Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Jelgava: tiešos norēķinus dotē paši pakalpojumu sniedzēji

Kad runa ir par tiešajiem norēķiniem, kā piemērs nereti tiek minēta Jelgava. Šīs pilsētas iedzīvotāji par siltumu jau sen maksā tieši piegādātājam – SIA Fortum Jelgava. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gita Cimdiņa pastāstīja par zemūdens akmeņiem, kam Fortum uzduras ikdienas darbā.

– Tiešie norēķini Jelgavā tika ieviesti 1998. gadā, kad mūsu pašvaldības deputāti nolēma, ka iekasēt maksu par patērēto siltumenerģiju ir paša siltumapgādes uzņēmuma pienākums. Pilsētas pārvaldes uzņēmums tobrīd atradās maksātnespējas noformēšanas procesā un šo pienākumu vairs nespēja pildīt. Tātad Jelgavā tiešo norēķinu ieviešana bija nepieciešamības diktēts, nevis ar iedzīvotāju aizsardzību saistīts pasākums.

– Vai tas atrisina iedzīvotāju lielo parādu problēmu?

Fortum biznesu pārņēma 2007. gadā, un mana pieredze liecina, ka tiešo norēķinu sistēma parādu jautājumu neatrisina. Tagad daudzi cilvēki ir spiesti atmaksāt lielus kredītus vai pasludina personisko bankrotu. Ko tādā situācijā var darīt siltuma piegādātājs?

Lasīt tālāk...

Ērkšķainais ceļš uz tiešajiem norēķiniem

Iespējams, ka jau šajā apkures sezonā daudzdzīvokļu māju iemītnieki sāks norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas dzīvokļu īpašniekus pasargās no negodprātīgu pārvaldnieku patvaļas un liegs pakalpojumu sniedzējiem iespēju atslēgt siltumu vai ūdeni visai mājai. Taču par jebkurām ērtībām ir jāmaksā. Ražotāji brīdina, ka tiešie norēķini paaugstinās komunālo pakalpojumu cenu.

Attiecīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau izturējuši Saeimā divus lasījumus, tuvākajā laikā notiks izšķirošais trešais. Deputāti ir paredzējuši, ka pēc likumprojekta pieņemšanas jebkuras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varēs izlemt, kādā veidā norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Ja dzīvokļu īpašnieku vairākums neatbalstīs tiešos norēķinus, saglabāsies pašreizējā sistēma un iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem turpinās norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību.

Kāpēc radusies nepieciešamība mainīt sen iedibināto sistēmu? Problēma ir tā, ka Latvijā valsts neregulē mājokļu apsaimniekošanas tirgu. Par pārvaldnieku šobrīd var kļūt katrs, kam ienāk prātā, jo šādam cilvēkam vai uzņēmumam izvirzītās prasības ir gaužām formālas un sodi par to nepildīšanu nav paredzēti, kā rezultātā prāvas naudas summas, ko iedzīvotāji samaksājuši par ūdeni un siltumu, nonāk nekompetentu cilvēku rokās.

Lasīt tālāk...

Siltina pirmo "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto māju

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe šodien apmeklēja pirmo RNP apsaimniekoto māju - Bauskas ielā 51, - kur patlaban tiek veikta ēkas siltināšana.

“Ir svarīgi, lai uzsāktais projekts sekmīgi īstenotos un cilvēki izjustu reālu ekonomiju, tad arī apkārtējo māju iedzīvotāji būs ieinteresēti savas ēkas siltināšanā. Ja viņi redzēs, cik labi šī māja izskatās un ka tas atmaksājas, tad ēku siltināšana aktivizēsies. Tieši tāpēc “Rīgas namu pārvaldnieks” organizēs ēku siltināšanu dažādās apkaimēs, lai būtu šie pozitīvie piemēri. Taču vienlaikus ir jāsaprot tas, ka namu apsaimniekotājs var organizēt ēku siltināšanu tikai tajās mājās, kurās vairākums iedzīvotāji ir izteikuši šādu gribu,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Lasīt tālāk...

Dzirksteļo, spīd un sakarst!

Daudziem no mums elektrība joprojām ir un paliek noslēpumains spēks, no kura nez ko var sagaidīt. Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine atbild uz četriem jautājumiem, kurus vismaz reizi sev ir uzdevis vai katrs daudzdzīvokļu mājas iemītnieks.

Dzīvoklī dzirksteļo kontaktligzda. Vai tas ir bīstami?

