Vēlos jautāt, vai konkrētajā gadījumā nedzīvojamās telpas īpašniekam bija nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku atļauja autonomās apkures sistēmas ierīkošanai? Vai iepriekš minētās atļaujas neesamības/nepieejamības gadījumā ir pamats uzskatīt, ka autonoma apkure ir ierīkota patvaļīgi? Kādā veidā mājas iedzīvotāji var panākt to, lai ēkas pirmais stāvs tiktu apkurināts? Jau iepriekš pateicos par atbildi.

Lasīt tālāk...

Tiešie norēķini par komunālajiem pakalpojumiem varētu tikt ieviesti faktiski piespiedu kārtā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi gandrīz visus iesniegtos priekšlikumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem, izņemot tos, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un nosaka, kādos gadījumos varētu notikt pāreja uz tiešajiem norēķiniem.

Proti, vai nu īpašnieki paši izvēlas šādu norēķinu veidu, vai arī, ja nespēj vienoties savā starpā, pāreja notiktu automātiski. DB jau rakstīja, ka tiešo norēķinu ieviešana ir cīņa ar sekām, nevis pašu problēmu – parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Šobrīd komisija līdz 17. jūnijam vēl gaidīs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumus attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Lasīt tālāk...