– Dzirksteļojoša kontaktligzda var būt ļoti bīstama! Pamanot bojājumu, dzīvokļa īpašniekam iespējami ātrāk jāizsauc elektriķis un jāpalūdz stingrāk pieskrūvēt ligzdas kontaktus. Visur, kur esmu strādājusi, šāda profilakse tika veikta aptuveni reizi gadā. Bet birojus un cehus cilvēki parasti uzrauga vērīgāk nekā savus personiskos mājokļus. Savās mājās mēs varam divdesmit un trīsdesmit gadu nelikties ne zinis par kontaktligzdām, bet velti.

Lasīt tālāk...

Pastkastītēm jāatbilst noteiktiem standartiem

Šā gada 30.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr.463 „Noteikumi par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, pasta tīkla piekļuves punktu, pastkastīšu punktu un pastkastīšu ierīkošanu, izvietošanu un noformēšanu, kā arī pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes vietu ierīkošanu”. Jaunie noteikumi paredz noteiktus standartus, kā pastkastītes ir jāierīko, lai pasta piegādātājs varētu sūtījumu nodot tā saņēmējam. Šie noteikumi stājās spēkā šā gada 13.augustā.

Kādēļ nepieciešami grozījumi

Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumu Nr.4633 "Noteikumi par pasta pakalpojumu sniegšanas vietu, pasta tīkla piekļuves punktu, pastkastīšu punktu un pastkastīšu ierīkošanu, izvietošanu un noformēšanu, kā arī pārrobežu pasta sūtījumu apstrādes vietu ierīkošanu" anotācijā ir norādīts, ka jaunie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz to, ka 2013.gada 24.aprīlī stājušies spēkā grozījumi "Pasta likumā".

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji sagaidījuši ūdens krīzi

Rīgā izveidojusies kritiska situācija ar iedzīvotāju parādiem par ūdeni: 32 māju pārvaldnieki vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas nav pārskaitījuši naudu uzņēmumam Rīgas ūdens. Dzīvokļu īpašnieku kopējais parāds sasniedzis 1,8 miljonus latu, un septembrī ūdensapgādes uzņēmums izsūtīja rīdziniekiem 2200 brīdinājumu par ūdens iespējamo atslēgšanu.

Šajās dienās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs noturēja darba sanāksmi ar namu pārvaldniekiem un SIA Rīgas ūdens pārstāvjiem. Izdevās vienoties par kompromisa variantu: uzņēmums pagaidām neatslēdz pakalpojumu problemātisko māju iedzīvotājiem, bet tiem mēneša laikā jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un jāapstiprina parāda samaksas grafiks. Tādā gadījumā uzņēmums Rīgas ūdens sola mājām dzēst līgumsodu, kas veido 20% no rēķinā norādītā maksājuma.

Lasīt tālāk...

Vēstule par santehniķiem

„Visi normāli cilvēki raksta par santehniķiem, es arī uzrakstīšu. Ja nu kādam noder.

Pirms mēneša vannas istabā no izlietnes apakšas sāka tecēt ūdens, tāda mazītiņa strūkliņa. Aiztecēja pa grīdu līdz vannas istabas vidum un sāka plesties plašumā.

Mums ar vīru ir noteikts pienākumu sadalījums. Man PSN (pēkšņs sadzīves negadījums) reakcijas regulators ir ieslēgts uz maksimumu, viņam – uz minimumu. Piemēram, ja kaķītis kaut ko atvēmis, es jau domās vedu viņu uz klīniku, laužos caur apmeklētāju burzmu un saucu veterinārārstam: „Trīs ampulas sirdszāļu!” Bet, kamēr es dīdos un pirms laika apraudu pāragri no dzīves šķīrušos dzīvnieciņu, vīrs flegmātiski sakopj grīdu un vēl uzšauj ar lupatu tieši ceļā laiski gulošajam runcim.

Ar ūdeni bija tāpat. Es nobālu, atgāzos pret stenderi un ar stīvu skatienu vēroju strūkliņu. Pret pašas gribu atausa atmiņā, kā vācām naudu manai draudzenei, kas bija applūdinājusi veselu varzu apakšējo stāvu. Draudzenei viss beidzās labi, bet ar mūsu kaimiņiem tas neies cauri, tie ir skarbi, ilggadējās cīņās par vietu mašīnas nolikšanai pagalmā rūdīti cilvēki. Ar vienu skatienu savalda sadzērušos durvju sardzi, ar otru liek suņa atstātajai čupiņai iesūkties asfaltā, ar trešo izslēdz brēcošo mašīnu signalizāciju, un to visu izdara reizē. Tieši tāpēc, iedomājoties par sekām, man vajadzēja pieturēties pie stenderes.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!